Pieslēgties

ON-LINE diskusijas

On-line diskusijās tiek apskatītas uzņēmējdarbībā aktuālās tēmas kopā ar nozares ekspertiem. Jums ir iespēja uzdot Jums interesējošo jautājumu jau iepriekš vai on-line diskusijas laikā un uz Jūsu jautājumu noteikti tiks sniegta atbilde. On-line diskusijas notiek norādītajā datumā, elektroniskā formātā, sadaļā “Diskusijas”.

Uzsākt jaunu diskusiju

Kas ir mākoņpakalpojums?
15-01-2016 11:00

Latvijā mākoņpakalpojumus lieto 6% uzņēmumu. Vai Latvijas uzņēmēju vidū ir novērojamas bailes no jaunām tehnoloģijām, tādēļ to ieviešana bieži notiek ar izteiktu laika nobīdi? Par to, kas attur uzņēmējus izmēģināt mākoņu risinājumus, kā un cik tie var būt noderīgi tieši Jūsu biznesā, kā arī par jaunākajiem tehnoloģiju knifiem runāsim on-line diskusijā ar DEAC pārdošanas direktoru Gundaru Kūlupu.

Uzdodiet sev interesējošo jautājumu jau tagad.

Kas ir mākoņpakalpojums un kā šis risinājums strādā?

Mākoņpakalpojums savā būtībā nozīmē, ka klienta vai lietotāja datorsistēma strādā nevis uz lokālā datora vai izdalītas sistēmas datu centrā, bet gan kopējā mākonī internetā. Tas nozīmē, ka sistēmas resursi tiek sadalīti starp daudziem lietotājiem un ir pieejami izmantojot internetu, paralēli protams nodrošinot datu aizsardzību.

Pastāv dažādi mākoņpakalpojumu veidi un domāju, ka mēs visi, varbūt pat nezinādami, tos jau lietojam. Piemēram gmail.com e-pasts ir mākonākalpojums vai DropBox failu glabāšanas serviss ir mākoņpakalpojums, arīi google dokumentu rediģēšanas vide docs.google.com ir labs mākoņapakalpojuma piemērs.

Kāpēc izmantot vietējos maksas pakalpojumus nevis, piemēram, bezmaksas google?

Šeit būtībā ir divi jautājumi: ar ko atšķiras globālo kompāniju piedāvājums no Latvijas kompāniju piedāvājuma un kāpēc maksāt par pakalpojumu, ja tāds pats ir pieejams par brīvu?

Globālo kompāniju lielākā priekšrocība un vienlaicīgi arī mīnuss ir to vispārējā klātbūtne. Klients, strādājot ar dokumentiem Google Docs, patiesībā nezina, kur tieši tie atrodas - ASV, Īrijā vai citā vietā. Pat ja fiziskā datu atrašanās vieta nebūtu svarīga, tad visticamāk problēmu gadījumā nebūs arī skaidrs, kurā kompānijā vērsties ar pretenzijām un pēc kādas likumdošanas pretenzija tiks izskatīta - tā var būt gan ASV, gan Īrijas. Daudziem klientiem būtībā tas nozīmē, ka problēmu gadījumā nebūs iespējams iegūt kompensāciju - varbūt tieši tāpēc mēs pat nelasām garos līguma nosacījumus, bet viegli spiežam pogu “Es piekrītu”

Attiecībā uz bezmaksas pakalpojumiem ir jāizvērtē, vai tie atbilst klienta vajadzībām. Ieteiktu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem:
1. Kādu atbildību pakalpojuma sniedzējs uzņemas par uzglabātajiem datiem?
2. Kā pakalpojuma sniedzējs var izmantot klienta datus? Lielākoties bezmaksas servisu sniedzēji veic vismaz anonīmu datu analīzi, lai pielāgotu reklāmas konkrētajam lietotājam, un tieši uz šīm reklāmām arī tiek pelnīts.
3. Kāda ir pakalpojuma nodrošinātā funkcionalitāte un vai tā ir pietiekama, jo vairumā gadījumu bezmaksas pakalpojumam ir ierobežota funkcionalitāte, bet par pilno ir jāmaksā.

Kur dati būs lielākā drošībā – mākonī vai tomēr uz lokālā datora?

Uz drošību jāskatās no trim aspektiem: fiziskā, nesankcionētās piekļuves un jurisdikcijas.
Attiecībā uz fizisko drošību, viennozīmīgi dati mākonī (pieņemot, ka izvēlamies uzticamu pakalpojuma sniedzēju) būs lielākā drošībā nekā uz datora vai servera klienta telpās, jo tiek izmantoti dublēti rinsājumi, kas tiek uzturēti speciālos datu centros.

Arī no nesankcionētas piekļuves viedokļa dati mākonī patiesībā būs lielākā drošībā, jo IT ir operatora tiešais biznesss un 24 stundas diennaktī profesionāļi veic sistēmu monitoringu un regulāri seko drošības riskiem, kas tiek identificēti. Uz lokālā datora jāpaļaujas, ka uzliktā antivīrusu programma lietotāju pasargās, bet reālā dzīve rāda, ka tā nav.

No jurisdikcijas viedokļa klientam pašam ir jāizvērtē vai tas, ka dati atrodas pie viņa nozīmē lielāku drošību.

Ja ikdienā lieto ne tikai e-pastu, bet arī grāmatvedības un citas programmas, vai mākoņrisinājums būs piemērots arī tām?

Augstākminētie ir vienkāršākie un nespeciālistam saprotamākie mākoņpakalpojumu veidi, kurus parasti sauc par Software as a Service jeb SaaS. Tomēr mākoņpakalpojumi mūsdienās ir izmantojami gandrīz visam. Minētajā gadījumā, ja grāmatvedības sistēma atrodas uz servera, kas atrodas klienta ofisā, tad šo serveri par pārnest uz mākoni, nodrošinot lielāku drošību un elastību (piemēram, palielināt atmiņas daudzumu serverim vai procesora jaudu dienās, kad jāgatavo grāmatvedības atskaites, ko nevar izdarīt serverim birojā). Šo pakalpojumu sauc par Infrastructure as a Seervice jeb IaaS.

Serverim var veidot rezerves kopijas mākonī, kas nodrošinās iespēju atjaunot darbību uz jauna servera, pat ja iepriekšējais ietu bojā.

Un ja tiek izmantota grāmatvedības aplikācija, kas ir instalēta uz lokālā datora, tad arī šo datoru var pārnest uz mākoni un piekļūt tam no jebkuras vietas, izmantojot interneta pārlūku. Šāds pakalpojums saucas Desktop as a Service jeb DaaS un nodrošina daudz augstāku datu drošību un pieejamību datiem nekā lokālais dators.

Pievienot komentāru

Reģistrēties Komentāru pievienošana ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Piedalieties arī citās diskusijās:

Visas diskusijas