Trešdien, 10.augustā, notikušajās politisko partiju sarunās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm atklājies, ka viedokļi par to, kādiem mērķiem nākamgad nepieciešams atvēlēt lielākus līdzekļus, daudzos gadījumos ir visai līdzīgi.
Pagaidām būtiskākās domstarpības ir par minimālās mēnešalgas palielināšanu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) vēlas panākt, lai tā pieaugtu par 10% jeb 37 eiro mēnesī, kamēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un valdības vadītājs uzstāj uz pieticīgāku pieaugumu.
„Minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, bet tam ir jābūt sabalansētam, izvērtējot visus efektus un arī ietekmes uz budžetu. Ļoti daudz ceļot minimālo algu, mēs pazaudēsim iespēju veikt citas prioritātes,” sacīja Kučinskis.
Nacionālā apvienība (NA) pieļauj, ka minimālo algu varētu celt par 10 eiro.
Tikmēr par NA pieteiktajām prioritātēm pagaidām domstarpību nav.
Par vienu no būtiskākajām Nacionālā apvienība jau tradicionāli izraudzījusies atbalstu ģimenēm ar bērniem, pēc tikšanās ar premjeru un finanšu ministri sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. „Jāveic jauni pasākumi, kas apliecina, ka mēs rūpējamies par dzimstības pieaugumu, ģimenēm ar bērniem un bērniem, kam nav vecāku, un ģimenēm, kur ir četri un vairāk bērnu,” norādīja Dzintars.
Tāpat Nacionālā apvienība vēlas panākt, lai 2017. gada valsts budžetā tiktu atvēlēts lielāks finansējums aiznākamgad gaidāmo Latvijas simtgades svinību sagatavošanai un nacionālās informatīvās telpas stiprināšanai, konkrēti – Mediju atbalsta fonda „iedarbināšanai”.
Dzintars apgalvo, ka Nacionālā apvienība piedāvājusi arī vairākus priekšlikumus budžeta ieņēmumu papildināšanai. „Tie ir samērīgi iespējām. Mēs nenodarbojamies ar vairāksolīšanu un netaisām austrumu tirgu, atnākot ar piecreiz augstākiem cipariem un pēc tam kaulējoties,” pauda Dzintars.
Saskaņā ar jaunākajām Finanšu ministrijas aplēsēm, nākamā gada valsts budžetā jaunām politikas iniciatīvām kopumā varēs atvēlēt 70 miljonus eiro.
Vēstīts, augusta sākumā valdība sāka darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas. Plānots, ka 2017.gada budžetu galvenokārt papildinās ieņēmumi, kas gūti, apkarojot ēnu ekonomiku, tomēr paredzams, ka valsts vienlaikus atteiksies arī no daļas nodokļu atvieglojumu.
Turklāt politiķi paziņojuši, ka gatavi piekāpties attiecībā uz solidaritātes nodokli, ko pērn ieviesa visiem, kas saņem vairāk par 4000 eiro mēnesī. Uzņēmēji uzstāj, ka attiecībā uz šo nodokli nepieciešamas izmaiņas.
