Pieslēgties

Diskusijas

Diskusiju sadaļā Jūs varat uzsākt diskusiju par Jums interesējošu jautājumu, kā arī Jūs varat piedalīties citu lietotāju sāktajās diskusijās. Diskusiju sadaļa aptver dažādu tēmu spektru un tajā ar informāciju dalās dažādās nozarēs strādājoši uzņēmēji.

Uzsākt jaunu diskusiju
142

Energo neatkarīgs miteklis

Vai iespējams uzbūvēt pilnībā energo neatkarīgu mitekli?
Redzot energoresursu sadārdzinājuma tempus tā vien rodas vēlēšanās uzbūvēt nelielu pilnībā energo neatkarīgu privātmāju. Vai tas maz ir iespējams?

Diskusiju uzsāka pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem
pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Jā, tikai jāaizmirst tirgū piedāvātie risinājumi, citādi būsi energoneatkarīgs, bet ar rēķinu, kurš neatmaksāsies pat maz mazbērniem

pārstāvis/-e
no Arise, SIA
pirms 6 gadiem

Mūsu platuma grādos tas var nebūt vienkāši, bet gan jau ka ir iespējams

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Nu protams, pašam būs vien jāmeklē tie risinājumi. Cik dzirdu cenas pamazām iet uz leju. Var būt vēlāk vēl nofinansēs 50% atlaidi.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Galvenais, cik es saprotu parūpēties par elektrības sagādi, pārējais viss ir pakārtots tai.
Vēja ražošana diez vai, jo cik zinu visādas atļaujas vajadzīgas. Vislabāk ar saules paneļiem.

saules paneļi uz doto brīdi vēl neatmaksājas...dikti dārga enerģija...bet tehnoloģijas iet uz priekšu...tā ka drīz būs ok....man laukumā nav Latvenergo...tikai saule un vējš :)....visu cenšos gādāt uz 12V.....jo pārveidot uz 220 uzreiz zudumi.....bieži tur neesam...tāpēc pagaidām pietiek un pāri pāri paliek :)

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Īstenībā lēta tehnoloģija, tikai patenti pieder fosīlo enerģiju piegādātājiem un lai neizkonkurētu - par to prasa baisu naudu

iespējams....bet patērētājam no tā vieglāk nepaliek....paneļi atpērkas daudz ilgākā laikā ne kā vēja ģenerators.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Jā, vējš arī ir visur, un nemaz tik traki dārgs tas nav, senos laikos lielākai tiesai bija savi vēja ģenerātori, ūdens sūkņi. Uz saimniecību pietika.

pārstāvis/-e
no CRN Projekti, SIA
pirms 6 gadiem

senos laikos pietika ar pāris Kw/h mēnesī....tagad viss tērē enerģiju....vēja ģeneratori pie maza vēja griežas bet neražo.....man pirms uzstādija teica gudrus vārdus...."līdz šim Tu ievēroji katru dienu kad pūta vējš, tagad Tu ievērosi katru dienu kad nepūš " taisnība....man ir akumulatoru stacija....tur glabājas enerģija 2 dienām :) ...... bet tāpat ar pliku sauli būs par maz .

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Papēti tāda asv zinātnieka Bedini izgudrojumus un tur arī var nopirkt prototipus, kādu ideju noteikti padomāsi izmantot. Daudz fizikas lietas viņš apgāzis un ar reāliem pierādījumiem praksē

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Kaut kur lasīju, ka jaunie paneļi ņem saules radiāciju, tad nav nepieciešama tik daudz tiešā saule. Mums esot lielāka saules radiācija nekā Vācijā, kur paneļus izmanto ļoti daudz.

pirms 6 gadiem

Ar sauli un vēju laikam vajadzīgi akumulatori, kas uzkrāj un izlīdzina elektrības padevi?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, akumulātori ir vajadzīgi, lai varētu elektrību uzkrāt, un šī akumulātoru lieta šo pasākumu stipri sadārdzina, jo vel papildus ir jādomā par viņu dzesēšanu utt. Tāpēc būtu ideāli, ja likumdošana sakārtotos tik tālu, ka būtu iespējams pāri palikušo enerģiju atdot kopējā tīklā un tad kad pietrūkst paņemt atpakaļ - tas gan tā vienkāršos vārdos pateikts, bet idejiski tā ir. Bet kad tas mūsu valstī notiks, nezinu, jo par to tiek runāts ilgi.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Tur tas āķis, ka elektrību nevari sakrāt - tā ar laiku pati zūd un ja gribi pārdot - lūdzu - neaizmirsti nopirkt licenci pa 10k, neaizmirsti vēl visādām iestādēm iepiķot par atļaujām un akceptiem. Tas ir speciāli tā sataisīts, lai nesagrautu esošo sistēmu.

mums īsti nebija izvēles Latvenergo paprasīja ciparu...par kuru varējām uzstādīt autonomu sistēmu.......un projektu veidojām par Eiropas naudām.

jā...mums ir pilna sistēma......vēja ģenerators, saules paneļi, akumulatoru stacija, pārveidotājs no 12 uz 220....taču parastā mājā dikti vajadzības pēc 220 nemaz nav....lielākā daļa iekārtu ir ar transformatoriem..kueri pārveidi no 220 uz 12...tad kāda jēga man no 220 ? ja pie pārveidošanas rodas zudumi...man viss apgaismojums 12V LED......... viss kas tiek pirkts ar elektrību darbināms ...arī 12V....220 tikai mums galīgai nepeciešamībai....ak jā...ūdens tiks sildīts arī ar sauli :) ...... un ēka "Lapsas ala" tiiks apbērta ar zemi....būs ziemā silti un vasarā vēsi :)

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, gandrīz visas iekārtas nāk ar transformātoriem, tas taisnība. Būtu interesanti redzēt tādu māju. : )

vēl nav visi darbi pabeigti...nav apbērta ar zemi....bet apskatīt var :)...nav problēmu.... nav gan dzīvojamā māja...bet ēka kur patverties no nokrišņiem laukumā un nolasīt instrukcijas...neliela 65 m2 ... tagad nomainīšu apkures krāsniņu...un varēs arī ziemā ko darīt :)

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Prieks, ka jums ir izdevies izveidot vietu, kura ir neatkarīga no Latvenergo. Man tādu objektu vel nav izdevies uzprojektēt. Uz šo dienu vairāk strādāju ar energoefektīvām ēkām, kurām ir ļoti mazs enerģijas patēriņš apkurei, bet tas kas attiecas uz pārējām elektroierīcēm, tad uz tām maniem klientiem ir augstas prasības un tam visam arī vajag elektrību, tāpēc bez patstāvīgā pieslēguma iztikt nevaram.

ir māksla iegūt enerģiju....bet lielāka māksla to nepazaudēt....ir mājas kurām pietiek ar nelielu enerģiju , jo tās būvētas kā termosi....bet, cik sarežģītas tehnoloģijas tad tērējas....un kādi energo resursi patērēti, lai saražotu lietu kura saudzē enerģiju...par to kāds padomājis.....un cik enerģijas patērēts, lai to lietu atgādātu no Ķīnas vai citas vietas...... bieži energo taupošā iekārta ražojot un transportējot patērējusi vairāk enerģijas cik ietaupa :) .........Enerģijas nezūdamības likums!

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Kaut kur bija tāds pētījums, ka uz katru kilogramu ekoloģiskā un ekonomiskā ražojuma tiek saržoti 130 kg toksisku un kaitīgu atkritumu utt.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Jums taisnība, bet ekoloģiskie ražojumi uzreiz netiek izmesti mēslainē, tie izpilda savu funkciju ar uzviju. Piemēram LED spuldze, kas patērē 3W un aizvieto 35W halogēno. Nepilna gada laikā LED sevi atpelna un ņemot vērā, ka tā kalpos vairāk kā 10 gadus, tālāk ekonomē enerģiju.

lai nu būtu LED spuldze :)....parastā ekonomiskā ar ko pildīta???? viņa skaitās bīstamais atkritums :)....man lai dzīvotu no vēja un saules...enerģija jākrāj akumulatoros...un tas ir pats toksiskākais ražojums...svins...skābe :( pie tam tas vis vests pār trejdeviņām jūrām...tur ar enerģija tērēta...visam jābūt līdzsvarā.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Nu tā saucamās "ekonomiskās spuldzes" , tas jau ir noiets etaps, vēl kā 10 vai pat mazāk gadi un tās izzudīs. Bet par akumulātoriem piekrītu, bet šajā ziņā arī gan jau tiks piestrādāts. Bet kā ir ar pieslēgšanos tīklā? Ja par daudz-pārdod, ja par maz pērc. Vai kāds ir saskāries? Šajā gadījumā akumulātori nav vajadzīgi ar noteikumu protams, ja pieslēgums vispār ir.

tur vispār ir totāls sviests....ja ir tīkla pieslēgums tad ar Latvenergo nosacijumi tādi....nesen vēl bija ...jāliek divi skaitītāji....tad skaita cik tu paņem un cik atdod...ja Tu paņem vairāk...tad standarta tarifs...ja tu paņem mazāk...tad Tev maksāja 2,5 santīmi par kilovatstundu....tagad vienkāršāki noteikumi...ja Tu paņem mazāk....jeb ieliec kopējā tīklā :) tad Tev "Paldies"un viss.....ne santīma...bet prasības drastiskas...jāliek iekārta lai izlīdzina tavu frekvenci at kopēj'
a tīkla frekvenci....noteikti ir arī lieklāki spečuki, kuri smalkāk apstāstīs....man nav Latvenergo....tā ka zinu to tikai pēc kaimiņa stāstītā...jo viņam ir tāds pieslēgums.

par ekonomiskajām piekrītu...man ar jau visur LED :) nesūdzos :)

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Enerģijas uzkrāšana ir ļoti komplicēta lieta, man bija viens privāts klients, kurš domāja uzstādīt vēja ģenerātoru, lai nodrošinātu ar elektrību saimniecības ēku, dzīvojamo ēku un nākotnē viesu namu. Tuvākais Latvenergo pieslēguma punkts bija ap 800m, izmaksas ap 14000Ls, rezultātā, kad saruna nonāca līdz tam cik izmaksās elektrības uzkrāšana akumulātoros, klients attēcās no vēja enerģijas, jo rezultātā izmaksas izauga līdz 20000Ls un paņēma Latvenergo pieslēgumu.
Patlaban likumdošana tiek pilnveidota, lai pāri paliekošo elektroenerģiju varētu ielaist tīklā un pēc vajadzības paņemt atpakaļ, tas būtu vislabākais modelis, bet monopoluzņēmumiem tas nav izdevīgs. Cik zinu, tad faktiski tagad var tīklā atdot pārpalikumu, bet brīdī, kad pietrūkst elektrība, tad jāpērk ir par parasto tarifu.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Izdevīgi vai nav izdevīgi, bet monopolistiem vajadzēs piekāpties. Sanāk, ka man jāuzdāvina elektroenerģija, bet, kad pašam vajag, tad jāmaksā, kaut kāds sviests.....: )

pārstāvis/-e
no Poss.Lv, SIA
pirms 5 gadiem

Tas saucas Neto princips, bet ir vairaki bet. Tas darbojas tikai uz vienu adresi (Latvenergo izpratne. Ja ir vairakas adreses, tad parpalikumu viena nevar izmantot cita adrese).
Vel viens liels bet - tas ka Neto gadijuma tas attiecas tikai uz elektribas cenu ~3-4centi/kw. Bet maksa par OIK, parvadi saglabajas. Tas ir vasara uzkratais tiek ieskaitits pa 3centiem, bet ziema pateretais jamaksa OIK, Parvade ~8centi.
Taka izdevigak ar so energiju sildit udeni,... izmantot pasam, atdosana tiklam uzreiz ir izmaksas.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Tāpēc jau saku, ka labi būtu pāri paliekošo atdot tīklā. Bet par akumulātoriem domāju, ka pavisam drīz, var būt pat jau ir, būs nekaitīgi videi.
Viss jau atdurās pret nedrošu un nepareizu utilizāciju...... : )

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, ir iespējams uzbūvēt pilnībā energo neatkarīgu ēku, un profesionālajā vidē tās dēvē par 0 enerģijas patēriņa ēkām, bet praksē esmu sapratis, ka izpratnes ziņā mēs vel neēsam tik tālu izauguši, jo ja Latvijas būvnormatīvs norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas jautājumos atpaliek no pārējām eiropas valstīm par aptuveni 15 gadiem, tad ir daudz skeptiķu šajā lietā. No personīgās prakses varu teikt, ka viens no maniem objektiem, kuru tagad nodeva ekspluatācijā ir projektēts ar enerģijas patēriņu apkurei 13,8kwh/m2 gadā, kas nozīmē, ka šai mazajai biroja ēkai (120m2) gadā apkurei būs jāpatērē 1656kwh. Varat teikt, ka tas nevar būt, bet faktiski sanāk ka šo ēku var apsildīt ar matu fēna palīdzību. Tagad sāksies monitoringa laiks un pēc gada varēšu padalīties ar sasniegtajiem rezultātiem, bet jau šodien izskatās, ka tie ir sasniedzmi rādītāji.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tā ir ēka kura tika projektēta atbilstoši pasīvo māju projektēšanas kritērijiem un vienkāršā valodā runājot, tad ir jārēķinās ar lieliem siltumizolāciju biezumiem norobežojošās konstrukcijās un obligāta prasība ir mehāniskā ventilācija ar rekuperācijas funkciju (siltuma atgūšana virs 80%). Uzbūvēt tādu ēku nav lēts prieks, tāpēc šodien privātiem klientiem iesaku būvēt zema enerģijas patēriņa ēkas piedomājot pie darbu kvalitātes. Salīdzinājumam varu minēt, ka tradicionāla pēc Latvijas būvnormatīva būvēta ēka patērē aptuveni 100-120kwh/m2 gadā pie nosacījuma ja darbi veikti kvalitatīvi, tad piemēram zema enerģijas patēriņa ēka patērēs 40-50kwh/m2 gadā, bet pasīvā ēka līdz 15kwh/m2 gadā un atkarībā ar ko kurinam būs atkarīgs cik tas maksās, jo katram kurināmajam ir atšķirīga siltumspēja un cena.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Un tomēr sanāk, ka esi atkarīgs no kurināmā, kas jāiegūst, jānopērk un tas maksā. Bet kā ir, ja tiek uzstādīts siltumsūknis apkurei. Tam nepieciešama vienīgi elektrība lai darbinātu sūkni. Un elektrību savukārt iegūstam uzstādot saules paneļus. Vai maz ir iepējama pilnīga energoneatkarība? Cik tad tos paneļus vajadzēs?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Esmu saskāries tikai, ja ar sauli saražojam enerģiju siltā ūdens uzsildīšanai, un arī šajā gadījumā saules enerģija ir izdevīga, ja ir salīdzinoši liels ūdens patēriņš, cik ir nācies saskarties, tad privātmājas vajadzībām, kurā ir 4 siltā ūdens patērētāji sanāk neizdevīgi.

pirms 6 gadiem

Pie kW/h un kW/kv.m būtu vērtīgi minēt arī kubikmetrus/stundā vai diennaktī gaisa apmaiņai jeb ventilācijai. Citādi var sanākt tas, ko juristi sauc par maldinošu reklāmu ;-)

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Mans mērķis nebija maldināt, bet protams, jo ir vairāk datu, jo vieglāk mums ir salīdzināt. Konkrētajā piemērā biroja ēkas platība bija 120m2, griestu augstums 3,25, kubatūra 390m3. Mikroklimata kvalitātes rādītājus pieņēmām pēc LVS_EN_13779 11 tabulas, kurā ir norādīta nepieciešamais gaisa daudzums uz cilvēku stundā. Piemēram IDA4 - 18m3 stundā, kas pa lielam ir tuvs rādītājs mūsu Latvijas būvnormatīvam, tad nākamais ir IDA3 - 29m3, kas atbilst pasīvo māju kritērijiem. Tālāk iet IDA2 ar 45m3/(st*cilv) un IDA1 ar 72m3/(st*cilv). Manā gadījumā klientam bija augstas prasības pret mikroklimatu un ar projekta risinājumu tika viss projektēts uz IDA1 prasībām. Un te mēs varam redzēt salīdzinājumu, ka pat pasīvo māju kritēriji ir atbilstoši IDA3 prasībām, kas ir kā sava veida vidusceļš, nav tas pats sliktākais un tas pat labākais. Ceru, ka man izdevās atbildēt uz jautājumu, jo tas ko es gribu uzsvērt, ka katram cilvēkam ir sava izpratne par mikroklimatu un tāpēc to ir labi saprast sākumā.

pirms 6 gadiem

Paldies par izsmeļošo skaidrojumu! Neesmu ne jurists, ne būvinženieris. Līdz ar to ar minētajiem dokumentiem ikdienas saskare nav bijusi. Bet ir lietas, kas ir skaidras ,,jau no skolas sola" un, kā reiz radio teica viens būvinženieris,- visveselīgākā māja ir ar krāsns apkuri un mazliet šķirbainiem logiem...
No padomju laikiem atmiņā iespiedies teikums no kādas lekcijas - sienām ir jābūt tādām, ka no iekšpuses uz sienām neveidojas sarma. Var par šo teikumu pasmaidīt, bet līdz nebiju no iekšas nosiltinājis savu 467.sērijas paneļu mājas virtuves sienu, tā tik tiešām ārsiena-lifts augšējā stūrī ziemā, kad ārā stingrāk piesala, nosarmoja.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Vispār malkas apkure savā mājā arī ir energoneatkarīga lieta :))))

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Nu ne jau visiem ir mežs privātīpašumā....: )

Man mājās malkas apkure....baigais čakars....tagad vēl par malkas šķūni būs nodokļi jāmaksā...lētāk laikam pāriet uz citu kurināmo...un malkas šķūni ar malkā nokurināt :) malka ar tagad nenormāli dārga ....savu darbu jau neskaiti....vest, kurināt, glabāt.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tie 23Ls par MWh ir ar savu darbu rēķināti. Ja darbu nerēķina tad sanāks kādi 13Ls par MWh. Bet ar visu darbu ir lētāk, ne kā ar citu kurināmo. Piemēram ja kurina ar gāzi, tad 1MWh maksās ap 40Ls, bet iegūstam konfortu. Bet ja ir labi nosiltināta māja, tad ar gāzi arī var būt izdevīgi. Varat paskatīties vienu mazu video, kā veicot ēkas blīvuma testu cik neblīvi ir iebūvēti logi un cik neblīvi ir savienojumi, pa kuriem izkūp gaisā saražotais siltums http://www.youtube.com/watch?v=WgDUwJiXHUk

esmu būvnieks :) zinu visu par tām lietām.....tradicionāli skaitās, ka lētākā ir gāzes apkure ja ir ar siltajām grīdām......sanāk lētāk kā malka...bet tur ar rēķina viltīgi :) liek iekšā visas skursteņa izmaksas , apkures katlu un sistēmu izmaksu starpības....katrs jau velk segu uz savu pusi.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Es rēķinu kā energoauditors :), tāpēc skatos materiāla siltumspējas. Bet faktiski uz šo dienu uzskatu, ka uzbūvēt pilnīgi energoneatkarīgu ēku ir iespējams, bet tas prasīs arī lielākas investīcijas no klienta puses, tāpēc šodien cilvēki lēnām pāriet uz energoefektīvāku ēku būvniecību un arī tas ir ļoti daudz, un droši vien tuvā nākotnē būvēsim energo neatkarīgus mitekļus.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Bet kā tad īsti ir ar tiem siltumsūkņiem? Esmu dzirdējis, ja labi nosiltināta māja, tad pilnībā atmaksājas.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, ar tiem siltumsūkņiem ir tā, ka ēkai ir jābūt labi nosiltinātai. Otra nianse ir jāaskatās, kāda būs siltumsūkņa kontūra, viņa būs ierakta zemē, ielikta ūdenskrātuvē, dziļurbumā. Viens no populārākiem veidiem ir ierakt zemē, un zemē vēlams ierakt vel kādus 30 cm zem caursalšanas dziļuma, jeb ap 1,5m no zemes virsmas novietnē, tie kas pažēlo naudu, jo katri papildus dziļuma centimetri atsaucas uz rakšanas izmaksām, pēc tam ir neapmierināti, jo būtiski ir panākt lai kontūrā plūstošais šķidrums uzsiltu, bet ja caurules atrodas tādā dziļumā kur grunts ir sasalusi, tad šķidrums tāds pats atgriežas siltumsūknī un slēdzas iekšā elektrība un cilvēki solītā izdevīguma vietā iegūst lielus elektrības rēķinus.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Ja jau pats ceļ māju, tad jau to grāvīti arī paši var parakt dziļāku. Ja jau sev būvē, tad jau haltūru nepeiļausi, sekosi visam līdzi un daudz ko pats izdarīsi.

dikti jau ceru uz to......man daudz traku ideju , kuras gribu realizēt...vienu jau realizēju....pāris citas nesavāca pietiekoši daudz punktu Eiropas projektā......pašlaik vācam materiālus nelielai ēkai....gribētos jau energotaupīgu...bet kādus materiālus iedos, no tādiem celsim...taču labprāt uzklausītu ieteikumus un idejas.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Nu man ir 2 ēkas pēc KPFI instrumenta ''Zema enerģijas patēriņa ēkas'' tagad uzbūvētas. Es biju projektētājs. Un tagad divas privātmājas būvējam pēc zemas enerģijas patēriņa ēkas principiem

vienā arhitektu žurnālā ieraudziju..ka man kaimiņu māja celta pēc šiem principiem...tepat Lielvārdē

pārstāvis/-e
no Vidzemes siltumnieks, SIA
pirms 6 gadiem

Ar zemes siltumsūkni pie pašreizējās elektrības cenas MWh izmaksas ar siltajām grīdām var būt ap 25 Ls, pie radiatoru apkures aptuveni 30 Ls.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, un piemēram ja ir kvalitātīvi uzbūvēta māja 150m2 ar plānoto enerģijas patēriņu ap 30kwh/m2 gadā sanāk (30kwh/m2x150m2=4500kwh), ka tādai privātmājai apkurei vajag 4,5MWh, jeb112,5Ls par apkuri maksāt apkures sezonā. Tas taču ir lieliski!!! Esmu sapratis, kad ar klientu sāk runāt latu valodā, tad sāk aizdomāties :)

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Tur jums piekrītu. 112,5 Ls par ziemas sezonu tas ir pat ļoti labi. Ja šobrīd mēnesī maksājam 3 ist. dzīvoklim 120Ls un tas nebūt nav mazākais cipars, ir dzirdēti cilvēkiem vēl lielāki cipari.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Ar malku kurināt ir vislētāk 1MWh sanāk ap 23Ls, bet mūsu tehnoloģiju laikmetā mēs vēlamies vairāk konforta un ir cilvēki kuri ir gatavi par to maksāt, jo ir ērti ieprogrammēt temperatūras līkni vadības panelī un tehnoloģijas regulē mikroklimatu telpā, avārijas gadījumā uz telefonu atnāk īsziņa, ka kaut kas ir noticis utt. :)))

pārstāvis/-e
no Komandas Gars, SIA
pirms 6 gadiem

Šajā ziņā jāņem piemērs no skandināviem.

Es domāju, ka tas ir iespējams, vajag tikai mazliet pamainīt domāšanu, nevis man tas viss nav vajadzīgs, ja kaimiņš to nedara (gadījumā ja tas nāk ar milzīgu ieguvumu).

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Kādus 2 gadus atpakaļ apollo lasīju rakstu, ka Baltkrievijā viens zinātnieks priekš sevis ir uzbūvējis energo neatkarīgu ēku. Uz šo dienu varu piedāvāt jums paskatīties rakstu par šo māju krievu valodā. http://www.sb.by/post/79318/ Nav nekas īpašs, bet runājot par energoneatkarību domāju, ka tas būtu tieši vietā parādot, ka tas ir iespējams. Bet arī viņš min faktu, ka gadījumā, ja elektrības trūkst, tad jādarbina ģenerātors.

salmu mājas ar pie mums nav retums...no pagalēm...smilšu maisiem.....daudz ekoloģisko risinājumu...es ar gribu smilšu maisu ēku uzcelt...nelielu...pagraba vietā.....man daudz eksperementu galvā...meklēju tikai atbalstītājus un domubiedrus.....vējš un saule jau man enerģiju dod :)

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Jā nu dikti ekoloģiska, tikai savādi, ka koka mājā iebūvētas halogēnās lampiņas, kas mēdz sakarst līdz 250 grādiem pēc celsija skalas un ar ekonomiju nu nemaz neizceļas. : )
2009 gadā LED laikam līdz viņiem nebija vēl nonācis. : )

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tev taisnība, bet toties ēka bez patstāvīga elektrības pieslēguma, kas parāda tikai to, ka sākotnēji pārdomājot visas nianses projektēšanas stadijā ir iespējams uzbūvēt energoneatkarīgu mājokli. Lai gan sākotnēji es ieteiktu būvēt zemas enerģijas patēriņa mājokli, jo tomēr mums latviešiem arī ēkas arhitektūra nav mazsvarīga. Tāpēc sākotnēji izrēķinot, cik tiks patērēta enerģija visām lietām, var plānot kādas jaudas iekārtas būs nepieciešamas. Bet faktiski energoefektivitāte ir dzīves stila izmainīšana.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Jā tieši par tādu dzīves stilu pēdējā laikā interesējos. Domāju, ka ir iespējama pilnīga energo neatkarība, tāpēc uzsāku šo diskusiju.

pirms 6 gadiem

Krāsns, plīts, kamīns un mežs pie mājas - visi citi risinājumi ir energoatkarīgie.

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Malkas apkure , tomēr ir visneatkarīgākā. Pēdējās dienās mūsu pusē ir -20 grādi. Apkures katls 'Viadrus 22", karstā ūdens akumulātori- 2 tonnas , apkures laukums 180kvm, temperatūra 18 grādi = kurinam divās dienās vienu reizi un kurinam 6 stundas. Kopumā rēķinot,mums malkas patēriņš vidēji gadā ir 15- 20 kubikmetri . Nu, jā - sūkņiem elektrību vajag, bet tās jau ir kaķa asaras.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Ūdens akumulātori ir ļoti laba lieta, esmu pārliecinājies par to vairāku klientu projektos. Un izskatās arī, ka malkas patēriņš ir normāls tādas platības ēkai. Bet tomēr, ja ziemas laikā gribat uz ilgāku laiku aizbraukt, tad ir jālūdz kādu, lai pieskata īpašumu un veic kurināšanu.

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Varat droši izbraukt no mājām vismaz uz 8 dienām, pat tad kad āra temperatūra visas šīs dienas būs - 20 grādi. Karstā ūdens akumulātori savienojumā ar termo devēju spēj padot uz māju arī + 1 līdz + 5 grādiem. Nekas tur mājās Jūsu prombūtnes laikā nebūs aizsalis. Atbrauksiet, sakurināsiet tik siltu cik Jums tīk.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, nu tad viennozīmīgi, Jūsu apkures sistēma ir labs paraugs energoneatkarīgam mājoklim.

pirms 6 gadiem

Ļoti interesanta diskusija! Pats šobrīd arī interesējos par privātmājas būvi pēc šiem principiem. Tomēr mans secinājums - daudz ko nosaka vieta un zemesgabals. Protams, ja pieder mežs un būvē māju mežmalā, var iztikt ar malkas katlu + akumulatoru. Bet visiem jau tā nav, ja zemesgabals ir neliels, tad siltumsūkņa kontūru izvilkt nevar (un dziļurbumi ir ļoti dārgi). Arī ne vienmēr var māju pagriezt pret dienvidiem, lai būtu max izsauļojums, jo jāseko ielas iedibinātajai būvlaidei ...
Vienīgais, ko var - prātīgi izvēlēties materiālus un tehnoloģijas. Šobrīd domāju par keraterm blokiem (ar siltinājumu) un granulu apkures katlu (jo ir automatizācija atšķirībā no malkas).

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Ēkas novietne gan jāpārdomā rūpīgi, daudz ko var panākt ar individuāla plānojuma izveidi. Pasīvajām mājām ir tā, ka visi lielie logi tiek maksimāli izvietoti uz dienvidiem, lai varētu maksimāli izmantot pasīvo saules enerģiju ziemā, bet vasarā gan jāpadomā par logu noēnošanu. Par materiālu izvēli ir ļoti jāpiedomā un jāskatās pirmām kārtām ir uz materiāla fizikālajām īpašībām, bet uzreiz pateikšu, ka ja vēlaties energoefektīvu mājokli izvēlaties sienas konstrukcijas, kuras pēc tam paredzēts papildus siltināt.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tāpēc tas ko es akcentēju šodien klientiem, cik svarīgi ir sākumā parēķināt, to cik pēc tam mēs maksāsim par ēkas ekspluatēšanu, jo nav jau jēga uztaisīt stikla pili, lai varētu paspīdēt uz žurnāla pirmā vāka, un tikai pēc tam saprast cik tas viss mums katru mēnesi izmaksā.

pārstāvis/-e
no Zeikats, SIA
pirms 6 gadiem

Kā šajās mājās tiek izbūvēti inženiertīkli - caurumi sienās priekš caurulēm? Kā tās vietas nopakojas? Pa kurieni savelk vadus elektrībai?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Inženiertīkli savelkas kā jebkurā citā ēkā, bet par nopakošanu un blīvēšanu tā ir atsevišķa saruna, jo visas nianses nebūs iespējams iztāstīt. Visvienkāršākā lieta ir izolēta inženierkomumikāciju šahta, kur inženiertīkliem pārseguma līmenī pa visu perimetru ir jābūt noblīvētiem ar speciālām blīvējošām (ļoti lipīgām) lentām, rozetēm ārsienās ir speciālas manžetes, lai pa rozetēm pēc tam nesvilpotu vējš. Bet inženiertīklu ievadi ēkā ienāk tāpat pa zemi.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Paldies Jānim par dalīšanos ar zināšanām, patiesībā šādas konsultācijas maksā naudu, paldies, tie ir vērtīgi un noderīgi padomi. : )

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Te jau vel tomēr mēs diskutējam vispārīgi, daloties pieredzē. Manā darbā ņemot vērā, ka pelnīts tiek ar intelektuālo darbu, tad peļņu nodrošina tas, kad kilovatu valodu mēs varam pārnest LVL (latu)valodā, jeb tas moments kad pasūtītājs ierauga savu peļņu samaksājot man par to ka es sniedzu piemēram energoefektivitātes aprēķinu un viņš ierauga cik viņš varēs ietaupīt ilgtermiņā pieņemot sākotnēji pareizu lēmumu.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Energo efektivitātes aprēķins visam, tas nav vienkārši, tas ir nopietns darbs. Es piedāvāju vienīgi apgaismojuma energo efektivitātes aprēķinu, un piedāvāju bez maksas lai iegūtu klientu.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā viena lieta ir sākotnējais aprēķins, kas protams nav vienkārši, bet domāju, ka arī pats pārliecinies par to, ko nozīmē, kad cilvēkam to visu paskaidro LVL ietaupījuma izteiksmē. Un ir priekš pēc tam redzēt, ka tas darbojas. Otra lieta monitorings pēc darbu realizācijas, jeb novrot to, kā veiktie aprēķini realizējas dzīvē. Tad elektrības aspektā tas ir salīdzinoši vienkāršāk, bet siltumenerģijas patēriņa aspektā tas ir komplicētāk, protams es tagad nerunāju par to, kad ir malkas apkure un patēriņš daži desmiti m3 malkas, bet par to kad tiek paredzēta viena iekštelpu temperatūra, bet pēc tam iedzīvotāji uztur citu.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Piemēram, situācija no dzīves, energoefektivitātes kontekstā. Varbūt arī kāds no jums tuvākā vai tālākā nākotnē saskarsies ar to ka vēlas nomainīt logus no vecajiem, kuri jau savu mūžu nokalpojuši uz jauniem un paskatoties piedāvājumus izvēlēsies sev pieņemamāko. Bet paceļas jautājums, kuri būs tie aspekti, kurus mēs ņemsim vērā??? Lielākai daļai pirmkārt tā būs cena, otrkārt loga profila kameru skaits, jo būsim izlasījuši, ka lielāks kameru daudzums logam nozīmē ka viņa siltumtehniskās īpašības ir labākas, un treškārt krāsa. Tās ir trīs lietas, kuras cilvēki ņem vērā izvēloties logus. Bet es piemēram skatos savādāk, un pasūtītājam konkrēta loga izvēli jau varu pamatot pat ar to, par cik viņam mazāk būs jāpatērē siltumenerģija, lai ēkā uzturētu to pašu temperatūru vai pat augstāku. Un te jau sākas mans darbs un peļņa.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tagad ir ļoti populāri (modē) pielietot trīs stiklu paketes un bieži vien tas tiek akcentēts kā loga augstās energoefektivitātes garants. Bet vai tiešām 3 stikli nozīmē, ka tagad tas būs vis labākais? Diemžēl nē, jo 3 stikli vel neko nenozīmē, visas likumsakarības ir jāskatās kontekstā, jo lielu nozīmi spēlē arī attālums starp stikliem, stikla savienojošie speiseri, gāzes pildījums starp stikliem utt. Vidusmēra cilvēkam viss tas ko es tiko uzrakstīju neko neizsaka, un rezultātā, ja mēs skatamies tikai uz vienu rādītāju (trīs stikliem) tad rezultātā mēs varam pārmaksāt, lai gan no būvfizikālo īpašību aspekta aspekta slikta trīstiklu pakete būs līdzvērtīga labai divstiklu paketei, kura savukārt ir lētāka. Un ja ir doma veidot energoneatkarīgu mitekli, tad diemžēl par visām šīm niansēm ir jādomā, jo ilgtermiņā tā būs mūsu nauda, kuru mēs pārmaksāsim par brāķi.

pirms 6 gadiem

Ražotāji tagad parasti produktu specifikācijās min arī t.s. U vērtību. Man kā patērētājam, cik saprotu, ir svarīgi, lai tā būtu zemāka. Tikai lieta, ko es nesaprotu ir - kā nokontrolēt loga ielikšanu, lai tiešām dzīvē arī būtu tik mazi siltuma zudumi kā ražotājs sola.
Dzirdēts, ka celtniecības putu izmantošana nav labākais, jo tās ar laiku degradējas, bet kā tad pakot logus?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, jā ir tāda lieta, U vērtības tiek minētas un rezultātā svarīgas ir daudzas nianses. Gadās arī tā, ka klients pasūta to labāko - piemēram trīs stiklu paketi logam 4/18/4/18/4, jeb ar attālumu starp stikliem 18mm un inertās gāzes pildījumu, kas nodrošina labāko pieejamo U vērtību stikla paketei uz šo dienu 0,5W/m2xK, bet rezultātā paketes ražotājs sataisa paketi un sanāk mazāki attālumi starp stikliem. Piemēram pie rāmja ir labi, bet centrā stikls ieliecas. Un rezultātā vērtība vairs nav tā. Par šo tēmu man kolēģis rakstīja pēdējā Latvijas būvniecības žurnāla NOV/DEC numurā

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Vai gadījumā pakešlogi un īpaši nopakota māja nerada konservu kārbas efektu. Tad jau ir vajadzīgs ierīkot telpās sakarīgu ventilācijas sistēmu. Bez ventilācijas telpās sāks parādīties pa stūriem pelējums un tie paši pakešlogi sāks 'raudāt".

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Ir divu veidu ventilācija: dabīgā un mehāniskā. Jums taisnība, ja ēkā nav mehāniskā ventilācija, tad telpas ir jāventilē pašiem sistemātiski virinot logus vai pasūtot logus ar ventilācijas spraugu funkciju, bet visi dabīgās ventilācijas risinājumi ir atkarīgi no cilvēcīgā faktora. Bet ja gribam augstu konfortu, tad ir jāierīko mehāniskā ventilācija, un te mēs nonākam interesantā situācijā, jo līdz ar cauruma izsišanu sienā mēs sākam maksāt par gaisu. :) Vislabākais ir ierīkot mehānisku sistēmu ar rekuperācijas(siltuma atgūšanas) sistēmu vismaz virs 80%. šī sistēma nodrošina, to ka atgūst telpā saražoto siltumu, lai ar šo enerģiju uzsildītu svaigo pieplūstošo gaisu. Bet ierīkojot mehānisku sistēmu obligāts nosacījums ir - ēkai jābūt blīvai!!!

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Tātad, senai lauku mājai ieliekot pakešlogus, mēs paši sevi tikai mierinam, ka būs siltāk.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Labāk jau būs un siltāk arī, bet ņemot vērā, ka jaunie logi būs blīvāki, kā vecie koka logi, kurus iespējams uz ziemu mēs nolīmējam, jo faktiski pa viņu šķirbām pūš vējšs, tad rezultāts ir sekojošs - samazināsies dabīgā gaisapmaiņa, kas ir labi, jo pa pa vecajām spraugām mazāk plūdīs projām siltums, bet no otras puses ir jāatceras, ka telpas būs jāvēdina. Es jums uz meilu aizsūtīšu mazu shēmiņu. Logi ir visarežģītākā būvkonstrukcija ārsienā, tāpēc pie viņas izvēles ir jāpieiet nopietni.

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Jā, jā! Uz tām līmlentām ( uz palodzēm ) parādās tīri iespaidīgs slapjums. Pirmais darbs no rīta ir noslaucīt to. Pelējums vēl nekur nav manīts. Ir arī ventilācijas redeles. Kāpēc tad svīst logi ? Tie nav plastmasas pakešlogi, bet koka paketes ar diviem stikliem, spauga starp stikliem ir 2 cm.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Pie iekštelpu temperatūras +20 grādi un relatīvā gaisa mitruma 55%, rasas punkta veidošanās temperatūra būs 10,7 grādi. Tas nozīmē ka pie minētiem iekštelpas rādītājiem un norobežojošās konstrukcijas gaisā atrodošais mitrums izkrīt kondensāta veidā. Viena lieta, ka zem palodzes ir nekvalitatīvi nosiltināts un aukstums no āras tiek klāt, otra lieta - telpas jāvēdina.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Pakešniekiem ir viena liela problēma - viengabals - plastmasa starpa starp stikliem, arī bloku tipa, maza - salst cauri, koka vecajiem logiem + koks pats par sevi elpo, necaursalst tik vienkārši - sastāv no dažādiem blokiem - ārlogs ar iekšlogu nesasaistīti vienoti + starp stikliem starpa 7-12cm, kur notiek temperatūtu pāreja un galvenais - no rītiem tu neklepo un neslapini izkaltušo kaklu no sausuma

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Zem palodzēm nekas nepūš. Logi ir ielikti kvalitatīvi un iestrādāti arī ir labi. Ventilācijas restes ir. Tas slapjums uz palodzēm ir notecējis no norasojušajiem logiem. Vai tiešām tas rasojums varētu būt no puķu podiem uz palodzes? Domāju, ka puķu lapas uzsūc no gaisa lieko mitrumu.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Nē, nē, šoreiz arī jaukās puķītes var būt pie vainas, viņas izdala mitrumu 5-10g/h

nesen vienā rakstā lasiju....koks dienā izdala 10 tonnas ūdens :) ...telpā cilvēks izdala mitrumu....un uz loga stikla ir daudz zemāka temperatūra....tur no siltā gaisa tiek izmests kondensāts.

pirms 6 gadiem

Cik saprotu, tiešām energoefektīvam mājoklim piespiedu ventilācija ir obligāta lieta, vēlams ar siltuma rekuperāciju, lai ārā no mājas netiktu pūsts silts gaiss.
Esmu lasījis, ka pastāv arī notekūdeņu siltuma rekuperācijas sistēmas - iedomājies, Tu ieej vannā, esi sildījis 150litrus ūdens, un tad to siltumu aizlaid kanalizācijā. Bet tas droši vien ir dārgi, nezinu vai atmaksājas.

pārstāvis/-e
no Aizalksnas-2, ZS
pirms 6 gadiem

Varam pluņčāties arī aukstā vannā. Būsim norūdīti, nebūs jāpērk dārgai kurināmais utt.. JOKS. Vispār , tīri interesanti, cik tad varētu maksāt tāda rekuperācijas sistēma?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā taisnība. Energoefektīvam mājoklim piespiedu ventilācija ar rekuperāciju ir obligāta. Jo pa lielam šī sistēma nodrošina to, ka iekšējais siltums, kurš rodas no mums cilvēkiem, jo arī no mūsu ķermeņa katru stundu izdalās siltumenerģija ap 70 vatiem katru stundu, dažādām elektroierīcēm utt netiek izmesta ārā, bet atgūta, lai uzsildītu svaigo gaisu, kurš mums jebkurā gadījumā ir vajadzīgs. Un te ir tā dilēma, virinot logu mēs saņemam svaigo gaisu, bet piesārņoto gaisu gaisu (uzsildīto) izsviežam ārā. Bet iekārta no šī piesārņotā gaisa atgūst siltumenerģiju, lai uzsildītu svaigo gaisu. Ir atšķirība?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, un tas pats arī ir ar kanalizācijā izlaisto ūdeni. Sīkāk te:http://katalogi.menerga.lv/NotekudSiltAtgIek/

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Kanalizācijas ūdeņu siltuma atgūšanas sistēmas atmaksājas sabiedriskās ēkās, kur ir liels ūdens patēriņš. Cik zinu tad RTU kopmītnēs tagad tāda iekārta būs uzstādīta.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Bet par montāžu taisnība, putas ir montāžas elements, lai nostiprinātu logu. Savos projektos tagad pa perimetru pielietoju minerālvates izolāciju pa rāmja perimetru un obligāta prasība blīvējošās lentas - telpas pusē ar tvaika izolējošo funkciju, bet ārpusē ar vēja izolējošo funkciju. Diezgan normāli tas ir parādīts te: http://www.logumontaza.lv/index.php/lv/

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Bet darbu kvalitāti pēc tam var pārbaudīt ar Blower Door tehnoloģiju un termo kameru, arī var palasīt plašajā tīmeklī. Protams šie pakalpojumi maksā naudu, bet priekš pasūtītājiem ļoti labi instrumenti, lai sakārtotu attiecības ar piegādātāju, gadījumā, ja ir radušās kādas aizdomas. Vienā komentārā iepriekš es biju pievienojis saiti uz youtube, kur ar dūmu palīdzību uzskatāmi tika parādīts koka loga neblīvums. Tas tika panākts ar tieši šī Blower Door testa palīdzību, jo telpā tiek radīts 50Pa pārspiediens atšķirībā ar āru. Un rezultātā pa gaiss pa neblīvumiem plūst ārā.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Ej dzīvo "zemļankā" - temperatūra visu gadu ap 8-12 grādi, palaists zvirbulis uzsilda līdz 16-18 :))) un logu uztaisi griestos. Kā hobitiem:))) Atkritīs daudz problēmu

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Turklāt īpašuma nodoklis ar atkritīs

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Visa vaina jau projektos un sistēmās - sataisa ka nekas nekur nezūd, tad rodas citas problēmas. Ja telpas un ēkas elpotu un nebūtu piedzītas ar neelpojošiem materiāliem - cita lieta būtu. Protams siltums ietu prom, bet jāizvēlās - dzīvo siltumnīcā un vāc mitrumu vai drusku piesildot - dzīvo sausumā. Turklāt var labu ventilāciju uztaisīt, ja ir kāda krāsniņa mājā, kamīns, kas darbojas uz malku. Bet centrālapkurēm jārēķinās, ka ko papildu ērtībām vajag

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Kas būtu saprotams zem telpu elpošanas? Tas ja aizskari plīvo un pa rozetēm pūš vējšs? :)))

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Ne tā, bet materiāli nosaka, turklāt krievu laikos bija labalieta - ventilāciju šahtas, kuras mūsdienās vairs atstājuši virtuvē, kur tvaiku sadzīt un vannas istabā, lai mitrumu nosūktu, bet istabās vairs nekur neesmu redzējis

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā pareizi! Zem elpošanas mums katram ir jāsaprot, ka tā ir gaisa un ūdens tvaika molekulu kustība caur norobežojošo konstrukciju difūzijas ceļā un katram materiālam šīs vērtības ir atšķirīgas.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Apmēram. Mūsdienās šķiet nemāca tādas lietas, tāpēc visu ieliek hermētiski slēgtās vidēs un pievieno ventilātorus un tā risina to lietu

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Nu jūsu kompānija jau nodarbojas ar to pakošanas veicināšanu, bet armijā jūsu tehnoloģiju izmanto, lai iegūtu dzeramo ūdeni izdzīvošanas situācijā - skarbi skan, bet tā ir. ja ko hemetizē - rodas citas lietas un lai ieviestu tās ir atkal jāievieš citas. Labs bizness, kurš vienmēr strādās, jo pie viena neapstāsies.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, bet ja rezultātā klients savā ēkā apkurei patērēs mazāk enerģijas, tad kāpēc nē. Galu galā visa pamatā ir nauda, un vienmēr ir jāsalīdzina vai investīcija energoefektivitātes paaugstināšanā atmaksāsies, jo vienmēr ir robeža, kuru nav izdevīgi pārkāpt. Visām investīcijām energoneatkarīga vai zema enerģijas patēriņa ēkām ir jādod taustāma peļņa klientam un šī peļņa izpaužas pirmkārt mazākos apkures rēķinos, tas varbūt nav tik aktuāli tad, ja mums ir ēkai malkas apkure, kur sarēķinot 1Mwh maksā virs 20Ls, bet pilsētā, kur šī cena jau ir ap 50Ls klientam ir vērts padomāt, ka viņš var realizēt projektu sākotnēji investējot vairāk, bet rezultātā ieguldītie līdzekļi sāk nest peļņu.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Tas ir viens aspekts, labi - kurināmā mazāk, bet citus enerģijas veidus, lai novērstu blakusefektus?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Par kādiem blakusefektiem tu domā šajā brīdī?

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Lai saprotamāk - ieej uz stundu vai divām siltumnīcā, iededz sveci vai kādu citutu siltuma avotu - būs silti un forši, bet stikli norasos - mitrums parādīsies, lai novērstu - jāslieto mitruma savācējs vai viltīga ventilācija, lai siltums nezūd unslapjuma nebūtu - tā vienkārši sakot

pārstāvis/-e
no Hanza Construction, SIA
pirms 6 gadiem

tapec jau ir japielieto kompleks risinajums un pareiza tehnaloģija lai nerastos šada situacija .bet tas viss stajas iekša finansejuma un ka zinams pie mums izvelas kolu no ss.lv kas piedava uzbuvet letak bet ne pareizi un tas ir galvanais faktors visa buvniecibas procesa

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Piekītu, ventilācija pa lielam ir smalka padarīšana un kur tas nav atrisināts parādās mitrums. Tāpēc vismaz savos projektos, pat privātmāju projektos es klientam silti piekodinu veidot mehānisko ventilāciju un te jau ir plašas iespējas, pat tādas, kad svaigā gaisa pieplūdi ar sensoru palīdzību mēs varam nodrošināt atkarībā no CO2 koncentrācijas gaisā, tātad ja telpā ir vairāk cilvēki tad tiek padots vairāk gaisa, bet ja telpā nav cilvēku, tad gaisa padeve samazinās. Tajā pāšā laikā cilvēkam, kuram ir sava privātmāja pie meža un viņam nav nepieciešama sistēma par piemēram 6000Ls (sistēmas cena atkarīga no daudz dažādiem faktoriem) un viņš apkurina ēku ar malku, viņš man var pateikt es labāk logus pavirināšu un pavēdināšu telpas tādā veidā un viņam būs taisnība. Mēs esam dažādi un katram no mums ir atšķirīgas prasības.

pārstāvis/-e
no Mans Darbs, IK
pirms 6 gadiem

Jā, visu nosaka vairāk, cik var atļauties un cik nav žēl vienai vai otrai lietai.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, jo uzbūvēt piemēram pasīvu ēku, kura apkurei patērēs līdz 15kwh/m2 būs 2x dārgāk nekā uzbūvēt Latvijas būvnormatīvam atbilstošu ēku, kura pērēs 120kwh/m2 gadā, un te jau sākas mans darbs - parādīt klientam starpību. Pazīstu vienu cilvēku, kuram ir ar malkas krāsni apkurināma privātmāja (145m2) un viņš par apkuri gadā maksā ap 150Ls. tajā pāšā laikā zinu cilvēkus, kuri par tādas pašas platības privātmāju maksā 150Ls mēnesī!!!!

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, nu tur ir acīm redzams ieguvums, 15 un 120, gandrīz 10 rezes!. Galvenais jautājums, cik ātri atmaksājas konkrētais ieguldījums. Piemēram, pie pašreizējām cenām, šķēršļiem, izmaksām tāds nopietns vēja ģenerātors atpelnītu sevi teiksim 15-20 gados vai pat vairāk. Tad pēc 15-20 gadiem beidzas lietošanas termiņš, gluži kā nolietots auto, kuru jānoraksta.
Un tad, tu parēķini vai vispār ir jēgaas ieguldīties, var būt vienkārši jāpērk no Latvenergo.
Es iespējams nemaz nenodarbotos ar LED apgaismojumu, ja ieguldījums neatmaksātos īsā laika posmā.

pirms 6 gadiem

Ja būtu jābūvē pasīvā ēka, kādu lielos vilcienos Jūs ieteiktu to veidot? T.i. no kādiem materiāliem būvēt pamatus/sienas/jumtu?

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Nesošo konstrukciju, var būvēt gan koka karkasā, gan mūra konstrukcijās, tas nav tik principiāli. Bet man personīgi tuvākas mūra konstrukcijas un tas uz ko jau vairākos objektos pēc kārtas rekomendēju ir silikāta bloks, pamati tradicionāli vai plātne, jumts koka konstrukcijās. Šāda tipa ēkās līdz maksimumam tiek samazināti siltuma zudumi caur norobežojošām konstrukcijām, tāpēc jārēķinās ar LIELIEM siltumizolācijas biezumiem. Sienas siltumizolācija~40cm, grīda ~35, Jumts ~60cm. Izmaksas jāskatās, bet domāju ka sākot aptuveni no 800Ls/m2, bet tas jau ir stieps jēdziens, jo katram cilvēkam ir savas kvalitātes prasības un ja šo to daram paši, tad vienmēr var ietaupīt.

pārstāvis/-e
no CEPA Engineering, SIA
pirms 6 gadiem

Pasīvā ēka sākās ar racionālu novietojumu, plānojumu un pēc tam jau sienas, grīdas, jumti, logi nu un protams būvdarbu kvalitāte. Ir tāds teiciens Passive house - tas ir viss par kvalitāti. Ja ir interese - jautājiet.

pirms 6 gadiem

Nu novietojumu es praktiski nevaru ietekmēt, man zemesgabals pilsētā.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Viss pareizi, tu to ietekmēt nevari, tāpec jau ir pasīvo māju projektētāji, kuru ēkas plānojumu izveido ievērtējot klienta prasības pret plānojumu un to savienojot kopā ar pasīvas mājas projektēšanas pamatnostādnēm, jeb veidu, lai maksimāli varētu izmantot dabas doto enerģiju - saules pienesumu tai skaitā. Īsāk sakot smalka padarīšana. Bet tas viss ir izrēķināms.

pārstāvis/-e
no CEPA Engineering, SIA
pirms 6 gadiem

Gan jau nav tik traki. Manā saprašanā galvenais ir kvalitatīvs miteklis par racionālam izmaksām, bet vai tur ir 15 vai 25 kWh/m2 tas jau ir papīrs. Protams var būt arī citi uzstādījumi.

pārstāvis/-e
no Hanza Construction, SIA
pirms 6 gadiem

man liekas ka vins domaja par elektro enerģijas pateriņu eka vai varbut ari ne bet nu vissam pamata ir finansejums un ta musu domašana ka mes nedomajam ilgtermiņa bet gan vajaga tulit un letak :D vismas man tadu klientu ir 90% un tikai kadi 10% doma ilgtermiņa

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Un vel, viena lieta ir projekts bet otra lieta veikto darbu kvalitāte. Un kā jau rakstīju iepriekš, ka ļoti svarīga ir darbu uzraudzība, jo procesā vienmēr būs izmaiņas.

pārstāvis/-e
no Hanza Construction, SIA
pirms 6 gadiem

runajot par sito temu gribu pateikt ta ka jebkada buve buss atkariga no energo resursu paterina jebkura gadijuma ,pat kad cilveki dzivoja alas vini bija atkarigi no energo resursa jo ala bija jakurina . kas atiecas uz energo resursa samazinasanu privat majas tad kamer nebuss sakartota likumdosana latvija ,tikmer ari neko dizi nesanaks ieekonomet ta lai tas atperkas 100 gados ,protams buvejot maju ir uzreiz japiedoma un jaispeta tas jautajums ,nevis jarauj no airoka buve un tad jakurina lidz memajiem atmosfera :D

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Tas ko ar saviem komentiem šajā diskusijā es vēlos uzsvērt, ka ir iespējams uztaisīt ko labu, bet konstrukcijas ir jāanalizē. Bieži sanāk tā, ka pasūtītājs ietaupa pāris simts latus uz analīzi vai darbu kvalitātes pārbaudi un pēc tam saskarās ar problēmu, kuras novēršana izmaksā vairākus tūkstošus. Tāpēc arī es augu savās zināšanās, un tas ar ko es dalos, ir mana pieredze, kura tiek uzkrāta. Pat tas ka ir uzbūvēta ēka (120m2), kuru var apkurināt ar matu fēnu :), jeb 1kW

pārstāvis/-e
no Hanza Construction, SIA
pirms 6 gadiem

pilnigi piekritu jusu teiktajam šini gadijuma un tadu eku es ari esmu redzejis dzive kur viss ir tip top

pārstāvis/-e
no AKTO, SIA
pirms 6 gadiem

Visvienkāršākais veids kā samazināt enerģijas izmaksas - samazināt pašu enerģijas patēriņu!
Ir diezgan absurdi sākt nodarboties ar enerģijas ražošanu, itsevišķi privātmājā, ja pirms tam nav maksimāli samazināts ēkai nepieciešamais enerģijas daudzums. Un tā nav tikai elektroenergjija.... Ja pēc tam tiek domāts, par daļēju nepieciešamās enerģijas nodrošināšanu, tad tā jau ir cita tēma.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Taisnība, es arī to pašu saku, ka energoefektivitāte ir dzīves stila maiņa un pirmām kārtām katram indivīdam ir jāsaprot, kas ir jādara savādāk un bieži vien jāmaina savi ieradumi, ir jāņem vērā fakts, ka pat ja ir izvēlēta visaugstākās energo patēriņa klases (A) elektroierīce, tas vel nenozīmē, ka enerģijas patēriņš ēkā būs zems. Tāpēc ir būtiska otra lielā enerģijas patēriņa iedaļa, jeb ēkas iedzīvotāju izpratne par elektroiekārtu lietošanu.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Otrdien biju Baltijas - Vācijas organizētajā seminārā par energoefektīvu būvniecību, un vācieši dalījās pieredzē par paveikto un ja mēs te runājam par energoneatkarīgiem mājokļiem, kas kā mēs saprotam ir pilnībā iespējams, tad tur jau bez nulles enerģijas mājokļiem tiek veidoti arī ''Plus enerģijas mājokļi'', kuri faktiski saražo vairāk enerģiju nekā patērē. Mūsu valstī protams tas vel nav iespējams nesakārtotās likumdošanas dēļ, bet nākotnes vīzijā ir lauciņš kur darboties un par ko domāt :)

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Un te mazs ieskats enerģijas veidos http://www.youtube.com/watch?v=Pk9Ad_2w0Vc

pārstāvis/-e
no Inkato, SIA
pirms 6 gadiem

Ja mēs iemācītos un prastu savākt zibens radīto enerģijas lādiņu, Latvijai ar to pietiktu visam ziemas periodam. Bet patreiz dažādu iemeslu dēļ tas nav vēl iespējams...
Dabā viss ir, jāmāk tikai to izmantot savā labā.

pārstāvis/-e
no CEPA Engineering, SIA
pirms 6 gadiem
pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

Jā, jā šitais ir ļoti labs! Man jau arī personīgi patīk iedvesmot klientus :)

pārstāvis/-e
no Caldo, SIA
pirms 6 gadiem

kur tad neatkarība ja nepieciešama enerģija ? Mēs dzīvojam tādos platuma grādos ka gribi vai negribi enerģija ir un būs nepieciešama. Lai būtu 100% neatkarīgs un dzīvot normālos apstākļos investīcijas nekad neatmaksāsies vismaz ne vienas paaudzes robežās..... Var runāt par maksimālu un saprātīgu enerģijas patēriņa samazināšanu ....

pārstāvis/-e
no CEPA Engineering, SIA
pirms 6 gadiem

Tieši tā, enerģiju vajag, BET vajag arī to racionāli izmantot. Tā ekonomija sākās vel pašā koncertā un plānojumā līdz 0:16 sekundei var papētīt plānojumu:
http://www.youtube.com/watch?v=mNCZxovLHRo
PASSIVE HOUSE nav energoefektivitāte, tā ir kvalitāte,bet kvalitāte, kā zināms, ir izmērāma. Kvalitāte sākot no ģenplāna līdz žalūziju izvēlei (kas nav mazsvarīgi).

pārstāvis/-e
no VENTS Viktorijas Bergmanes
pirms 6 gadiem

Tā arī ir. Domāt kā ekonomēt.
Malka liekas, ka varētu būt neatkarīgs enerģijas avots. Nekā nereāla nav. Senāk ļaudis dzīvoja , sildījās ar malku un nebij jāmaksā tie trakie elektrības rēķini. Bet nerāpsimies jau atpakaļ uz pirmatnējo kopienu.

pārstāvis/-e
no AIPLIGHTS, SIA
pirms 6 gadiem

Kā parēķināju savā dzīvoklī nomaino visas lampas pret LED, ieguldījums atmaksājās no pus gada līdz vienam gadam. Pēc tam LED tikai taupa, jo kalpo ilgi, vismaz 10-15 gadus. Iepriekš maksāju 27 Ls par elektrību, tagad 16 Ls.
Nesen mans pziņa uzstādīja 10 saules paneļus savā lauku īpašumā. Rezultāts tāds, ka viņš nezin kur saulainajās dienās likt enerģiju un ēnainajās dienās enerģijas pieplūdums ir pietiekošs lai nodrošinātu karstu ūdeni,apgaismotu ēku un nodrošinātu vairākus agregātus ar enerģiju.
Vai daudz kas neatrisinātos, ja enerģijas pāpalikumus varētu pārdot kopējā elektro tīklā un kad vajadzīgs dabūt to atkal atpakaļ? Ja šo iespēju kārtīgi sakārtotu........

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 6 gadiem

To jau visi saprot, ka tas būtu saprātīgi. Vācijā ir tāda iespēja, bet kad Latvijā būs iespējams tā izdarīt, ka pārpalikumu atdod tīklā un pēc tam paņem atpakaļ nezinu. Atdot jau faktiski varam to pārpalikumu, bet ja pietrūkst tad maksā kā parasti. Vārdu sakot ir tie kam tas nav izdevīgi...

pārstāvis/-e
no KIBERTELPA, SIA
pirms 6 gadiem

http://youtu.be/GDDQvbp2rME atbilde uz jūsu jautājumiem.
Kautkur Maniju ar labu uzņēmumu latvijā, vienu māju var apgādāt pilnībā. Paliek pāri 3500 Ls sistēma un uzstādīšana, nezinu kadas izmaksas uzturēšana baterijas laikam lietojās. :D domāju kad ar mūsdienu tehnologījām nav problēmu jautājus kāda birokrātija utt vis tiek šausmīgi sarežģīts.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 5 gadiem

Pagājis ir krietns laiks, kopš pēdējā ieraksta šajā diskusijā un gribēju padalīties ar dažiem reāliem piemēriem no uzbūvētajiem un renovētajiem objektiem, kuri gan nav pilnībā energoneatkarīgi, bet toties ar ļoti zemu enerģijas patēriņu. Piemēram privātmāja Siguldā, kura ieguva 3 godalgoto vietu konkursā ''Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā 2014''. Ēkas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantots - siltumsūknis. Apkurināmā platība 264,5m2. Apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai patērētā elektriskā jauda 2013 gada sezonā no janvāra līdz decembrim ieskaitot(pie iekštelpu temperatūras +21) bija 2550kWh x 0,1515(€/kwh)=386,32(€/gadā), tas ir ~32,15€/mēnesī vai 1,46€/m²gadā. Tātad es redzu, ka šada tipa ēkām ir nākotne Latvijā. Ja vel kļūs pieejamākas, cenas ziņā, sistēmas, lai ēku neatkarīgi apgādātu ar enerģiju, tad arī Latvijā drīz ieraudzīsim energoneatkarīgas mājas, jeb tā saucamās ''0'' enerģijas ēkas.

pārstāvis/-e
no Poss.Lv, SIA
pirms 5 gadiem

Viena no lielakajam energijas nopludem ir siltais udens (mazgajoties, velas mazgasana, trauku,...).
Jautajums, ka var izmantot so siltumu? Kads ir dzirdejis par silta udens rekuperaciju!?
Nesen interneta atradu vienkarsus gaisa rekuperatorus www.reventa.com.ua
Udens uzsildisanai aiziet lidz pat 20% no energijas.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 5 gadiem

Taisnība, siltajā ūdenī, kuru mēs izlejam kanalizācijā ir milzīgs enerģijas potenciāls un ir jau praksē pārbaudītas sitēmas, kuras izmanto šo siltumu, lai to izmantotu atkārtoti. Lielos vilcienos viņas kļūst izdevīgas tajos gadījumos, kur ir liels notekūdeņu patēriņš, kā piemēram baseini, studentu kopmīšu dušas, pansionāti, veļas mazgātuves. Reāla notekūdeņu siltuma atgūšanas iekārta, kura uzstādīta vairākos objektos arī Latvijā ir Menerga AquaCond Typ 44, bet ir arī citas.

pārstāvis/-e
no Si-El-Na, SIA
pirms 5 gadiem

Piekritīšu kolēģim un apstiprināšu, ka siltuma atgūšana no kanalizācijas ir iespējama, bet izdevīgi tikai un vienīgi pie lieliem notekūdeņu daudzumiem.
Skatoties uz gaisa rekuperatoriem, tad tās ir iekārtas, kas izmanto no ventilācijas sistēmas saņemto gaisu un izmantojot siltumsūkņa darbības principu iegūst ekonomiju. Šie saucamie hibrīda siltumsūkņi ir visiem sevi cienošiem siltumsūkņu ražotājiem. Tādas izmanto visur, kur vajag iegūt samērā zemas temperatūras (līdz 35-40 grādiem). Tās der siltām grīdām un ūdens priekšsildīšanai. Ja ūdens jāsilda līdz 60 un vairāk grādiem, tad talkā nāk tradicionālie katli, kas nodrošina vajadzīgo bez problēmām. ekonomiski ir iegūts ūdens līdz 40 grādiem, bet atlikušos 20 grādus iedod pamatapkures sistēma. Ieslīgts skaitļos un ciparos negribās.

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 5 gadiem

Informācijai varu padalīties ar resursu, lai idejiski mēs varētu saprast, kādām mājām pieder nākotne. Un tā ir arī realitāte pie mums Latvijā. http://sinergomajas.lv/

pārstāvis/-e
no ARCHE, SIA
pirms 2 gadiem

Tehnoloģijas ļoti strauji attīstās un uz šodienu jau ir pieejams jumta segums ar iestrādātiem saules baterijas elementiem. Faktiski tas tuvā nākotnē dos iespēju ikvienam būvēt tādas mājas, kuras patērēs tik daudz enerģiju, cik spēs pašas saražot. Varēsim aizmirst par lieliem ēkas ikmēneša uzturēšanas izdevumiem.

pārstāvis/-e
no Baumeister, SIA
pirms 2 gadiem

Mani arī sajūsmināja Elon Musk izgudrojuma prezentācija. Līdz šim saules bateriju paneļi nekādi negāja kopā ar klasisko ēku arhitektūru.
https://www.youtube.com/watch?v=dRqSkR4ENAg

Pievienot komentāru

Reģistrēties Komentāru pievienošana ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Piedalieties arī citās diskusijās:

Visas diskusijas