Raksta attēls

Kā koronavīruss ietekmē ekonomiku

Indikatori, kas stāsta par Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu janvārī un februārī, signalizēja par tīri veiksmīgu attīstību – apstrādes rūpniecībā janvārī gan reģistrēts kritums, bet mazumtirdzniecības apjomi mēreni pieauga un preču eksports uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit mēnešu laikā. Taču šīs salīdzinoši labās ziņas attiecas uz laiku, kad koronavīrusa simptomi vēl nebija sākuši izpausties. Kā slimības izplatība pasaulē varētu ietekmēt ekonomiku, skaidro Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Gada sākumā likās, ka pasaules ekonomika var uzelpot – neskaidrība, kas bija saistīta ar ekonomiku bremzējošajiem tirdzniecības kariem un Brexit, mazinājās. Taču ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – COVID-19.

Ja sākotnēji bažas bija galvenokārt par vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo Ķīnu un tās attīstības tempiem, tad šobrīd skaidrs, ka vīrusa izplatība vēl pletīsies plašumā, tiešā veidā spēcīgi ietekmējot arī Latvijas tirdzniecības partnerus un mūs pašus.

Pirms vēl runājam par atsevišķiem ekonomikas sektoriem, jāatzīmē, ka saslimušie, iespējami saslimušie, karantīnā esošie cilvēki, kā arī tie, kas slēgtu izglītības iestāžu dēļ aprūpē mājās palikušos bērnus, būtiski ietekmē ekonomikas aktivitāti gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses. Atkarībā no šādu cilvēku daudzuma, tas var nozīmēt gan darbaspēka trūkumu un uzņēmumu nespēju saražot produkciju vai sniegt pakalpojumu, gan ievērojamu pieprasījuma un tēriņu sarukumu, šiem cilvēkiem pēc iespējas minimizējot saskarsmi ar ārpasauli. Pieprasījuma kritums būs vērojams arī no to cilvēku puses, kuri paliek mājās, jo darba vieta tiek slēgta – it īpaši tādēļ, ka nav skaidrs vai, cik lielā mērā un cik ilgi šie darbinieki turpinās saņemt algas.

Ekonomikas ķēdes reakcijas

Ietekmēto sektoru ziņā pirmie frontes līnijā bija tūrisms un transports (īpaši aviopārvadājumi). Viesnīcu rezervācijas un tūrisma operatoru organizētie ceļojumi visā pasaulē tiek atcelti. Redzama ietekme gan uz ārzemju aviokompānijām (piemēram, Lielbritānijas “Flybe” bankrots), gan pašmāju “AirBaltic”, kas jau paziņojuši pat par darbinieku atlaišanu. Jāatceras gan, ka, iespējams, atsevišķu uzņēmumu situācija jau pirms tam nav bijusi spoža, tādēļ šis vīrusa šoks var būt “pēdējais salmiņš, kas salauza kamieļa muguru”.

Rūpniecībā piegāžu ķēžu sarežģītība un virzība uz tieši-laikā loģistiku, kas normālos apstākļos uzlabo efektivitāti un samazina izmaksas, šobrīd ievērojami sarežģī situāciju. Piemēram, ražošana kādā rūpnīcā var tikt traucēta, apstāties (vai Ķīnas gadījumā – neatsākties) pat tad, ja nav tiešas vīrusa ietekmes un visi darbinieki ir gatavi strādāt. Iemesls – nav iespējams saņemt vajadzīgos komponentus no citas rūpnīcas, jo tos nav iespējams laicīgi saražot vai piegādāt. Vīrusa ietekmē varam vērot gan rūpnīcu slēgšanu, gan arī to, ka paildzinās ražošanas komponentu piegādes laiks Eiropas ražotājiem. Šī izejmateriālu un beigās – galaprodukta – piegāžu kavēšanās negatīvi ietekmē visus uzņēmumus konkrētajā piegāžu ķēdē un arī galapatērētāju. Turklāt, Ķīnas piemērs rāda, ka pēc šāda pārtraukuma ekonomiku nav nemaz tik viegli atkal “ieslēgt” – lai gan rīkojums atsākt ražošanu bijis, visi indikatori norāda, ka aktivitāte atgriežas lēni.

Lai gan statistika to vēl nav paspējusi atspoguļot, vismaz daļa Latvijas uzņēmumu pirmās sekas jau noteikti jūt. Tie varētu būt, piemēram, augsto tehnoloģiju, auto detaļu ražotāji, kā arī tekstilrūpnieki. Turpinoties COVID-19 izplatībai Eiropā, visdrīzāk jutīsim ne tikai piegāžu ķēžu pārrāvumus, bet arī tiešāku efektu no pieprasījuma krituma pēc Latvijas uzņēmumu eksportētās produkcijas.

Latvija ir ļoti atvērta ekonomika (piemēram, eksportēti tiek 65% no apstrādes rūpniecības produkcijas), tādēļ skaidrs, ka eksporta kritums atsauksies uz daudziem uzņēmumiem.

Ja runājam par galapatērētāju, tad jāatzīmē, ka vīrusa izplatība ietekmē ne tikai eksportu, bet arī pieprasījumu vietējā tirgū. Vīrusam izplatoties arī Latvijas teritorijā, pasākumu atcelšana no uzņēmumu puses, valdības aizliegumi pulcēties, rīkot masu pasākumus, aicinājumi nepavadīt laiku lielveikalos nozīmēs strauju pieprasījuma kritumu. To izjutīs uzņēmumi tādos pakalpojumu sektoros kā ēdināšana (savukārt ēdiena un pārtikas piegādes uz mājām būs pieprasītākas), mazumtirdzniecība (izņemot pārtikas mazumtirdzniecību, kura īstermiņā varētu būt pat ieguvēja), māksla, izklaide un atpūta. Ekonomika ir lielā mērā balstīta uz emocijām. Cilvēku nedrošība un bailes no vīrusa nozīmē arī to, ka augstā piesardzība varētu saglabāties arī pēc tam, kad oficiālie aizliegumi un ierobežojumi jau būs atcelti. Tas nozīmē, ka zemāka pieprasījuma periods pēc iepriekš minēto un arī citu sektoru uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem var ieilgt.

Valdības patēriņš un ar to saistītās nozares, piemēram, valsts pārvalde vai veselības aprūpe, balstīs ekonomiku. Veselības aprūpes nozare ilgus gadus nav tikusi pietiekami finansēta, un jau pirms šīs krīzes nozarē bija problēmas ar darbaspēku – gan tā pietiekamības, gan darbinieku vidējā vecuma ziņā. Tādēļ diemžēl jāsecina, ka veselības aprūpes sistēma neuzsāk šo cīņu no labām pozīcijām. Beidzot vairs nevienam nav šaubu, ka šī ir patiešām prioritāra nozare – papildu finansējums ir piešķirts un straujākas vīrusa izplatības apstākļos šis finansējums tiks palielināts. Veselības nozare ir mūsu vairogs – katram iedzīvotājam jāmaina savi paradumi, lai ierobežotu vīrusa izplatību, mazinot potenciālo slogu uz sistēmu, un valstij jānodrošina visi iespējamie resursi, lai ārstētu saslimušos.

Augsta nenoteiktība nav pateicīga vide arī investīcijām. Investīciju projekti, kas jau sākušies, varētu turpināties, taču iespējami kavējumi. Uz neskaidrības fona uzņēmumi drīzāk izvēlēsies nogaidīt un atlikt jaunus investīciju lēmumus uz vēlāku laiku. Kad būs nodrošināts viss nepieciešamais veselības aprūpes sistēmai, valdībai būtu īstais laiks ātrāk uzsākt ieplānotos infrastruktūras projektus, tādējādi darbojoties pretcikliski un stimulējot ekonomiku. Neskaidrības veicināta privātās aktivitātes apsīkuma apstākļos arī būvniecības izmaksas varētu būt pievilcīgākas, uzliekot mazāku slogu budžetam.

Ietekme uz inflāciju

Uzņēmumu peļņas rādītāji var ciest ne tikai pieprasījuma krituma, bet arī cenu spiediena dēļ. COVID-19 ietekme atspoguļojas un vēl atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās. Kopumā šā brīža notikumu ietekme uz inflāciju visdrīzāk būs lejupvērsta. Naftas cenas velk uz leju vīrusa izraisītā globālā lejupslīde, un Saūda Arābijas un Krievijas naftas cenu kara dēļ cenu kritums bijis vēl straujāks.

Arī citu izejmateriālu, piemēram, metālu cenas krīt līdz ar pasaules pieprasījuma kritumu.

Taču, vīrusa izplatība ir šoks ne tikai pieprasījumam, bet arī piedāvājumam, tādēļ ietekme uz cenām var būt divējāda. No vienas puses, vājš pieprasījums spiež cenas uz leju. No otras puses, svarīgāks par pieprasījuma vājumu atsevišķos gadījumos var kļūt piedāvājuma trūkums, un tad spiediens uz cenām ir augšupvērsts. Piemēram, pasaules tirdzniecības bremzēšanās veicinājusi cenu kritumu dažādu sauskravu (piemēram, ogļu, rīsu utt.) jūras pārvadājumiem. Savukārt citā loģistikas ķēdes pusē ir konteineri, kam bija jāceļo no Ķīnas uz Eiropu. Tie ilgu laiku bija iestrēguši Ķīnas ostās, kas savukārt izraisīja konteineru trūkumu Eiropā un strauju to cenu kāpumu.

Kā tas atrisināsies?

Jāsecina, ka COVID-19 izplatības ietekme ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Jau pirms vīrusa uzliesmojuma ekonomikas sniegums šogad solījās būt gaužām pieticīgs. Tagad ir skaidrs, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk, un recesija gan pasaulē, gan Latvijā vismaz īstermiņā ir ticams scenārijs. Jāuzsver, ka, atšķirībā no 2008. gada pasaules finanšu krīzes laika, mūsu ekonomika šobrīd iekšēji ir spēcīgāka.

Latvijas “imunitāte” nav novājināta ar pārmērīgu patēriņa un kreditēšanas bumu, nekustamā īpašuma tirgus attīstījies samērīgi, inflācija ir mērena un pat fiskālā politika ir bijusi salīdzinoši apdomīga. Tas nozīmē, ka ekonomika ir labāk sagatavota arī sarežģītiem laikiem.

Ietekme vidējā termiņā būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies un cik ilgs laiks paies, līdz tiks atrasta vakcīna un situācija normalizēsies. Šie paši faktori arī noteiks to, cik lielā mērā cietīs darba tirgus – kā augs bezdarbs un bremzēsies algas, kas iepriekš strauji kāpušas. Darba devēji, zinot, cik sarežģīti ir bijis pēdējos gados darbiniekus atrast, visticamāk, tos ar vieglu roku neatlaidīs, ja vien būs citas iespējas.

Izšķirīga nozīme COVID-19 ietekmē uz ekonomiku būs valstu atbildes reakcijām. Valdībām izsmeļoši, godīgi un bez pārspīlējumiem, jāinformē sabiedrība, kā arī jādomā par koordinētiem fiskālajiem stimuliem, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli. Valdībām un centrālajām bankām jādara viss iespējamais, lai brīdī, kad COVID-19 draudi atkāpjas (un tāds brīdis pienāks), tautsaimniecība var atsākt strādāt – lai uzņēmumi un iedzīvotāji var atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes.

Jau ziņots, ka starptautiskās institūcijas piedāvā desmitiem miljardu dolāru palīdzību vīrusa skartajām valstīm un arī daudzu valstu, toskait Latvijas, valdības jau paziņojušas par budžeta tēriņu palielināšanu cīņai ar vīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām. Šis COVID-19 šoks var palīdzēt fiskālajai politikai visā pasaulē sākt spēlēt aktīvāku lomu ekonomikas attīstības virzīšanā, ko līdz šim bija uzņēmusies monetārā politika. Šobrīd lielāks risks drīzāk būtu valdībām darīt pārāk maz ekonomikas stimulēšanai, nekā pārāk daudz

  • Kāda ir ekonomikas stabilitāte Latvijā pirmajā ceturksnī un kādas prognozes iezīmējamas turpmāk?

Skatieties  Swedbank Finanšu Institūta vadītāja Reiņa Jansona un Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas diskusijā!