Raksta attēls

Reinis Rubenis: Ar ko atšķiras šodiena no iepriekšējās krīzes?

Šī nav finanšu sistēmas krīze, bet reālās ekonomikas lejupslīde

Saprotu tos, kuri pēdējās nedēļas notikumu rezultātā grib vilkt paralēles ar krīzes sākumu pirms nu jau vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr šoreiz ir pilnīgi cita situācija. Toreiz finanšu sistēma bija vāja un pēc burbuļa pārplīšanas kādu brīdi nespēja iesaistīties aktīvā kreditēšanā. Tagad bankas ir spēcīgas, labi kapitalizētas un gatavas finansēt gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

Toties daudz straujāk par vīrusa izplatību ir izplatījušās bažas par nākotni, un jau tāpat vājais pieprasījums pēc kredītiem ir saplacis pavisam.

Lieki teikt, ka tas vēl vairāk pastiprina ekonomikas sabremzēšanos un tuvina mūs recesijai.

Saglabājam vēsu prātu

Šajā situācijā ir nozīmīgāk kā jebkad saglabāt vēsu, racionālu prātu. Arī pie mums bankā tiek sperti virkne piesardzības mēru un virkne darbinieku saskaras ar izaicinājumiem, kurus sagādā bērnu palikšanās mājās, tomēr lielākā daļa kolēģu ir ierindā un nodrošina pilnvērtīgu pakalpojumu sniegšanu mūsu klientiem, vienlaikus ievērojot visus veselības profesionāļu sniegtos ieteikumus. Protams, arī mums nākas optimizēt darbu filiāļu tīklā un zvanu centrā, tāpēc aicinām klientus primāri atrast risinājumu savai vajadzībai interneta vidē, bet, ja tas tomēr neizdodas, tad izturēties ar izpratni, ja neizdodas sazvanīt banku minūtes laikā.

Novērojam, ka klientu jautājumu loks ir mainījies – šobrīd visbiežāk tiek vaicāts par akciju tirgus krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, ceļojumu apdrošināšanas segumu un iespējām samazināt kredītmaksājumus.

Uzkrājumu jomā aicinām ieturēt ilgtermiņa skatu, ja lielākā daļa no uzkrājumiem ir ilgtermiņa, jo krasas finanšu tirgus svārstības vienmēr ir bijušas arī agrāk un būs arī nākotnē.

Ar kredītu maksājumiem gan ir citādi – ja vīrusa radītie ekonomiskie efekti ir nozīmīgi skāruši ienākumus un ir bažas par spēju segt kārtējo kredīta maksājumu, ir nekavējoši jāvēršas pie savas bankas, lai rastu risinājumu. Apzinoties, ka ieviestā ārkārtas situācija var skart lielu skaitu Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību, Swedbank nupat nākusi klajā ar īpašu kredītbrīvdienu risinājumu, kas ļauj atlikt jebkura kredīta pamatsummas maksājumu līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešiem, turklāt bez komisijas maksas.

Kā atbalstīt uzņēmējus

Tas ir visu mūsu interesēs atbalstīt uzņēmējus un viņu spēju pārdzīvot šo sarežģīto situāciju. Katra krīze nes iespējas radošākajiem un inovatīvākajiem un arī šī situācija nebūs izņēmums – jaunā līmenī uzplauks tirdzniecība internetā, strauji attīstīsies dažādi digitālās ekonomikas risinājumi, un būs daudz citu interesantu iespēju un pavērsienu.

Taču, lai pasargātu darba ņēmējus, šoreiz nebūs gana paļauties uz tirgus ekonomikas principiem. Ar izlēmīgiem un ātriem soļiem jādod risinājumi tiem citādi veselīgajiem uzņēmumiem, kuriem ne viņu vainas dēļ strauji apsīkuši ieņēmumi. Pozitīvi vērtējama ir valdība apņēmība, strādājot pie garantiju programmām un fiskālās politikas iedarbināšanas. Turklāt atšķirībā no 10 gadus senās krīzes, šoreiz arī valsts budžets ir nesalīdzināmi labākā stāvoklī, kas valdībai dod iespēju jūtami atbalstīt ietekmētos uzņēmumus un iedzīvotājus. Bankas cieši sadarbojas ar valdību, lai pēc iespējas ātrāk līdz uzņēmumiem nonāktu rastie kredītgarantiju risinājumi.

Turklāt šī ir arī lieliska iespēja katram no mums individuāli atbalstīt Latvijas uzņēmējus, izvēloties Latvijā ražotus produktus un pakalpojumus. Kopīgiem spēkiem pārvarēsim arī šo sarežģīto laiku.