No šī gada 31. jūlija spēkā stāsies grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kuri paredz, ka pusei, kura nepārvalda tiesvedības valodu, lai nodrošinātu iepazīšanos ar lietas materiāliem un piedalīšanos procesuālajās darbībās, vairs netiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus tulka pakalpojumus, norāda Iveta Zelča, Mag.iur., zvērināta advokāte.
Valsts pienākumus nodrošināt tulka pakalpojumus no valsts budžeta līdzekļiem tiks saglabāt tikai lietas dalībniekiem, kuri lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ņemot vērā personas maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu, tāpat personas ar īpaši aizsargājamo statusu, piemēram, lietās attiecībā uz bērniem, personas ar rīcībspējas ierobežojumiem, vardarbībā cietušās personas, vai ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas noteiktās civillietu kategorijās (piemēram, prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti). Kā norādījusi Tieslietu ministrija, fiziskās personas varēs iegūt atbrīvojumu no tulku izdevumu samaksas arī uz individuāla tiesas lēmuma pamata, ja, izvērtējot personas mantisko stāvokli, tiesas ieskatā ir pamatoti atbrīvot personu no tiesas izdevumu samaksas.
Pusei būs jānodrošina tulks arī lieciniekam vai ekspertam, ja liecinieks vai eksperts, kas nepārvalda tiesvedības valodu, tiks izsaukts pēc puses lūguma.
Savukārt izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē no 2016. gada 31. jūlija tiks uzskatīti par ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem, kurus varēs piedzīt no lietā zaudējušās puses saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 4. un 5. punktu.
Vēl jāņem vērā, ka gadījumā, ja puse, kurai par labu piespriežami izdevumi, nav bijusi labticīga un tomēr pārvalda tiesvedības valodu, tad tiesa varēs atteikt un neatlīdzināt tulka izdevumus.
Tieslietu ministrija arī uzsvērusi, ka „tiesa pavēstē norādīs, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, ja viņš nepārvalda tiesvedības (valsts) valodu, izņemot likumā noteiktos gadījumus”.
Visu rakstu var lasīt žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” jūnija numurā.
