Raksta attēls

Covid-19 ietekme uz ekonomiku līdz šim un neskaidrā nākotne

Ir publiskotas pirmās aplēses par tautsaimniecības attīstību Latvijā 2020. gada pirmajos mēnešos. Kāda ir situācija pašlaik un kā tā varētu attīstīties tālāk, vērtē Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Vērtējums un nākotnes scenāriji

Nevarētu sacīt, ka gada sākums mūsu ekonomikai bijis veiksmīgs, – kritums iezīmējās jau gada pirmajos trīs mēnešos.

Pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika sarukusi par 1,4% pret pagājušā gada pirmo ceturksni un par 2,9% pret iepriekšējo ceturksni, un šis rezultāts ir daudz sliktāks nekā Lietuvā, kur ierobežojumi bijuši daudz stingrāki. Tas gan nav skaidrojams tikai ar Covid-19 iespaidu, jo vīruss lielāko daļu tautsaimniecības pakalpojumu sektoru sāka ietekmēt tikai pēc ārkārtas situācijas izziņošanas. Ekonomikas vājums nāk “mantojumā” jau no pērnā gada, kad izaugsmi bremzēja gan tranzīts, gan finanšu sektora strukturālās pārmaiņas, gan kokrūpniecības nedienas.

Izstrādājot prognozes marta vidū, optimistiskais scenārijs paredzēja ievērojamu ekonomikas kritumu šogad, kam sekotu spēcīga izaugsme nākamajā gadā. Pieņēmums bija, ka dažos mēnešos vīrusu izdosies puslīdz veiksmīgi kontrolēt, ierobežojumus – būtiski mazināt un jau nākamā gada beigās ekonomika atkal varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni.

Strauja atkopšanās iespējama tādēļ, ka šo krīzi nav radījusi burbuļa plīšana kā pirms 12 gadiem, bet gan spēcīgs šoks, kas nācis stabilas attīstības periodā.

Šis scenārijs nav neiespējams, taču arvien ticamāks šķiet variants, kurā ekonomika (vai tās daļa) tiek ik pa laikam ierobežota, lai nepieļautu jaunu vīrusa uzliesmojumu. Lēmums par atkārtotiem stingrākiem ierobežojumiem vai ekonomikas “slēgšanu” būtu atkarīgs no veselības sistēmas tābrīža kapacitātes, ko nepieciešams aizvien stiprināt, kā arī efektīvu zāļu pieejamības, kas atvieglotu un paātrinātu ārstēšanu. Šādā scenārijā piezemēta viļņveida ekonomiskā attīstība var turpināties, līdz lielākā daļa cilvēku ir ieguvuši imunitāti pret vīrusu (pateicoties vai nu vakcīnai, vai izslimošanai, kaut gan eksperti vēl nezina, cik noturīga var būt imunitāte pēdējā gadījumā). Krīzes ietekme tad izpaustos kā neskaidrības nomākts ilgstoši zemāks sniegto pakalpojumu, ražošanas, patēriņa un investīciju apjoms. Pēc dažām aplēsēm Covid-19 ēnā mēs varētu dzīvot vēl pusotru vai divus gadus.

Protams, var būt arī citi attīstības scenāriji, taču visos ir svarīgi tas, kā atkopsies pasaule kopumā, jo Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar ārējiem tirgiem. Pasaules kontekstā izšķiroši būs, kā veiksies attīstības valstīm, kuras cīņā ar vīrusu ir daudz sliktākā pozīcijā nekā attīstītās valstis, un cik lielu atbalstu pasaules pasaules bagātās valstis tām piedāvās.

Plašs valsts atbalsts uzņēmējiem nevar būt ilgstošs

Tautsaimniecības sniegumu ietekmēs ne tikai vīrusa izplatība, bet arī centrālo banku un valdību stimulu apjoms un ilgums. Šobrīd Latvija var izbaudīt augļus no tā, ka esam daļa no eirozonas, mūsu fiskālā politika ilgstoši bijusi saprātīga un valsts parāds – zems. Tādēļ arī varam atļauties krīzes laikā aizņemties, lai nodrošinātu daudzveidīgus palīdzības rīkus ekonomikas balstīšanai.

Liela daļa no pasaules valdību piedāvātajiem atbalsta risinājumiem ir veidoti īstermiņa krīzes pārlaišanai. Ja ekonomika tiek atkārtoti slēgta ne vienu reizi vien, tad jautājums – cik ilgi šādi varam turpināt. Skaidrs, ka valstij nav iespējams ilgstoši un visaptveroši stutēt ekonomiku, un tas arī nebūtu tās uzdevums. Tās uzdevums ir nepieļaut to, ka īstermiņa likviditātes šoks, ko rada īslaicīga ekonomikas aizslēgšana, noved pie citādi veiksmīgu uzņēmumu masveida bankrota.

Biznesa pasaulei jābūt gatavai mainīties

Ilgstoša dzīvošana vīrusa ēnā jau būtu jauna realitāte, un biznesa pasaulei jābūt gatavai mainīties līdzi. Te svarīgi, lai uzņēmēji, pielāgojoties šai jaunajai realitātei, jau laikus sāktu domāt par ierastā darbības modeļa maiņu, nevis gaidītu, ka valsts visus uzņēmumus balstīs, līdz ekonomika atgriezīsies pie ierastās dzīves. Ierastā dzīve, it īpaši tādās tieši un smagi skartajās nozarēs kā tūrisms, transports, ēdināšana, pasākumu rīkošana utt., var atgriezties krietni vēlāk, nekā sākotnēji domāts, un dažās jomās varbūt pat neatgriezties.

Ja iepriekšējā krīzē mūs “izvilka” eksports tādēļ, ka Latvijas tirdzniecības partnervalstis atkopās straujāk nekā mūsu pašu ekonomika, tad šoreiz uz to cerēt īpaša pamata nav. Tomēr bez eksporta attīstības mazas, atvērtas ekonomikas nevar augt. Tādēļ valstij ir svarīgi balstīt mūsu pielāgoties spējīgos eksportētājus – tos, kas arī sarežģītos laikos spēj atrast noieta tirgus vai jaunas nišas. Valsts atbalstam, kas sākotnēji domāts krīzes pārlaišanai, strauji jātransformējas tādā, kas palīdz uzņēmumiem pārorientēties.

Svarīgi novērst nevienlīdzības saasināšanos

Otrs svarīgs valdības uzdevums ir atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši mazāk aizsargātos, jo šo krīzi visskarbāk izjutīs tieši sabiedrības trūcīgākā daļa. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās valda vislielākā sociālā nevienlīdzība. Un nevienlīdzība nav tikai sabiedrības nabadzīgās daļas problēma – izteikta nevienlīdzība attīstītajās valstīs ir saistīta ar sabiedrības neapmierinātības un populisma pieaugumu, kā arī ar zemāku ilgtermiņa izaugsmi, īpaši gadījumos, kad valstī pastāv arī liela iespēju nevienlīdzība (piemēram, pētījumi 1, 2). Diemžēl paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk. Kādēļ?

  • Pirmkārt, tādēļ, ka lielākajā daļā smagi cietušo nozaru (ēdināšana un izmitināšana, mazumtirdzniecība, māksla un izklaide, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, utt.) algas ir par vismaz piekto daļu zemākas nekā vidēji ekonomikā.
  • Otrkārt, šajās un citās smagāk skartajās nozarēs daudz izmantoti valsts piedāvātie alternatīvie nodokļu režīmi. Situācijā, kad apsīkst ienākumi, jāpaļaujas uz saviem iekrājumiem (ja tādi ir), jo pamata sociālā aizsardzība ir neliela.
  • Treškārt, vīrusa izplatīšanās un tā ierobežošanas pasākumu dēļ smagāk cieš tie, kas strādā fizisku klātienes darbu, kas arī bieži ir zemāk apmaksāts. Tikmēr “sēdošā darba” darītāji nereti var turpināt strādāt arī no mājām, ievērojot visas rekomendācijas un izvairoties no saslimšanas.
  • Visbeidzot, mazturīgo vidū ir arī vairāk tādu, kam nav pieejas tehnoloģijām, un/vai kuru digitālās prasmes nav pietiekamas, lai saņemtu pakalpojumus attālināti (piemēram, mazāk turīgo ģimeņu bērni, kuriem var būt apgrūtināts attālinātais mācību process, vai pensionāri).

Tādēļ, gan šobrīd, gan tad, ja šī krīze ieilgst, valdībai īpaši jādomā par mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstīšanu, lai jau tā izteikto nevienlīdzības problēmu nesaasinātu vēl vairāk.

Liela krīze nes lielas pārmaiņas

Neatkarīgi no tā, vai Covid-19 krīze pāries ātri vai ieilgs, tā jau ir nesusi un vēl nesīs pārmaiņas ekonomikā.

Vīruss noteikti ir parūpējies par finansējuma palielināšanu veselības nozarei arī ilgtermiņā: ja finanšu krīze piespieda sakārtot banku sektoru, tad šī krīze to beidzot paveiks veselības jomā.

Vērienīgie pasākumi vīrusa apkarošanā un atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir palielinājuši valsts lomu tautsaimniecībā, un tā būs pēckrīzes realitāte visās pasaules valstīs. Valstu parāda straujais kāpums ir tēma atsevišķam rakstam, bet pagaidām nekas nav mainījies – aizņemtie līdzekļi būs arī jāatdod. Parādus atdosim, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ejot ārā no pelēkās ekonomikas, un visdrīzāk arī – maksājot lielākus nodokļus.

Covid-19 krīze maina cilvēku un uzņēmumu paradumus. Divu metru distance un biežā roku mazgāšana pēc krīzes var arī aizmirsties. Bet ērtības, ko sniedz iepirkšanās internetā, vai laika un izmaksu ietaupījums, kas rodas, darbiniekiem strādājot no mājām vai darījumu braucienus pārnesot tiešsaistes režīmā, visdrīzāk tiks novērtēts arī turpmāk.

Ieguvēji ir tie uzņēmumi, kas iepriekš cītīgi ieguldījuši digitalizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Šie uzņēmumi ir labāk sagatavoti krīzes pārvarēšanai un būs arī pirmie, kas varēs izmantot jaunās pēcvīrusa ekonomikas iespējas. Pārējiem vīruss piedāvā iespēju mainīties un pielāgoties.

Covid-19 krīzes ietekmē atsevišķu nozaru stiprie uzņēmumi kļūst vēl stiprāki, jo tie iepriekš uzkrāto ievērojamo drošības spilvenu šobrīd var izmantot, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Piemēram, ASV lielie milži Amazon un Walmart pieņem darbā 400 tūkstošus darbinieku, lai tiktu līdzi pieprasījuma kāpumam, kas šobrīd ir gada nogales svētku laika līmenī. Tikmēr mazie uzņēmumi, piemēram, piemājas veikali un ne tik lielās veikalu ķēdes ar mazākiem uzkrājumiem cieš smagāk un paļaujas uz valsts atbalstu. No konkurences viedokļa būtu vēlams, lai dzīvei jaunajos apstākļos pielāgotos arī spēcīgākie mazie un vidējie uzņēmumi, citādi pastāv risks, ka tiek pazaudēta produktu un pakalpojumu daudzveidība, un tirgus, kas šobrīd krīzē kļuvis ļoti koncentrēts, tāds arī paliek. Konkurence tirgū jāsaglabā, jo tās trūkums ir slikta ziņa patērētājam gan cenu, gan kvalitātes aspektā.

Globalizācijas ieguvumi un riski

Krīze liek pārvērtēt globalizācijas ieguvumu un risku balansu. Situācija, kad katrs ražošanas posms norisinās citā valstī, izrādījusies riskantāka, nekā iepriekš uzskatīts. Turklāt arvien plašākās automatizācijas un robotizācijas iespējas nozīmē, ka iepriekš tik svarīgais lēta darbaspēka faktors kļūst mazāk nozīmīgs. Globalizācijai (vai vīrusa ietekmē, iespējams, reģionalizācijai) par labu runā tas, ka šādas vispasaules krīzes brīdī izdevīga ir horizontāli diversificēta ražošana – kad vienu un to pašu ražošanas ķēdes posmu nodrošina rūpnīcas dažādās valstīs. Pat ja kāda no rūpnīcām tiek slēgta valsts ierobežojumu dēļ, apjomus var noturēt, palielinot ražošanu citā valstī. Virzība uz iespējamu piegāžu ķēžu saīsināšanos nenozīmē, ka visa ražošana turpmāk norisināsies vienā valstī, jo arī ieguvumi no specializācijas nav atcelti – tiks atrasts vidusceļš. Latvija šīs pārmaiņas var izmantot. Ārējais šoks šoreiz noteikti ir daudzkārt smagāks nekā pirms 12 gadiem, savukārt iekšējās problēmas šajā krīzē mums ir nesalīdzināmi mazākas nekā finanšu krīzes laikā, tādēļ varam savus pūliņus pielikt jaunu attīstības virzienu meklēšanā, nevis paniskā ugunsgrēka dzēšanā.

Trāpīgi mērķēts atbalsts un sadarbība

Lielu krīžu ietekme uz ekonomiku vienmēr ir būtiska un ilgstoša. Covid-19 stāsts nebūs izņēmums, turklāt šoreiz prognozēt notikumu attīstību ir vēl grūtāk. Krīzes ilgumu un dziļumu noteiks vīrusa izplatība un mūsu spēja to iegrožot. Ekonomikas atgūšanās ātrumu pēc šoka noteiks ne tikai krīzes ilgums, bet arī valsts atbalsta pietiekamība un tas, cik veiksmīgi šis atbalsts būs mērķēts. Atsevišķās nozarēs krīze var turpināties vēl ilgi pēc tam, kad tiks sākta ierobežojumu atcelšana. Valstij atveseļošanās posmā jāatbalsta eksportētāji, kas saskata veidus, kā pielāgoties jaunajai pēcvīrusa realitātei, un jānodrošina, lai mūsu valstī nepieaug jau tā augstā nevienlīdzība.

Šobrīd ir svarīga visu ekonomikas dalībnieku sadarbība. Nevaram gaidīt, ka šo krīzi maģiski atrisinās valdība; ka tā apturēs vīrusu un zibenīgi piedāvās perfektu risinājumu, izglābjot visus, kas cieš, bet neiztērējot nevienu lieku centu.

Valdības palīdzības mēri noteikti varētu būt daudz veiksmīgāki, bet šoreiz svarīgāk nav septiņreiz nomērīt, bet gan ātri reaģēt uz problēmām un labot kļūdas, tiklīdz tās tiek identificētas. Iedzīvotāju un uzņēmumu ziņā savukārt ir dalīties ar idejām, pieredzi un, cik iespējams, resursiem, kā arī dot saviem partneriem, klientiem un arī valdībai uzticības kredītu.