Raksta attēls

Cik ilgi ekonomikas skrējiens turpināsies un ko tas nozīmē uzņēmējiem?

Latvijas ekonomikas izaugsme vēl arvien ir ļoti spēcīga, tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās izaugsmes temps kļūs lēnāks. Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem, ar kādiem riskiem un izaicinājumiem ekonomika varētu saskarties nākotnē, stāsta Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Latvijā – spēcīga izaugsme, bet arvien akūtāks darbaspēka jautājums

Šī gada pirmajā pusē Latvijas ekonomikas izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. 2018. gada izaugsmes prognoze ir ap 4%; sagaidāms, ka tā palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari.

Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu ar uzviju kompensē ātrais būvniecības skrējiens. Būtiskāko impulsu tam sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju celtniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējā būvniecības nozares gada izaugsme pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.–2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd.

Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Uzrāviens būvniecībā var vēl vairāk saasināt darbaspēka pieejamības problēmu, radot papildu spiedienu uz algām arī citās nozarēs. Augošās ekonomikas aktivitātes un negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmē bezdarba līmenis turpinās sarukt, bet nodarbinātības kāpums 2019.–2020. gadā apsīks. Lai arī uzņēmumi arvien vairāk sāk ieviest strādniekus no ārzemēm, šie skaitļi vēl arvien ir ļoti mazi un, ņemot vērā šībrīža politiku, maz ticams, ka tie ievērojami pieaugs. Darbaspēka trūkums sāk arvien vairāk bremzēt izaugsmi – piemēram, redzama rūpniecības izaugsmes palēnināšanas, neskatoties uz labvēlīgu pieprasījuma attīstību. Vidējā bruto darba samaksa šogad augs par aptuveni 9%, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, prognozējam vidēji 7% kāpumu, kas tāpat ir ļoti spēcīgs kāpums. 2020. gadā līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos sagaidāms, ka vidējās algas izaugsme piebremzēsies līdz 5,5%.

Ņemot vērā prognozējamo naftas cenas pakāpenisku samazināšanos pasaulē un lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu tepat Latvijā, patēriņa cenu kāpums pakāpeniski palēnināsies no 2,6% šogad līdz 2,3% 2020. gadā. Pakalpojumu cenu pieaugums, neskatoties uz algu straujo kāpumu, pēdējos divos gados ir bijis diezgan stabils – ap 3% gadā.

Pasaules ekonomika zirgā, labs sniegums gaidāms arī nākamos pāris gadus

Pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā nav jutusies tik labi kā šobrīd. Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas pakāpeniski sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt; uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs. Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo astoņu gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies. Tas rada ļoti labu fonu Latvijas eksportētājiem – ārējais pieprasījums turpinās kāpt.

ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma spēcīga 2,7–2,5% izaugsme, kas 2020. gadā darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē palēnināsies līdz 1,5%.

Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ (piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze). Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša – ap 2% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā.

Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka “naudas drukāšanu” pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi pēckrīzes periodā paaugstinot 2019. gada beigās. Ap to laiku arī starpbanku Euribor procentu likmes (kam pārsvarā piesaistītas kredītlikmes Latvijā) varētu izrauties no negatīvās teritorijas, kur tās atrodas kopš 2015. gada. Savukārt ASV centrālā banka turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim, paaugstinot ASV procentu likmes.

Riski – no klimata pārmaiņām līdz jaunam protekcionismam

Šogad esam piedzīvojuši jaunu protekcionisma vilni, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu, un pastāv risks, ka šis vilnis augs lielāks. Joprojām uzmanības centrā ir ģeopolitika, kas ietver gan reģionālos saspīlējumus un konfliktus (piemēram, Tuvajos Austrumos, kas izraisa naftas cenu svārstības), gan jaunas starpvalstu sankcijas (piemēram, Krievijai, Turcijai, Irānai). Protekcionisms, sankcijas un tirdzniecības plūsmu mazināšanas vairāk ietekmē tieši atvērtākas ekonomikas, kāda ir arī Latvija. Bažas rada arī parādu slogs dažādos tirgos, piemēram, uzņēmumu parādu nasta Ķīnā, valdību parādu slogs virknē eirozonas valstu, ASV, kā arī dolāru valūtā emitētais parāds attīstības valstīs (Turcija, Argentīna, Dienvidāfrikas Republika), kas tās padara jutīgas pret ASV procentu likmju celšanu.

Brexit sarunu lēnais progress palielina risku, ka sarunas noslēgsies bez kompromisa, kā rezultātā ciestu labvēlīgais tirdzniecības režīms starp abiem blokiem. Mēs sagaidām, ka abas puses tomēr spēs vienoties.

Arvien pieaugošs risks ir klimata pārmaiņu radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, un to šovasar piedzīvoja arī Latvija. Ja nesekos adekvāta rīcība no politikas veidotājiem, potenciālie zaudējumi no šādu ekstremālu laikapstākļu radītām sekām ar laiku tikai pieaugs. Tas rada riskus arī finanšu stabilitātei, jo nozīmē augstākus kredītriskus un lielākas apdrošināšanas prēmijas.

Latvijas uzņēmējus šie negatīvie riski var ietekmēt gan caur svārstībām finanšu tirgos (akciju cenu kritums, valūtu kursu un izejvielu cenu svārstības), gan noskaņojuma pasliktināšanos (piesardzība attiecībā uz investīcijām un patēriņu), gan starptautiskās tirdzniecības apjomu kritumu.

Jo tuvāk Latvijai parādās šie riski, jo lielāka var būt to ietekme – piemēram, lielāku tarifu risks Eiropai no ASV puses Latvijai būtu sāpīgāks nekā lielāki tarifi ASV un Ķīnas starpā.

Tomēr mēs sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi. Ir arī daži faktori, kas izaugsmi var arī paātrināt, – piemēram, tehnoloģiskā progresa radīts straujš ražīguma kāpums, kā arī ievērojami lielākas investīcijas atjaunojamo energoresursu segmentā. Viens ir skaidrs – tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus.

Ekonomikas izaugsmes atdzišanai esam sagatavojušies

Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā. Ekonomikas izaugsmes temperatūra, lai gan vēl arvien ir stabilos plusos, dažādu ierobežojošu faktoru ietekmē sāks lēnām atdzist. Līdz ar to biežāk izskan jautājums par to, kad tad nāks ziema un kāda tā būs. Ziema noteikti nāks ne tikai dabā, bet arī ekonomikā, un tā izpaudīsies kā lēnāka izaugsme, bet tas nebūt nenozīmē, ka noteikti būs arī mīnusi.

Septembrī aprit tieši 10 gadi kopš finanšu pakalpojumu kompānijas “Lehman Brothers” bankrota, kas radīja sasalumu pasaules finanšu tirgos un deva izšķirošo impulsu globālās finanšu un ekonomikas krīzes vilnim.

Latvijas ekonomikas pamati šobrīd ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos “treknajos” gados pirms pasaules finanšu krīzes. Gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems.

Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās kredītprocentu likmes un mājokļu cenu mēreno kāpumu, ir ļoti laba. Ir izveidots diezgan labs drošības spilvens priekš procentu likmju kāpuma. Vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei – proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas. Jā, ierobežotie darbaspēka resursi veicina strauju vidējās darba samaksas pieaugumu, kas apsteidz ražīguma kāpumu, radot riskus konkurētspējai. Tomēr šī problēma nav ne tuvu tik akūta, kāda tā bija “treknajos” gados.

Ekonomikas izaugsme pamazām atkāpsies no termometra stabiņa augstākās atzīmes, un tam ir jābūt gataviem. Tomēr svārstības gaidāmas krietni mazākas, nekā pieredzēts iepriekš – 2009. gada atkārtojumu nudien nav pamata gaidīt!