Starp izplatītākajiem darba tiesību normu pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas statistikā tiek minēts darba līgumu saturs. Mārīte Noriņa, Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja, skaidro, ka Darba likuma 40. pants ir ļoti skaidri noteicis darba līguma obligātās sastāvdaļas, un to nemaz nav tik daudz. Taču kļūdās pat tajās. Piemēram, bieži vien pie darba laika sadaļas līgumā norāda - "summētais darba laiks". Taču summētais darba laiks nozīmē tikai to, kā darba laiks tiek organizēts, tas nav pats darba laika jēdziens. Līgumā ir konkrēti jāieraksta darba laika apjoms, kā likums to skaidri nosaka, "dienas vai nedēļas darba laiks".
Līdzīga situācija, kad līgumā tiek ierakstīts, ka darbiniekam tiek noteikts "nepilns darba laiks". Protams, darbiniekam var būt nepilns darba laiks, taču - cik konkrēti? Tāpat mēdz būt darba līgumi, kurā darba samaksa ierakstīta kā noteikti procenti no apgrozījuma. Bet ja nebūs apgrozījuma, ko tad? Darba samaksas apmērs arī ir jānorāda konkrēti. Protams, darba algai var būt "cietā" un mainīgā daļa, bet pamatalgai par pilnu slodzi ir jābūt vismaz minimālās algas apmērā. Vairums darba līgumu pārkāpumu ir tieši tādi - nesamaksā minimālo algu, neuzskaita visu darba laiku un tamlīdzīgi. Reizēm darba devējs mēdz piedāvāt darbiniekiem līgumā ierakstīt vienu algas lielumu, piemēram, 500 eiro, bet faktiski maksāt vairāk - un kādu laiku tas arī notiek pilnīgi oficiāli, taču tad vairs nesamaksā. Ja darbinieks vēršas inspekcijā ar sūdzību, VDI to skata no līgumiskajām attiecībām. Darba devējam mēdz būt dažādi attaisnojumi par to, kāpēc iepriekš maksājis vairāk, piemēram, tās bijušas "prēmijas". Tāpēc, ja ir mutiska vienošanās par algas faktisko lielumu, jāpanāk, lai tas tiktu ierakstīts arī līgumā.
Nav reti gadījumi, kad darba līgumā ietver normas, kas pasliktina darbinieka stāvokli, un tas ir pretrunā likumam. Piemēram, ja veikalā tiks konstatēts iztrūkums, darba devējs ieturēs no darba samaksas kādu summu. Vai, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neieradīsies darbā, viņam tiks piemērots naudas sods. Tāpat mēdz ierakstīt, ka "darbinieks piekrīt strādāt virsstundu darbu" vai arī "darbinieks piekrīt ieturējumiem no algas".
Ir jāatceras, ka par virsstundu darbu ir rakstiski jāvienojas katrā gadījumā atsevišķi, un nevar prasīt darbiniekam strādāt virsstundas tikai tāpēc, ka pirms trim gadiem, slēdzot darba līgumu, viņš tam it kā ir piekritis. Gluži tāpat jebkurus ieturējumus no algas darba devējs ir tiesīgs veikt tikai un vienīgi ar darbinieka piekrišanu, un arī šeit katrs gadījums ir jāskata atsevišķi.
Pilnu interviju ar Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāju M.Noriņu var lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi oktobra numurā.
