Raksta attēls

2019. gads rūpniecības nozarē

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā. Ko nozīmē šīs izmaiņas un kāds kopumā rūpniecības nozarei bijis 2019.gads, vērtē Swedbank ekonomiste Laimdota Komare.

Rietumu vēji sasnieguši Latviju

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī visticamāk ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokapstrāde pēc nelielā oktobrī vērotā ražošanas apjomu kāpuma turpinājusi samazināt izlaidi.

Jau vairāk nekā pusgadu turpina samazināties kokapstrādes uzņēmumu apgrozījums, kam par iemeslu ir koksnes cenu kritums.

Šobrīd aktuāla ir egļu astoņzobu mizgrauža izplatības problēma, kas diemžēl ir sasniegusi arī Latviju. Pagaidām mizgrauža ietekmi Latvijā ir grūti novērtēt, bet skaidrs, ka siltā ziema situāciju neuzlabos. Savukārt Rietumeiropas valstīs stipro vētru un mizgrauža izplatības rezultātā ievērojami augusi mežizstrādes aktivitāte. Ir lielāks koksnes piedāvājums, un tirgū ir nonākusi zemākas kvalitātes koksne par zemāku cenu. Gan pieaugušais konkurentu piedāvājums, gan zemās cenas ir par iemeslu, lai rūdītie kocinieki atturētos no lielu apjomu ražošanas un nogaidītu izdevīgāku brīdi.

Kāds būs 2020. gads?

Līdzīgi kā pagājušajā, arī 2020. gadā Swedbank prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi. Tikmēr vēl joprojām aktuāls paliek uzņēmēju rentabilitātes jautājums, kuru varētu ierobežot sagaidāmais nu jau zemāks, bet vēl joprojām salīdzinoši straujš darbinieku vidējās algas kāpums. Piemēram, 2019. gada 3. ceturkšņos apstrādes rūpniecībā nodarbināto vidējā bruto alga gada laikā ir augusi straujāk nekā vidējā bruto alga visos sektoros. Jaunākie 2019. gada 4. ceturkšņa  uzņēmumu aptauju dati norāda, ka darbaspēka kā ražošanu ierobežojoša faktora nozīme sākusi mazināties. Iespējams, kā rezultāts mazākam pieprasījumam.