COVID-19 krīze atstāj iespaidu uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, un ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Vīrusa šoks būtiski vilks uz leju Latvijas ekonomiku, aktivitātes kritums pasaulē, vismaz īstermiņā, būs nopietnāks, nekā finanšu krīzes laikā, un mēs kā maza, atvērta ekonomika, šādas svārstības sāpīgi jutīsim. Par to, kā tas ietekmēs tuvāko nākotni un notiekošo ilgtermiņā, skaidro Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Pasaulē prognozēta recesija, kam sekos strauja atgūšanās
Izstrādājot prognožu scenāriju, balstījāmies uz pieņēmumu, ka notikumu attīstība rietumu valstīs būs līdzīga kā Ķīnā un Dienvidkorejā. Proti, valdību ieviestie mēri būs efektīvi, vīrusu izdosies apturēt pāris mēnešu laikā, un arī plašais atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem palīdzēs mīkstināt krīzes sekas un pārdzīvot lejupslīdi. Krīzes karstākais punkts būs šī gada pirmajā pusē: Ķīnā – vairāk pirmajā ceturksnī, bet pārējā pasaulē – otrajā ceturksnī. Kopumā pasaules ekonomika 2020. gadā saruks par aptuveni 2%, kas ir dziļāks kritums nekā finanšu krīzes laikā. Valdību un centrālo banku izziņotie pasākumi jau šobrīd daudzkārt pārsniedz finanšu krīzes laikā pieņemtos. Tas nodrošinās pasaules ekonomikas drīzu atkopšanos. Prognozējam, ka pasaules izaugsme 2021. gadā varētu būt ļoti strauja – ap 6%.
Latvijas ekonomika vissmagāk cietīs otrajā ceturksnī
Darbību apstādina vīrusu ierobežojošie pasākumi, traucējumus rada piegāžu ķēžu pārrāvumi, un pieprasījuma kritums pēc piedāvātās produkcijas, vai sniegtajiem pakalpojumiem. Daži uzņēmumi cieš uzreiz un smagi, citi – pēc kāda laiciņa, un, iespējams, vieglāk, bet atsevišķi uzņēmumi izjūt pieprasījuma kāpumu. Taču arī šiem ieguvējiem nāksies rēķināties ar vīrusa radītajiem riskiem uzņēmuma darbībai – darbinieki var nespēt pildīt pienākumus, jo ir pašizolācijā, mājās rūpējas par bērniem vai sasirgušajiem, vai paši ir saslimuši.
Zaudētāju noteikti ir krietni vairāk nekā ieguvēju. Līdz ar to arī nebūs pārsteigums, ja gada otrajā ceturksnī ekonomika uzrādīs straujāko viena ceturkšņa kritumu, kāds jebkad redzēts. Labās ziņas ir tās, ka centrālās bankas un valdības, to skaitā Latvijas valdība, izziņojušas iespaidīgus stimulēšanas pasākumus. Turklāt, salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas ekonomikā burbuļu nav, valsts finanses ir bijušas visai saprātīgas, privātā sektora parāds – zems, un uzkrājumi – salīdzinoši augsti.
Ja izdodas vīrusu ierobežot pāris mēnešu laikā, atgūšanās sāksies jau gada otrajā pusē.
Tādēļ, lai gan ekonomika šogad saruks par aptuveni 6%, nākamgad tā strauji augs – arī par aptuveni 6%.
Šādā scenārijā pirms-krīzes līmeni ekonomika varētu sasniegt 2021. gada beigās. Salīdzinājumam – atgūšanās no finanšu krīzes prasīja turpat desmit gadus.
Arī darba tirgus izjutīs ekonomikas satricinājumu - bezdarbs šogad kopumā varētu pieaugt līdz 8.6%, īslaicīgi tuvinoties 10% atzīmei otrajā ceturksnī. Krīzes īslaicīgums, valdības atbalsta pasākumi un ilgtermiņa darbaspēka trūkums, neļaus bezdarbam kāpt vēl augstāk, un nodrošinās to, ka darba meklētāju īpatsvars jau 2021. gadā saruks līdz 7.5%. Uzņēmumiem atceļot bonusus un piemaksas, mazinoties virsstundu darbam, un dažos sektoros algām pat sarūkot, algu kāpums šogad strauji bremzēsies, sasniedzot 2%. Nākamgad algu pieaugums jau būs straujāks (ap 4%), bet vēl ievērojami zem iepriekšējām prognozēm.
Pieņemot šādu īslaicīgas krīzes scenāriju, inflācija šogad būs ļoti zema – ap 0.5%. To noteiks zemāks pieprasījums un pasaules naftas cenu kritums. Nākamajos gados, līdz ar ekonomikas atkopšanos, straujāk augs arī cenas.
Esam izstrādājuši arī alternatīvu scenāriju, kad ierobežojošie mēri ir spēkā ilgāk, un tiek atcelti pakāpeniskāk. Tādā gadījumā uzņēmumu un iedzīvotāju pesimisms par ekonomikas attīstību saglabājas vēl kādu laiciņu pēc ierobežojošo mēru atcelšanas, un ekonomika visu šo gadu pavada krīzes zīmē. Atgūšanās šādā scenārijā sākas tikai nākamā gada sākumā, un ir lēnāka. Alternatīvajā scenārijā ekonomika šogad kritīs par 11%, bet nākamajā gadā pieaugs tikai par 3%. Savukārt bezdarbs šogad uzkāps līdz 12%, un kritīsies tikai ļoti pamazām.
Lai veiksmīgi atgūtos, ekonomikas atbalsta pasākumus nāksies paplašināt
Lai nodrošinātu tautsaimniecības atgūšanos pēc vīrusa postījumiem jāņem vērā dažas lietas. Pirmkārt, pēc iespējas jāizvairās ekonomikas kuģi apstādināt pilnībā, jo smagus priekšmetus iekustināt ir ļoti grūti un šajā gadījumā arī – dārgi. Otrkārt, lēmumi jāpieņem ātri un jāatbalsta pēc iespējas plašāks uzņēmumu un iedzīvotāju loks, lai, krīzei atkāpjoties, būtu, kas tērē, ražo, un maksā nodokļus.
Valdības deficīts un parādu nasta strauji pieaugs, tomēr pagaidām vairāk jāuztraucas par to, kā tautsaimniecībai palīdzēt pārdzīvot krīzes sekas. Pozitīvi, ka Latvijas valdība izsludinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus, taču izskatās, ka ar tiem nebūs gana. Citas valstis paziņojušas par daudz nozīmīgāku fiskālo stimulu attiecībā pret IKP, un Latvijai visdrīzāk būs jāseko piemēram un jāpiedāvā apjomīgāks atbalsts.
Īpaši svarīgs ir tiešais atbalsts, piemēram, dīkstāves pabalsts, kas būtu jānovirza krīzes vairāk skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares. Šādas krīzes apstākļos atbalsts būtu jāsniedz arī krīzes skartajiem un sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kas izmantojuši speciālos nodokļu režīmus. Iedzīvotāji, kas darbojušies valsts piedāvāto nodokļu režīmu ietvaros, nevar tikt uzskatīti par nodokļu nemaksātājiem, kam nepienākas atbalsts. Par īpašiem atbalsta pasākumiem pašnodarbinātajiem jau paziņojušas Ziemeļvalstis. COVID-19 krīzes laikā jāļauj atsijāties neproduktīvajiem, negodprātīgajiem uzņēmumiem, jo balstīt tādus, kas jau pirms krīzes knapi turējās, vai nav maksājuši nodokļus, būtu ilgtermiņā nevēlami.
Ilgtermiņā varam būt arī ieguvēji
Ilgtermiņā no COVID-19 pieredzes varēsim mācīties. Noteikti tā būs mācība par to, cik svarīga ir sakārtota veselības aprūpes nozare, kam pieejams pietiekams finansējums. Krīzes ietekmē noteikti tiks vērtēts, vai ieguvumi no globalizācijas un sarežģītām piegāžu ķēdēm atsver riskus.
Globāla krīze pieprasa globālu risinājumu – šobrīd neaizvietojama ir cieša starptautiskā sadarbība.
Tas nākotnē varētu veicināt arī citu globālo jautājumu kopīgu risināšanu, palīdzot piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām. Vīruss liek uzņēmumiem un arī valsts iestādēm novērtēt, vai iepriekš pietiekami ieguldīts digitālos risinājumos. Vai daļu no sapulcēm, komandējumiem un konferencēm nevarētu arī “miera” laikos pārnest tiešsaistes režīmā. Tas varētu atdzīvināt daudzas Eiropas un pasaules ekonomikas, kam zemais produktivitātes kāpums jau ilgus gadus ir bijis nopietns klupšanas akmens.
Vēl jāatceras, ka nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu. Piemēram, vairāk nekā desmit gadus pēc finanšu krīzes dzīvojam ar mikrouzņēmuma nodokli, nespējot šo krīzes laika risinājumu likvidēt. Sekas visiem lēmumiem, kas tagad tiek pieņemti, jutīsim vēl daudzus gadus, tādēļ pēc iespējas jāmēģina ņemt vērā arī pieņemto lēmumu ilgtermiņa ietekme.
