Nesen medijos izskanēja viedoklis par atvaļinājuma dienu skaita palielināšanu (vai nepalielināšanu) uz tajā periodā esošo svētku dienu rēķina. Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, atgādina Darba likuma 149. panta 1. daļas normu: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atva-ļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas”.
Kā redzam, likumā nav precizēts, vai svētku diena iekrita darbinieka darba dienā vai, piemēram, brīvdienā. Tekstā teikts: svētku diena – nav atvaļinājums! Sakarā ar to, ka atvaļinājums piešķirams kalendāra dienās, skaitot tās (28 pēc kārtas vai pa daļām), svētku dienas netiek ņemtas vērā, kā rezultātā iznāk, ka atvaļinājuma ilgums ir 29, 30 vai pat 31 kalendāra diena. Tātad šādos periodos tiešām ir 28 kalendāra dienas (darba dienas un parastās brīvdienas), tās papildinātās ar dažām dienām, kam “palaimējās” iekrist gan darbinieka darba dienās, gan darbinieka brīvdienās. Atkarībā no tā, kurā dienā svētki bijuši, izveidojās situācija, kad apmaksāto dienu skaits ir (citreiz nav) palielināts.
Ja viens darbinieks izmanto atvaļinājumu “bezsvētku” periodā, bet otrs periodā ar svētku dienām, tad apmaksājamo darba dienu skaits ir atšķirīgs. Un visus gadus, kopš spēkā ir Darba likums, šo iespēju izmantoja “zinoši” darbinieki, bet darba devējam bija jāapmaksā liekās dienas.
Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka likumā tieši tā ir formulēta atvaļinājuma piešķiršanas prasība. Otrkārt, šādu pieeju nostiprināja “tiesu prakse”.
Ar likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu par svētku dienām noteiktas:
- 1. janvāris - Jaungada diena
- Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena
- 1. maijs - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
- 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
- maija otrā svētdiena – Mātes diena
- Vasarsvētki; 23. jūnijs – Līgo diena; 24. jūnijs – Jāņu diena
- 18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena
- 24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki
- 31. decembris – Vecgada diena (kopā 15 svētku dienas).
Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar svētku dienām Darba likuma 149. panta pirmajā daļā saprotamas visas svētku dienas, kas noteiktas ar likumu, neatkarīgi no tā, kādā no nedēļas dienām tās attiecīgajā gadā iekrīt... Tiesas ieskatā tiesību norma ar pietiekošu skaidrību nosaka tiesiskos apstākļus un nav pamata minēto tiesību normu tulkot savādāk. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā likumdevējs Darba likuma 149. panta pirmajā daļā ir nepārprotami noteicis, ka svētku dienas netiek ieskaitītas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, neparedzot nekādus izņēmumus (Lieta Nr. AA43-0866-10/4).
Secinājums: kamēr likumā netiks konkrēti pateikts, ka atvaļinājums netiek pagarināts par tādām svētku dienām, kurās darbiniekam nemaz un nekad nebūtu jāstrādā, tikmēr arī turpināsies “interpretācijas”.
Vairāk skaidrojumu par tiesu praksi atvaļinājuma kompensāciju aprēķināšanā lasiet žurnāla Bilance decembra pirmajā numurā.
