Raksta attēls

Reinis Rubenis: Kā vērtējama izvēlētā stratēģijā Covid-19 apstākļos?

Neskaidrība ir pieaugusi gan Latvijā, gan pasaulē, un kā mēs zinām, tad lielos viļņos mazas laivas šūpo vairāk. Vienlaikus, mazas laivas ir vieglāk vadīt, ja ir labs kapteinis un komanda, spēja solidarizēties un ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem.

Spelgonis ekonomikā

Lai kādi būtu bijuši krīzes plāni dažādiem uzņēmumiem, lielākajā vairumā tie paredzēja skaidru rīcību cilvēka vai dabas radītu īslaicīgu seku novēršanai, lokālai krīzei, kādas atsevišķas nozares krīzei, utt. Taču šobrīd mēs esam saskārušies ar situāciju ko finansisti pazīst kā “melno gulbi”, kad ekonomika, līdzīgi kā pavasara laikā daba, saules iespaidā ik dienu atmostas, bet pēkšņi ir iestājusies nakts ar tādu spelgoni un mīnusiem, kādus neviens nebija iedomājies. Aktivitātes kritums pasaulē, vismaz īstermiņā, būs nopietnāks, nekā finanšu krīzes laikā, un mēs kā maza, atvērta ekonomika, šādas svārstības sāpīgi jutīsim.

Swedbank ekonomisti prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par aptuveni 5.8%, taču, ja izdodas vīrusu ierobežot pāris mēnešu laikā, nākamgad izaugsme strauji atgūsies, tautsaimniecības aktivitātei augot par tādu pat apjomu, kā šogad saruks.

Ātrā reakcija

Pretēji nenogurstošajiem kritizētājiem, es ļoti lepojos ar mūsu valdības rīcību. Lai arī vēl nav skaidrs, kad varēsim apgalvot, ka esam tikuši galā ar Covid-19 apkarošanu, varam droši teikt, ka valdības lēmumi tā ierobežošanā ir bijuši ļoti izsvērti, laicīgi un efektīvi. Salīdzinot ar citām valstīm, esam balstījušies uz zinātnieku un epidemiologu ieteikumiem, neieviešot histēriskus ierobežojumus, bet vienlaikus rīkojoties ļoti izlēmīgi, secīgi un skaidri komunicējot pareizo uzvedību.

Ir darīts viss, lai ierobežotu vīrusa izplatību līdz tādiem apmēriem, ar kuriem mūsu medicīnas sistēma spēj tikt galā. Jo cerēt, ka Latvijā neviens nesaslims, nebija pamata. Taču mums jau bija iespēja redzēt, kādus resursus tas var prasīt (kā Ķīnā), labi apzinoties, ka mums tādu nav, un arī mācīties no baisām kļūdām, saprotot, kādus upurus ver nest lēmumu nepieņemšana un savlaicīga nereaģēšana. Es varu saprast visus tos, kam sēdēšana mājās šķiet apgrūtinājums, savukārt attālinātā strādāšana vai mācīšanās – izaicinājums, taču vienlaikus mēs arī redzam, ka tieši ierobežojošā rīcība ir viena no efektīvākajām iespējām, ko var paveikt ikkatrs.

Latvija ir arī vadībā veikto testu skaita ziņā, un, kā atzinuši mediķi, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19, ir laikus veiktas analīzes. Tās valstis, kas veic daudz testu, spēj laicīgi izolēt inficētos cilvēkus un palēnināt vīrusa izplatīšanos.

Nozīmīgais valdības atbalsts

Šai saspringtajā laikā īpaši gribu uzteikt Latvijas valdības un ALTUM iniciatīvas iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam. Tas, kas ir izdarīts pēdējās nedēļas laikā, ir pirmais, taču ļoti nozīmīgais solis, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi jau pavisam drīz saņemtu taustāmu atbalstu. Šie lēmumi – pabalsts krīzes visvairāk skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā, kur izmaksās naudu darbiniekiem, nodokļu brīvdienas, kredītbrīvdienu garantijas un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem – tas viss ļauj iegūt laiku, kas nepieciešams, lai meklētu un iespējams, atrastu risinājumus.

Nenoliegšu, ka trieciens ekonomikai būs nozīmīgs, un potenciālo vajadzību mērogu raksturo arī fakts, ka pirmās nedēļas laikā kopš bankā ieviesām atvieglotu pieteikšanos kredītbrīvdienām, tām ik dienu piesakās ap 50 uzņēmumu un 200 privātpersonu, kuri jau savlaicīgi saprot, ka būs ietekme uz naudas plūsmu.

Tomēr tāda krīze, kāda bija 2009. gadā Latvijā nav iespējama, jo mums nav izveidojies kredītu un nekustamo īpašumu cenu burbulis. Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu piesardzīgā aizņemšanās, kā arī banku ieviestās izmaiņas kreditēšanas nosacījumos, šobrīd ļoti atmaksājas un var izrādīties priekšrocība daudziem. Gaidāmie zaudējumi un aktīvu vērtību kritums Latvijā nebūs tik būtiski kā tas iespējams citās valstīs, kur kreditēšanas riski tika ņemti vērā mazāk.

Skats uz priekšu

Līdzīgi kā pārdzīvojot kādus lielus zaudējumus, arī lielās krīzēs mēs varam ieraudzīt vairākas fāzes – visbiežāk pirmais ir šoks, dusmas un vainīgo meklēšana (gan sevī, gan citos), tad depresija, līdz beidzot samierināšanās. Un līdz ar to arī – jaunu iespēju meklēšana. Šobrīd ir sajūta, ka esam starp dusmu un depresijas fāzi, jo ir grūti pieņemt esošo kā jauno realitāti – tik ļoti gribas ātri atgriezties pie “normālas” dzīves, kur, augot ekonomikai, dzīve atrodas uz ierastās izaugsmes takas.

Bet, diemžēl, tuvākajos mēnešos kļūs vēl grūtāk, pirms atkal sāks kļūt vieglāk. Mēs zinām, ka esam pārdzīvojuši dažādas krīzes un dažādus laikus, un mēs izturēsim arī šo. Tomēr svarīgi ir iespējami ātri tikt līdz apziņai, ka nekas pats no sevis neatrisināsies, un – tas nebūs tik ātri. Būs jāmainās, jāmeklē jaunas iespējas, vairāk jāsadarbojas un jāatrod jauni ceļi.