Raksta attēls

Ko sola 2019. gads ekonomikā, politikā, biznesā?

2018. gads pavadīts valsts simtgades zīmē, bet ekonomikā zīmīga bija cita gadadiena – 10 gadi kopš pasaules finanšu un ekonomikas krīzes sākuma. Šogad apritēs 30 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas un 20 gadi kopš vienotas valūtas – eiro – dzimšanas. Arī tie bija Latvijai noteicoši notikumi. Kāds bijis aizvadītais gads un kas jāņem vērā uzņēmējiem, domājot par 2019. gadu, skaidro Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna.

Vēl viens labas izaugsmes gads

Latvijas ekonomikai 2018. gads bija visai veiksmīgs, neskatoties uz diezgan lielu politisko turbulenci pasaulē un arī šeit. Laikā, kad pasaulē pieņēmās spēkā protekcionisma un populisma viļņi un arī Latvijas finanšu sektoru skāra vairāki satricinājumi, valsts ekonomika auga par vairāk nekā 4%. Turklāt, neskatoties uz darbaspēka izmaksu straujo pieaugumu, eksporta tirgus daļas saglabājās stabilas un Latvijas uzņēmēju rentabilitāte bija līdzīga tai, kāda bija pirms gada. Izaugsme bija vērojama visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru, un īpaši strauji auga būvniecība un informāciju tehnoloģijas. Strauji augošās algas un noturīgais patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu. Būvniecības pieaugums gāja roku rokā ar investīciju spēcīgu kāpumu.

Nākamgad iespējams ieņēmumu kāpums…

Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijā šogad dažādu ierobežojumu dēļ palēnināsies, tomēr tā vēl arvien būs diezgan plaša un spēcīga. Pasaules izaugsme varētu palēnināties līdz 3,5%, savukārt Latvijas ekonomika – pieaugt par 3%, kas gan būtu lēnāks pieaugums par 2017.–2018. gada 4,5–4,6%, bet tik un tā visai cienījams. Turklāt augs gan eksports, gan iekšējais pieprasījums – proti, mājsaimniecību patēriņš un investīcijas –, tādējādi paverot iespējas gan tiem uzņēmumiem, kas strādā vietējam tirgum, gan tiem, kas orientējas uz eksportu. Tādēļ sagaidāms, ka vairumā nozaru nākamajā gadā izaugsme saglabāsies. Izņēmums varētu būt finanšu sektors, kur turpināsies nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sašaurināšana.

Arī transporta sektors ir diezgan ievainojams – straujā izaugsme, kas tika piedzīvota 2018. gada 3. ceturksnī, visticamāk, ir bijusi īslaicīga.

Bet pašlaik vēl grūti spriest, vai izaugsme transportā tikai palēnināsies vai arī redzēsim kritumu. Izaugsme rūpniecībā, tirdzniecībā, būvniecībā jau ir piebremzējusies 2018. gada otrajā pusē, un līdzīgus lēnākus tempus varētu sagaidīt arī 2019. gadā.

Arī mūsu svarīgāko tirdzniecības partneru ekonomikās izaugsme kļūs gausāka – eirozonā tā būs ap 1,8% ar līdzīgiem tempiem Vācijā un Francijā, mazliet straujākiem Spānijā un lēnākiem Itālijā. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis kopumā augs nedaudz straujāk – attiecīgi ap 2% (Zviedrijā ap 1.3%) un ap 3%. Tātad kopumā vēl arvien būs vērojams diezgan komfortabls pieprasījuma kāpums, lai arī risku ir daudz – bet par tiem nedaudz vēlāk.

…bet augs arī izmaksas – galvenokārt darbaspēka

Lai arī kopumā biznesa attīstībai būs vēl arvien diezgan labvēlīgs laiks, ir jārēķinās ar izmaksu pieaugumu. Tas, ka darbinieku trūkst, ir skaidrs visiem darba devējiem. Kaut arī darbspējīgo iedzīvotāju Latvijā kļūst arvien mazāk un arī bezdarbnieku rindas diezgan raiti turpina sarukt, atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm un zināšanām būs arvien grūtāk. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sagaidām ekonomikas izaugsmes palēnināšanos – grūti kāpināt biznesa apjomus, ja nav, kas strādā pie kases vai pie iekārtām rūpnīcā. Protams, ir vairākas iespējas, ko uzņēmumi var darīt un jau arī ļoti aktīvi dara, lai cīnītos ar darbaspēka trūkumu, – automatizācija un robotizācija, ieviests darbaspēks (aktivizējas kompānijas, kas “izīrē” darbiniekus no kaimiņvalstīm), aktīvāka jauniešu un senioru piesaistīšana un elastīgāki darba laiki, augstāka samaksa un lielāks labumu grozs. Tomēr neviens no šiem risinājumiem nav ne lēts, ne ātrs, tāpēc esošās tendences saglabāsies.

Gaidāms, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet jau lēnāk – 2019. gadā tas vidēji varētu būt jau zem 7%.

Tomēr nodarbināto iedzīvotāju skaits, ja arī augs, tad pavisam minimāli.

Tas loģiski pastiprina spiedienu uz algām. Prognozējams, ka vidējā bruto alga 2019. gadā varētu augt par 7%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā 2018. gadā, kad papildu stimulu algu kāpumam deva minimālās algas paaugstināšana. Ja nodarbināto skaits nemainās, tas nozīmē līdzīgu kāpumu arī darbaspēka izmaksās.

Vēl viens būtisks postenis ir energoresursu cenas, tomēr šai jomā izteikt prognozes ir grūtāk, jo šīs izmaksas uzņēmējiem atkarībā no viņu pārstāvētās nozares, energoresursu veida, piegādātāja u. c. ir visai atšķirīgas. Jau zināms, ka elektroenerģijas tarifi varētu nedaudz pieaugt – 2018. gadā elektroenerģijas cenas biržā kāpa sausās vasaras dēļ. Pagaidām izskatās, ka OIK maksājums vismaz tuvākajā nākotnē paliks nemainīgs. Naftas cenas pēdējā laikā ir bijušas svārstīgas, un svārstības nevar izslēgt arī turpmāk. Tomēr, pat ja naftas cena turēsies ap šī brīža 60 dolāriem par barelu, gada vidējā cena šogad varētu būt zemāka nekā 2018. gadā (ap 70 dolāriem). Tas nozīmē, ka degvielas cena varētu daudz nemainīties, iespējams, pat nedaudz kristies gada sākumā.

Arī finansējuma cena turpinās būt pievilcīga. Procentu likmes, protams, mazākas nekļūs, bet sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nesāks celt likmes vēl vismaz līdz 2019. gada rudenim.

Tas nozīmē, ka EURIBOR likmes, pie kurām pārsvarā ir piesaistītas kredītlikmes, var kļūt pozitīvas, ātrākais, nākamā gada sākumā.

Sagaidāms, ka jauna kreditēšana turpinās augt, arī balstot ekonomisko aktivitāti. Investīcijas ir nepieciešamas nākotnes izaugsmei – neskatoties uz to straujāku pieaugumu 2017.–2018. gadā, kas galvenokārt bija saistīts ar aktīvāku būvniecību, vēl arvien investējam mazāku īpatsvaru par vēsturiski vidējo no kopējiem ienākumiem.

Kopumā ir skaidrs, ka izmaksas augs. Tomēr patēriņa cenu kāpums vēl arvien prognozējams diezgan mērens, zem 3%. Pārnest visu izmaksu kāpumu uz gala patērētāju, visticamāk, nebūs iespējams. Līdz ar to spiediens uz uzņēmēju pelnītspēju pieaugs, un rentabilitāte tādējādi varētu nedaudz noslīdēt no 2018. gada augstumiem. Taču jāteic, ka uzņēmumu finanšu rādītāji tomēr ir labi un ir pietiekoši daudz rezervju, lai būtu gatavi arī nebaltai dienai.

Ir jārēķinās ar daudziem riskiem

Swedbank ekonomistu bāzes (jeb ticamākais) scenārijs ir, ka izaugsme turpināsies arī jaunajā gadā. Turklāt gan Latvijas mājsaimniecības, gan uzņēmumi to sagaida diezgan labā finanšu formā – jo īpaši salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem, krīzes priekšvakarā. Tomēr jābrīdina, ka risku tiešām ir daudz, nenoteiktība pasaulē ir liela un izaugsme var arī izrādīties lēnāka nekā gaidīts. Latvijā lielākais risks neapšaubāmi ir darba tirgus, tomēr tas drīzāk var palēnināt izaugsmi, nevis izraisīt jaunu krīzi. Arī politiskās “dejas” un grūtības izveidot valdību tūlītēju ietekmi uz ekonomiku neradīs. Jaunajai valdībai pirmais uzdevums ir 2019.gada budžeta pieņemšana un tas būs izaicinoši – valsts budžets nav no gumijas, bet gadu sākumā Saeimā bija vērojama tieksme uz lielākiem tēriņiem. Iespējams, valdībai nāksies pieņemt arī sāpīgus lēmumus. Savukārt pasaulē ir daudz citu risku, kas jau tagad rada svārstības finanšu tirgos, kuras varētu arī pastiprināties un ievērojami bremzēt izaugsmi.

Latvijas atvērtajai ekonomikai ļoti būtisks ir jautājums, vai tirdzniecības karš nevērsies plašumā. Pašlaik ir īslaicīgs 90 dienu pamiers starp ASV un Ķīnu un jaunie papildus tarifi vēl netiek apspriesti, bet nesaskaņas nav tik ātri atrisināmas. ASV vēl arvien nav atmetusi domu aplikt ar lielākiem tarifiem arī Eiropas automašīnu ražotājus. Ja arī Eiropa tiks iesaistīta tirdzniecības karā, tā ietekme uz izaugsmi būs krietni lielāka, nekā piedzīvots līdz šim – gan ASV, gan ES.

Politikas veidotāju rīcība kopumā būs noteicoša ekonomikas attīstībai turpmākajos gados. 2019. gada 29. marts jau ir pavisam tuvu, bet vēl arvien nav skaidrs, kādā veidā notiks Lielbritānijas izstāšanas no ES – uzņēmumiem diemžēl ir jābūt gataviem visiem scenārijiem (par to vairāk varat lasīt šeit). Itālijas valdība ir piekāpusies Eiropas Komisijai un mazinās plānoto budžeta deficītu nākamajam gadam. Tomēr Itālijas ekonomika (trešā lielākā eirozonā) un banku sektors vēl arvien ir ievainojami un valsts parāda līmenis ir ļoti augsts, savukārt populistu valdības vēlme visas problēmas risināt ar lielākiem tēriņiem nepiedāvā ilgtspējīgu risinājumu. Atkal ir uzliesmojis saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, turklāt arī bez tā tiek apspriestas jaunas sankcijas pret Krieviju no ASV puses. Sankciju saraksts tiek pastāvīgi papildināts, un uzņēmumiem, kas strādā ar Krieviju, ar to ir jārēķinās.

Jebkurš no šiem riskiem var radīt arvien lielākas svārstības valūtu kursos, akciju cenās un procentu likmēs. Jo ilgāk šīs svārstības turpinās, jo lielāka varētu būt to ietekme uz ekonomiku – noskaņojuma pasliktināšanas var bremzēt patēriņu un investīcijas, lielāki tirdzniecības šķēršļi – palēnināt eksporta izaugsmi. Tas var likt centrālajām bankām vēl vairāk piebremzēt likmju kāpumu.

Turklāt ir arī riski, par kuriem varbūt uzreiz neiedomājamies, jo tie šķiet vēl kaut kur tālu – piemēram, kiberuzbrukumi vai klimata pārmaiņu radīti zaudējumi.

Taču tie nekur nepazudīs un ar laiku kļūs tikai aktuālāki neatkarīgi no tā, cik strauji attīstās pasaules ekonomika.

Esam apdomīgi, bet nelaižam garām iespējas

Iepriekšējā krīze ir skaidri parādījusi, cik svarīgi ir uzkrājumi – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Šo mācību nevajag aizmirst – drošības rezerve ir labs atbalsts laikā, kad ieņēmumi neaug, kā plānots. Tajā pašā laikā investīcijas ir nepieciešamas nākotnes izaugsmei un neinvestēt jaunās iespējās, baidoties no jaunas krīzes, arī nav diez ko prātīgi. Tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās izmaiņas, lielāks fokuss uz ilgtspēju maina sabiedrību un patērētāju paradumus un rada arvien jaunas biznesa iespējas. Risku apzināšana un vadīšana ir biznesa plānošanas neatņemama sastāvdaļa, bet tikpat svarīgi ir turēt roku uz pulsa un būt gataviem pielāgoties ekonomikas mainīgajiem laikapstākļiem.