Raksta attēls

Kā Latvijas uzņēmējiem būt gataviem iespējamajiem Brexit scenārijiem

Ir palicis pavisam maz līdz nospraustajam datumam (2019. gada 29. martam), bet nenoteiktība ap to, vai un kādā veidā Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, saglabājas ļoti augsta. Par to, kā uzņēmējiem gatavoties Brexit, stāsta Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Vairākas iespējas

Vēl arvien ir iespējami visi varianti – Lielbritānija nemaz neizstājas, izstājas ar kaut kādu vienošanos, izstājās bez vienošanos. No šiem scenārijiem pirmais ir vismazāk ticams. Pēc neveiksmīga balsojuma Lielbritānijas parlamentā 15.janvārī, ir pieaugusi varbūtība arī nospraustā termiņa pagarināšanai (piemēram, ja nu ir izsludinātas jaunās velēšanas vai arī tiek rīkots otrs referendums). Savukārt uzņēmējiem ir jābūt gataviem arī vissāpīgākajām scenārijam, proti, ka Lielbritānijas izstājas bez vienošanās (t.s. no-deal Brexit).

No-deal Brexit kardināli mainītu spēlēs noteikumus, jo šī brīža ES regulējošie likumi vairs nebūtu spēkā – tas ietekmētu gan tirdzniecību, gan cilvēku pārvietošanos, gan jebkuru citu sadarbību ar Lielbritāniju. Jebkura veida vienošanās paredzētu vismaz divu gadu pārejas periodu, kurā laikā gan Lielbritānijas, gan ES uzņēmēju tiesības un pienākumi praktiski nemanītos. Bet ilgtermiņā izmaiņas tirdzniecības plūsmās un piegāžu ķēdēs būs atkarīgas no tā, kāda izskatītos gala vienošanās. Pašlaik to ir ļoti grūti paredzēt, jo šobrīd uz galda pa lielam ir vienošanās, ka par visiem strīdīgākajiem jautājumiem vienosies vēlāk –  un pat šo vienošanos Lielbritānijas parlaments vēl nav gatavs atbalstīt.

Cik svarīgs ir Lielbritānijas tirgus Latvijas uzņēmējiem?

Latvija eksportē uz Lielbritāniju ap 5% no visām precēm un 8% no pakalpojumiem. Visvairāk no Lielbritānijas tirgus ir atkarīga kokrūpniecība – turpat piektā daļa no visa koka un koka izstrādājumu eksporta iet uz Lielbritāniju. Parējās preču eksportējošās nozarēs šīs īpatsvars ir krietni zemāks, zem 5%.

Arī importētas preces no Lielbritānijas pārsvarā sastāda mazāk par 5% no attiecīgas preču grupas importa.

No pakalpojumiem transporta sektors ir jūtīgākais, jo īpaši ostas, bet arī lidosta un aviopārvadājumi. Mazliet vairāk par ceturto daļu no pakalpojuma importa no Lielbritānijas sastāda IKT pakalpojumi.

Kas notiek, ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās?

Ja Lielbritānija izstājas no ES bez vienošanās, tad tiem Latvijas uzņēmumiem, kas kaut ko eksportē vai importē uz/no Lielbritānijas jau no 2019.gada aprīļa spēkā būtu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nosacījumi. Tas nozīmētu dārgākas importētās preces no Lielbritānijas un arī lielākās izmaksas, lai eksportētu uz Lielbritāniju. Ietekme, protams, atšķirtos nozaru starpā. Piemēram, pēc PTO un Britu Rūpniecības Konfederācijas (BRK) datiem eksportētiem zāģmateriāliem (kas ir lielākā eksportētā preču grupa uz Lielbritāniju) būtu vien 0.9% eksporta tarifs, bet saplāksnim gan būtu ap 8% tarifs.  Pārtikas produktiem un dzērieniem varētu būt vidēji ap 10% eksporta tarifs un 13% importa tarifs, bet tas arī var ļoti atšķirties dažādiem produktiem. Jāatceras, ka arī bez augstākiem tarifiem administratīvās izmaksas un šķēršļi tirdzniecībai pieaugtu, piemēram, ilgāks laiks uz robežas, muitas procedūras un to izmaksas, utt.

Kopumā, ņemot vērā Latvijas preču tirdzniecības plūsmas uz Lielbritāniju un PTO/BRK tarifu un arī citu barjeru novērtējumu, šīs izmaksas kopā varētu veidot ap 0.4% no Latvijas IKP, pusi no kā veidotu augstāki tarifi un pusi – citi šķēršļi.

Un salīdzinoši lielākas izmaksas varētu būt pārtikas produktiem un dzērieniem gan lielāku importa tarifu dēļ, gan lielāku citu administratīvu izmaksu dēļ. Pakalpojumu tirdzniecības gadījumā izmaksas būtu ap 0.1% no IKP (pārsvarā transporta sektors). Koka un to izstrādājumu eksporta gadījumā gan, visticamāk, lielu daļu no augstākām izmaksām uz sevi paņemtu Lielbritānijas puse – iespējams, par to varētu vienoties arī citās nozarēs.

Skaidrs, ka pat no-deal Brexit gadījumā, kas iedragātu Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi, pieprasījums pēc koka un koka izstrādājumiem vai citām precēm no Latvijas nepazudīs. Tomēr, visticamāk, tas augs lēnāk, un bez lielākām muitas un citām administratīvām (t.sk. loģistikas) izmaksām jārēķinās arī ar finanšu tirgus svārstībām un mārciņas turpmāku pavājināšanos. Ir vēl virkne lietu, kas varētu mainīties – jebkāda veida līgumi un vienošanās ar Lielbritānijas partneriem, tai skaitā par finanšu pakalpojumu sniegšanu, licenzēšanu, datu izmantošanu/izplatīšanu, iepirkuma procedūrām, intelektuālā īpašuma tiesībām, utt.

Kas uzņēmējiem jādara jau tagad?

Visiem uzņēmējiem būtu prātīgi jau tagad apzināties savas attiecības ar Lielbritānijas partneriem – kādi ir līgumi un vienošanās (no-deal Brexit gadījumā tos, visticamāk, būs jāpārraksta un jāpārslēdz), kādas ir piegāžu ķēdes, vai būs nepieciešama palīdzība tikt galā ar jaunām muitas  procedūrām un kā varētu mainīties loģistika. Jau tagad būtu vērts pārbaudīt, kādi tarifi būtu spēkā konkrētām precēm vai pakalpojumiem ārpus ES un vai būtu nepieciešamas kādas papildu licences.

Domāju, ka šobrīd ticamāks ir labāks scenārijs (proti, ir kaut kāda vienošanās, un turpmākajos divos gadus vēl dzīvojam kā līdz šim), bet prātīgāk būtu sagatavoties arī sliktākam pavērsienam.