Raksta attēls

Kā “Brexit” ietekmēs Latvijas uzņēmējus

Par šķietami nebeidzamo “Brexit” tēmu daudzi jau joko, taču virkne Latvijas uzņēmēju, kuru bizness ir cieši saistīts ar Lielbritāniju, to uztver visai nopietni, un viņiem jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu. Ko “Brexit” nozīmēs Latvijas uzņēmējiem, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Lielbritānijā Reinis Āzis.

Preču eksports palielinās

Kopš Apvienotās Karalistes (AK) referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ES Līguma 50. pantā paredzētās procedūras (“Brexit”) uzsākšanas 2016. gada vasarā ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi. Neraugoties uz to, nedz Vestminsterā, nedz Briselē, nedz Rīgā joprojām nav iespējams paredzēt izstāšanās procesa gaitu, laiku, kā arī tā radītās sekas.

Par spīti ilgstošajai neskaidrībai un regulāri atliktajiem izstāšanās termiņiem, mūsu uzņēmumi turpina tirgoties ar britu partneriem, un arī turpinās to darīt, jo Lielbritānija ir piektā lielākā pasaules ekonomika un vēsturiski viens no trim būtiskākajiem mūsu preču un pakalpojumu eksporta tirgiem.

Taču “Brexit” process jau šobrīd ir atstājis ietekmi uz mūsu tirdzniecības bilanci. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina: kamēr preču eksports uz Lielbritāniju 2019. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šo pašu periodu 2018. gadā, ir palielinājies par 7%, kopā veidojot 360,6 miljonus eiro, pakalpojumu eksports ir samazinājies par 25%, noslīdot līdz 149 miljoniem eiro.

Ietekmēs jebkurš scenārijs

Šī tendence lielā mērā skaidrojama ar “Brexit” procesa ietekmi un diviem konkrētiem faktiem. Pirmkārt, tuvojoties sākotnēji noteiktajam izstāšanās termiņam, britu partneri veidoja lielākus preču krājumus un pēc izstāšanās datuma pārcelšanas tos iztirgoja. Otrkārt, visas vienošanās līguma versijas ir paredzējušas tā vai citādi atvieglotus nosacījumus preču tirdzniecībai, taču pakalpojumu segmentā visā sarunu gaitā ir bijusi aktuāla bezvienošanās “Brexit” iespējamība. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem visi ar pakalpojumu sniegšanu saistītie jautājumi – toskait ar “Brexit” radīto risku sekām un atbildībām, datu apstrādi, maksājumiem u. c. saistītie aspekti – ir jāatrunā divpusēji. Protams, vispārējā neskaidrība, kas pavada “Brexit” kopš tā uzsākšanas, neveicina jaunu sadarbības iespēju rašanos, un, tā kā izstāšanās process ir bijis AK vienpusējs uzstādījums, uzņēmumi un LIAA pārstāvniecība šajā situācijā var strādāt tikai pie “end-of-pipe” jeb noslēgumposma risinājumiem.

Latvijas Banka ir norādījusi, ka “Brexit” ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama jebkurā gadījumā.

Ja īstenojas “vidēji nelabvēlīgs” scenārijs jeb nosacīti sakārtota izstāšanās, trīs gadu laikā “Brexit” ietekme uz Latvijas IKP varētu sasniegt līdz –0,8% no IKP; ja “ārkārtēji nelabvēlīgs” – līdz pat –1,7%. Šeit svarīgi pieminēt, ka tiešās tirdzniecības samazinājums veidotu tikai daļu no ietekmes uz mūsu ekonomiku. Lielāku iespaidu uz to atstātu Eirozonas kopējā IKP kritums un nenoteiktība perifērijā. Abi šie faktori var iespaidot arī citus Latvijas uzņēmumus, kas tieši nestrādā ar partneriem Lielbritānijā.

Latvijas uzņēmumi – labi sagatavoti

Neraugoties uz to, Latvijas uzņēmumi, kas sadarbojas ar AK partneriem, ir salīdzinoši labi sagatavoti gaidāmajām pārmaiņām, jo Latvija kā maza un atvērta ekonomika vienmēr bijusi atkarīga no mūsu uzņēmēju darbības eksporta tirgos (t.sk. “trešajās valstīs”).

Tas ir norūdījis mūsu uzņēmumus, iemācot būt dinamiskiem, pastāvīgi pārskatīt un efektīvi strukturēt savu darbību, diversificēt eksporta tirgus, kā arī pielāgoties jebkādām pārmaiņām.

Paralēli LIAA pārstāvniecība ne tikai aktīvi veicinājusi jaunu tirdzniecības attiecību veidošanos, bet arī risinājusi dažādas problēmas uzņēmumu un nozaru asociāciju līmenī – t.sk. saistībā ar izmaiņām muitas procedūrās, dažādu produktu sertifikācijas standartos un piemērošanas procedūrās, datu apstrādē, maksājumos, konsultācijās par vietējo nozaru īstermiņa un vidēja termiņa izaugsmes plāniem, kā arī ar AK valdības soļiem šīs izaugsmes nodrošināšanai – vietējām atbalsta programmām, kas palielinātu pieprasījumu, un ES atbalsta programmu nomaiņas mehānismiem.

AK parlaments tikko ir pieņēmis lēmumu, ka pirms panāktās vienošanās likumprojekta apstiprināšanas parlamentā būs iepriekš jāapstiprina arī saistītā likumdošana, kas nodrošina minētās vienošanās ieviešanu vietējā tirgus regulējumos. Tas vairos pārliecību par sakārtotu izstāšanās procesu no ES. Laika grafiku paredzēt ir grūtāk – arī iekšpolitiskās situācijas dēļ. Lai arī tas būtu visai sarežģīti, fiziski vēl ir iespējams nodrošināt Lielbritānijas sakārtotu izstāšanos līdz šī gada oktobra beigām. Tomēr ticamāks ir kondicionāls pagarinājums no ES puses – ar galatermiņu 2020. gada 31. janvārī vai līdz pat 2020. gada beigām. Un šajā laika posmā vēl iespējami dažādi iekšpolitiski pavērsieni – no paredzamām ārkārtas vēlēšanām un vienošanās likumprojekta apstiprināšanas referenduma (t.s. “otrā referenduma”) līdz pat 50. panta procesa atsaukšanai.

Brexit” ietekme uz globālo tirdzniecību

Esmu pārliecināts, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi, kas ir aktīvi pārstāvēti Lielbritānijas tirgū, jau veikuši nosacīti “triviālos” sagatavošanās darbus, kas tiem būtībā ir bijuši aktuāli vienmēr. Tie ietver muitas un sertifikācijas procesu iespējamo izmaiņu, ar preču piegādēm saistīto risku, valūtas svārstību (!) un maksājumu risku, datu apstrādes risku u.c. regulējumu izmaiņu izpēti. Šai kontekstā lielāka uzmanība būtu jāpievērš britu partneriem, kuri pieņēmuši virkni Vienotā tirgus priekšrocību par pašsaprotamām, bet britu kolēģu “nenofraktētā” fūre rindā pie kanāla var gadīties tieši priekšā Latvijas uzņēmuma “sakārtotajam” transportam.

Tāpat “Brexit” process gan Latvijas uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei jāskata kā nozīmīga daļa no plašākiem starptautiskiem notikumiem, kas var negatīvi ietekmēt kopējo globālo tirdzniecību.

Aizvadītajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds jau samazināja savas aprīļa globālā IKP pieauguma prognozes 2019. gadam no 3,4% uz 3%, bet 2020. gadam – no 3,6% uz 3,4%, turklāt paredzot, ka lielāko daļu izaugsmes veicinās tieši attīstības valstu ekonomikas.

Šobrīd būtu būtiski plānot uzņēmumu vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstību, iedziļinoties mērķa tirgu specifikā un riskos, ieguldot efektīvu darbu procesu izstrādē, kā arī veicinot ilgtermiņa sadarbību ar uzticamiem partneriem, neļaujoties ilūzijām par vieglu un neproporcionāli lielu peļņu īstermiņā.

AK izstāšanās process ir aktualizējis virkni specifisku jautājumu, kuru risināšanā tiek iekļauti gan privātā, gan publiskā un nevalstiskā sektora spēlētāji. LIAA pārstāvniecība, kā jau minēts, “Brexit” kontekstā veiksmīgi atbalsta mūsu uzņēmumus, gan sniedzot savus ierastos pakalpojumus – palīdzot veikt vietējā tirgus izpēti, kopīgi izvēloties un uzrunājot sadarbības partnerus u.c. –, gan konsultējot un organizējot tiešas tikšanās, lai palīdzētu mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem, Latvijas ražotājiem Lielbritānijā, jaunuzņēmumiem un citiem risināt dažādus ar “Brexit” saistītos jautājumus.

Sadarbība turpināsies

Neraugoties uz izstāšanās procesu un tā formu, AK saglabās savu lomu kā viena no lielākajām ekonomikām pasaulē un būtisks eksporta tirgus Latvijas uzņēmējiem.

Par to liecina ne tikai tradicionālo Latvijas “smagsvaru” – kokrūpnieku – nozīmīgais eksporta apjoms uz Lielbritāniju (pēc CSP datiem 2018. gadā tie bija 65% no kopējā eksporta), bet arī fakts, ka pēdējā ceturkšņa laikā vien vairāki Latvijas jaunuzņēmumi pieņēmuši lēmumu par filiāļu atvēršanu AK.

Tas tikai apliecina: ja AK tirgus patiesi iederas uzņēmuma eksporta stratēģijā un produktam vai pakalpojumam šajā tirgū ir potenciāls, arī šobrīd nav jāapstājas. LIAA pārstāvniecība vienmēr būs atvērta praktiskam atbalstam un arī nestandarta risinājumiem.

Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības valstu, kā arī LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā kontaktinformāciju varat atrast šeit.

Noderīga informācija

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir apkopojusi praktisku informāciju uzņēmējiem par svarīgiem “Brexit” jautājumiem.