Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Swedbank dati liecina, ka daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai.
Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tai pat laikā lielai daļai cilvēku “drošības spilvens” joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/ vai pārāk mazos apmēros. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas.
Augošo brīvo naudas līdzekļu apjomu novirza uzkrājumiem
Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos,** tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,01 miljards eiro jeb 1932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2015.gada nogalē jau kopumā 5,4 miljardi eiro jeb 2708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, “nospiežot” tās vēsturiski zemākajā līmenī (šobrīd noguldot naudu eiro valūtā uz termiņu, kas garāks par vienu gadu, tie ir 0,1-0,5% gadā. Salīdzinoši – 2011.gadā tie bija 1,5 – 2% gadā), vairums Latvijas iedzīvotāju (38%) uzskata*, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 41% aptaujāto), un, vecumam palielinoties, optimisms būtiski sarūk (negatīvi noskaņoti 46% aptaujāto vecumā virs 65 gadiem). Reālā krājēju rīcība gan rāda, ka aktīvāk uzkrājumu veidošanu izmanto tieši vidējā gada gājuma cilvēki un seniori. Tikmēr naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo 5 gadu laikā ir būtiski audzis - nauda kontos un depozītos par 32%, vērtspapīros par 47%, uzkrājošajā apdrošināšanā par 60%, savukārt pensiju uzkrājumos – pat augot dubulti.
Kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi?
Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana un iedzīvotāju izvēlē dominē īstermiņa depozīti (ar termiņu līdz 1 gadam vai mazāk). Tie šobrīd veido aptuveni 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem Swedbank. Termiņdepozītu vietā iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā. Salīdzinoši – 2013.gadā depozītus izmantoja 68% krājēju un līdzekļus krājkontā turēja ap 32% krājēju. Savukārt šogad redzams, ka krājkontā līdzekļus tur jau 63% krājēju.
TOP 5 uzkrājumu/ieguldījumu izvēle Latvijas iedzīvotāju vērtējumā šobrīd:
- 33% uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā
- 24% pensiju 3.līmeņa uzkrājums
- 21% termiņnoguldījums, krājkonts bankā
- 17% ieguldījums nekustamajā īpašumā
- 14% uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi
“Jautājums par to, veidot vai neveidot uzkrājumus jau sen vairs nav vairuma iedzīvotāju dienaskārtībā, fokusu pārvirzot uz nākamo līmeni. Proti – KĀ veidot? Domājot par sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju zemo procentu likmju laikmetā, svarīgākais atbildēt uz pāris vienkāršiem jautājumiem. Kādi ir mani mērķi - kāds ir ieguldīšanas termiņš, kad šie līdzekļi būs nepieciešami? Kādas ir manas vēlmes – vai dodu priekšroku maksimālai drošībai, vai arī esmu gatavs vairāk riskēt lielākas peļņas nolūkos? Kādas ir manas zināšanas un iespējas – vai vēlos saņemt gatavu risinājumu vai veikt savus ieguldījumus pats? Svarīgākais priekšnosacījums, kas noder visās situācijās - izvēlēties savam riska profilam atbilstošu risinājumu un piemērotu stratēģiju,” uzsver Kristaps Kopštāls, Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs.
Kā atšķiras ieguldījumu izvēle dažādu paaudžu vidū?
Millenials – straujāk augošie krājēji
Kā rāda Swedbank pētījuma dati, tā dēvētā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%) norādījuši, ka veido uzkrājumu bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, 22% izmanto termíņdepozītus vai krājkontus. Pēc Swedbank datiem šai paaudzei raksturīgs straujāk augošais krājkonta lietotāju skaits. Tāpat Millenials vidū gadu gaitā visstraujāk palielinājies uzkrājošās apdrošināšanas lietotāju skaits (ja 2011. gadā šīs paaudzes īpatsvars bija 17% no visiem krājējiem Swedbank uzkrājošajā apdrošināšanā, tad 2015. gada beigās jau 44%). Vēl šīs paaudzes vidū strauji audzis tiešo ieguldījumu vērtspapīros lietotāju īpatsvars. Lai sāktu uzkrāt vai ieguldīt tūkstošgades paaudze visbiežāk izmanto bankas elektroniskos kanālus.
Generation X – aktīvākie uzkrājumu un ieguldījumu risinājumu lietotāji
35 līdz 49 gadus veci iedzīvotāji visbiežāk (36%) norādījuši, ka veido uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Katrs trešais 31% izvēlas uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā (norādījuši 23% aptaujāto). Swedbank dati rāda, ka šīs paaudzes pārstāvji ir aktīvākie krājkonta lietotāji (25% no visiem Swedbank krājkonta lietotājiem), aktīvākie pensiju 3. līmeņa krājēji (42% no visiem Swedbank pensiju 3.līmeņa dalībniekiem un 1/5 daļa no visiem Swedbank klientiem šajā vecuma grupā), visbiežāk izvēloties sabalansētu stratēģiju (58%). Šīs paaudzes pārstāvji visaktīvāk veido uzkrājumus arī uzkrājošās apdrošināšanas produktos (47% no visiem Swedbank uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem, gan bērniem (59%), gan arī sev (37%)), gan arī visaktīvāk veic tiešos ieguldījumus vērtspapīros (40% no visiem vērtspapīru ieguldītājiem Swedbank).
Baby boomers – nozīmīgākie noguldītāji un ieguldītāji
Iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17% aptaujāto). Pēc Swedbank datiem šīs paaudzes pārstāvji nogulda vidēji vislielākās naudas summas termiņdepozītā (vidējā noguldījuma summa Swedbank termiņdepozītā 2015. gadā - 7150 eiro). Tāpat šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākie uzkrājumi pensiju 3. līmenī (pieder 46% no visiem Swedbank pensiju 3. līmeņa aktīviem), visbiežāk izvēloties konservatīvu stratēģiju (54%). Šajā vecuma grupā izteikti aktīvākās krājējas ir sievietes. Tāpat 50 līdz 64 gadus vecie iedzīvotāji ieguldījuši vislielākās summas vērtspapīros, savukārt salīdzinoši retāk izmanto uzkrājošo apdrošināšanu (tikai 8% no visiem Swedbank uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem).
Silent generation – ar izteiktu vēlmi pēc garantētas drošības
Vairums iedzīvotāju (28%) vecumā virs 65 gadiem atzinuši, ka viņiem ir uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā. Savukārt 24% priekšroku dod termiņdepozītam vai krājkontam. Pēc Swedbank datiem redzams, ka šīs paaudzes pārstāvji joprojām visbiežāk izmanto termiņdepozītus, lai gan zemo depozītu likmju dēļ termiņdepozītu izmantošana strauji samazinās, tā vietā naudu aizvien biežāk glabājot kontā vai krājkontā. Vidējais uzkrājums krājkontā šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākais starp visām vecuma grupām (vidējā uzkrājums Swedbank krājkontā 2015. gadā - 4587 eiro). Zemo depozītu likmju dēļ seniori izvēlas alternatīvas ieguldīšanas iespējas, bet ar garantijām, visbiežāk dodot priekšroku dinamiskajam depozītam. Tāpat šīs paaudzes pārstāvji var lepoties ar lielāko vidējo uzkrājumu pensiju 3. līmenī (vidējais uzkrājums Swedbank pensiju 3. līmenī 2515 eiro, salīdzinoši vidējais uzkrājums starp visiem dalībniekiem ir 1174 eiro), izteikti dodot priekšroku konservatīvai krāšanas stratēģijai (82%).
* Aptauja veikta 2016.gada martā, sadarbībā ar "Snapshots", izvaicājot 714 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
** Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem
