8. dec, 2017

Kāds būs 2018. gads ekonomikā?

Latvijā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir pārspējusi pat optimistiskākās prognozes. Lai gan straujākais kāpums, visticamāk, jau ir aiz muguras un turpmāk izaugsme kļūs lēnāka, šobrīd ikvienu interesē, kāds varētu būt nākamais gads. Un ko tas nozīmēs uzņēmējiem Latvijā.

Strauja izaugsme. Vai arī turpmāk?

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš. Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī lielākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamgad redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu.

Galvenie negatīvie riski izaugsmei ir ārēji – ar ģeopolitisko situāciju saistītā nenoteiktība, šoki finanšu tirgos, ārējā pieprasījuma vājināšanās, mājokļu tirgu korekcija Skandināvijā un Krievijas tranzīta plūsmu mazināšanās.

Pēc Swedbank ekonomistu prognozēm, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7% un 2018. gadā – par 4.2%, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Izaugsmes labumi krīt maciņos – aug uzņēmumu ieņēmumi un investīcijas, aug iedzīvotāju ienākumi un tēriņi. Ekonomiskajai aktivitātei silstot, arvien spilgtāk iezīmējas karstais punkts – darba tirgus.

Darba tirgus uzkaršana veicina algu pieaugumu un var apdraudēt konkurētspēju.

To, kādu iespaidu uz Latvijas biznesa vidi būs atstājušas šīgada reformas, vēl rādīs laiks, taču paredzams, ka 2018. gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas uz laiku apturēs jaunu reformu iespējas.

Algas augs. Bet konkurētspēja?

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9% un paredzams, ka uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6–7%.

Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazāks – ap 2.5%.

Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – ja darba samaksas pieaugums neies roku rokā ar līdzvērtīgu ražīguma kāpumu, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja. Latvijas eksporta tirgus daļas pasaulē un Eiropas Savienībā šobrīd būtiski neaug. Algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli nepiedzīvosim.

Eksporta iespējas un draudi

Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Latvijas eksporta tirgi turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem. Krievijas ekonomika augs par 2.3–2.0% 2018.–2019. gadā. Savukārt eirozonā ekonomikas izaugsme pakāpsies līdz 2.1–2.3%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Biznesa ciklam nobriestot, sagaidāms, ka pasaules un Eiropas izaugsmes temps augstāko punktu sasniegs 2017.–2018. gadā, bet 2019. gadā jau kļūs lēnāks.

Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Lielākie izaicinājumi ir jau augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un augošās darbaspēka izmaksas.

Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos. 

Baltijas reģionā izaugsme turpināsies

Swedbank prognozes Baltijai 2018.–2019. gadam paredz ekonomiskās izaugsmes turpināšanos.

Gaidāms, ka Igaunijā IKP 2017. gadā būs pieaudzis par 4.2%, Lietuvā – par 3.8%, bet Latvija varēs lepoties ar vislielāko – 4.7% pieaugumu, un sagaidāms, ka līderpozīciju izaugsmes tempa ziņā saglabās arī 2018. un 2019. gadā. Tāpat Latvijā tuvākajos gados tiek prognozēts lielāks vidējās bruto algas kāpums nekā abās kaimiņvalstīs. Salīdzinājumam: Latvijā tā 2018. gadā, kā jau norādīts, pieaugs par 9%, Igaunijā – par 5.3%, Lietuvā – par 7%. Toties, salīdzinot reālo IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, patlaban īstu veiksmes stāstu piedzīvo Lietuva. Vai tās izrāviens turpināsies, rādīs laiks.

Kreditēšana Baltijas valstīs joprojām vērtējama kā saraustīta. Mājokļu tirgus Igaunijā un Lietuvā pašlaik ir tuvu briedumam, kamēr Latvijā aktivitāte mājokļu tirgū vēl ir diezgan gausa. Savukārt kreditēšanas cikls ir diezgan jauns un tikai uzņems apgriezienus.

Viss Baltijas jūras reģions pašlaik piedzīvo strauju izaugsmi, un no ekonomikas viedokļa šis ir labs laiks koriģēt strukturālas problēmas un veikt reformas.

Kas notiek un notiks pasaulē?

Eirozona beidzot atgūstas: aug ekonomika un kreditēšana, sarūk bezdarbs un, neraugoties uz pieaugošo spiedienu celt algas, uzlabojas vispārējais noskaņojums. Valstu ekonomiku izaugsmes tempu atšķirības sen nav bijušas tik mazas. Tomēr biznesa cikla briedums atšķiras. Piemēram, Vācijā izaugsmes temps šogad sasniedzis augstāko punktu un nākamajos gados mazināsies, bet Francijā vēl ir vieta krietni straujākai izaugsmei. Bezdarba līmenis eirozonā ir zemākais kopš 2009. gada sākuma. Arī ekonomikas noskaņojuma indekss turpina uzlaboties. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, un līdz ar to gaidāms jūtamāks algu kāpums, kas iepriekšējos gados bijis ļoti vājš.

Galvenie negatīvie riski pasaulē ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Nervozitāti un nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt nākamā gada vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada Tramps, kurš turpina sekot saviem priekšvēlēšanu solījumiem, barojot nākotnes populismu, un kura lēmumi turpina mazināt ASV ģeopolitisko lomu multipolārajā pasaulē, kādā dzīvojam patlaban. Bažas vieš arī saspīlējums ASV un Ziemeļkorejas attiecībās un Trampa pēdējo paziņojumu sakarā – arī Tuvajos Austrumos, kā arī joprojām aktuālie protekcionisma draudi.

Apvienotā Karaliste ir Latvijas sestais lielākais eksporta partneris un būtiskākais koka un tā izstrādājumu eksporta galamērķis.

Brexit sarunām ir jānoslēdzas 2019. gada martā, bet, visticamāk, tiks panākta vienošanās par divu gadu pārejas periodu, pēc kura pilnībā stāsies spēkā jaunais ES un Apvienotās Karalistes attiecību modelis. Līdz šim zaudējumi no Brexit Latvijas uzņēmējiem ir bijuši diezgan nelieli un tos ir izdevies aizstāt ar izaugsmi citos tirgos. 

Pasaules ekonomika turpina augt, turklāt straujāk nekā cerēts, un izaugsmes prognozes daudzviet Swedbank ekonomisti ir pavilkuši uz augšu. Pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā aug visas 45 OECD monitorētās ekonomikas, turklāt lielākajā daļā šogad izaugsme būs straujāka nekā pērn. Centrālās bankas visā pasaulē skatās ekonomikas stimulēšanas pasākumu mazināšanas virzienā, bet turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta un centrālo banku likmju kāpums – lēns un piesardzīgs. Tie ir labi iemesli uzņēmumiem turpināt investēt.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?