Raksta attēls

Arī lēnāka ekonomikas izaugsme rada iespējas

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninājušies. Gāzes pedāli ir atlaidušas Eiropas Savienības fondu investīcijas, bažas rada notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku un brīvo tirdzniecību. Kā to izjūt Latvijas eksportējošie ražotāji un kādas ir prognozes uzņēmējiem, kas strādā vietējam un Baltijas valstu tirgum, skaidro Swedbank Latvija galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Ekonomikas sabremzēšanās iemesli un iespējas

Divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga par gandrīz 5%, kas ir fantastisks sniegums. Tomēr šī gada pirmajā pusē izaugsme kļuva gandrīz uz pusi lēnāka. Lai gan ekonomikas motoru turpina kurbulēt investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, tas notiek ar ievērojami mazāku jaudu.

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018. gadā, palīdzot sasniegt straujo 5% ekonomikas izaugsmi. Šogad šie fondi ir sasnieguši šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu un tajā paliks līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai, kur nonāk liela daļa fondu naudas.

Šī gada sākumā investīciju izaugsme bija aptuveni divas reizes lēnāka, bet būvniecības – pat četras piecas reizes lēnāka nekā pērn.

Gads iesākās arī ar lēnāku iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas skaidrojams ar lēnāku pirktspējas un nodarbinātības kāpumu. Tai pašā laikā iedzīvotāji valsts ekonomikas attīstību un savu finansšu situāciju šogad vērtē pat kā labāku nekā pērn. Tā ir laba ziņa uzņēmējiem, kas strādā vietējiem patērētājiem.

Lai gan Latvijas uzņēmumu noskaņojums jeb sava biznesa attīstības vērtējums kopumā saglabājas diezgan labs, šogad tas tomēr ir pasliktinājies uz vājāka būvniecības un apstrādes rūpniecības noskaņojuma rēķina. Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un augošie riski ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums arī šogad saglabāsies vājš. Tomēr, neskatoties uz nelabvēlīgo pasaules fonu, eksporta izaugsme varētu nedaudz pārsniegt pavisam vārgo sniegumu pērn, ja gada otrajā pusē nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmi vismaz daļēji spēs kompensēt kāpums graudu eksportā. Uz šādu scenāriju ļauj cerēt ziņas par labo graudaugu ražu.

Bez liela riska, bet rūpīgi plānojot

Ņemot vērā to, ka ekonomikas izaugsme šī gada pirmajā pusē sabremzējās vairāk, nekā gaidīts, un globālās ekonomikas attīstības scenārijs šim un nākamajam gadam mūsu vērtējumā ir būtiski pasliktinājies, esam samazinājuši IKP izaugsmes prognozi šim gadam uz 2.8%, bet 2020. gadam – uz 2%. Globālās ekonomikas izaugsmei sasniedzot zemāko punktu 2020. gadā, tās izaugsme nedaudz uzlabosies 2021. gadā, veicinot izaugsmes uzlabošanos arī Latvijas ekonomikā. Gaidāms, ka IKP izaugsme palielināsies līdz 2.5%.

Izaugsmes sabremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs un tirdzniecības karu un Breksita radītā nenoteiktība turpinās vājināt ārējo pieprasījumu un apgrūtināt eksporta izaugsmi.

Nozare, kas šo ietekmi jau izjūt un izjutīs vēl vairāk, ir apstrādes rūpniecība, kura eksportē aptuveni divas trešdaļas no savas produkcijas.

Nozares ražošanas apjomu pieaugums uz gada vidu ir gandrīz apstājies, un gada otrajā pusē, ļoti iespējams, nozarē būs vērojami mīnusi. Grūti laiki pienākuši apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei – kokapstrādei. Tas saistīts gan ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu, gan pieprasījuma vājināšanos. Piektā daļa no koksnes eksporta nonāk Apvienotajā Karalistē, kura, kā šobrīd izskatās, izstāsies no ES bez vienošanās jau oktobra beigās. Tas būs trieciens gan sterliņa mārciņai, gan Apvienotās Karalistes ekonomikai, kā rezultātā samazināsies šīs valsts pieprasījums pēc mūsu ražojumiem. Turklāt kontroles ieviešanas dēļ uz robežas veidosies garas rindas, sadārdzinot un padarot neprognozējamas kravu piegādes. Arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos. Lēnāk augot gan eksportam, gan importam, darba apjomu pieaugums varētu lēnāk augt arī transporta sektorā, kura izaugsmi jau tā ierobežo kravu plūsmu mazināšanās no Krievijas.

Šogad laikapstākļi ir bijuši labvēlīgāki nekā iepriekšējos divos gados, ļaujot atviegloti nopūsties lauksaimniecības nozarei. Labās ražas varētu sekmēt arī lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu biznesu, kuru saražotās produkcijas apjomos jau aptuveni gadu ir vērojams kritums. Lai gan lielu daļu saražotās pārtikas eksportējam, šajā biznesā, īpaši mazākiem ražotājiem, svarīgs ir vietējais tirgus.

Iedzīvotāju pirktspējas kāpums, pensijām un algām vidēji augot straujāk par inflāciju, arī turpmāk veicinās patēriņa pieaugumu, un tas kompensēs iedzīvotāju skaita krituma nelabvēlīgo ietekmi uz pieprasījumu.

Lai gan patēriņa kāpums būs nedaudz lēnāks, atspoguļojot lēnāku ienākumu kāpumu un, iespējams, nedaudz piesardzīgākus tēriņus, tas būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs un atbalstīs izaugsmi tādās uz vietējo tirgu orientētās nozarēs kā mazumtirdzniecība un privātie pakalpojumi (piemēram, ēdināšana, atpūtas un izklaides pasākumi u.c.).

Neskatoties uz monetārās politikas atbalstu, kas turēs procentu likmes zemā līmenī, investīciju izaugsme palēnināsies, jo, pieaugot bažām par nākotnes izaugsmi, virkne uzņēmumu, it īpaši to, kurus ietekmēs ārējā pieprasījuma vājināšanās, pārskatīs savus investīciju plānus. Lielāka piesardzība ir pamatota, tomēr jāatceras, ka arī lēnāka izaugsme ir izaugsme. Šis, visticamāk, nav piemērotākais laiks lielam riskam, bet investīcijas, kas ir rūpīgi pārdomātas un izskaitļotas, vērstas uz uzņēmuma resursu efektīvāku izlietojumu, izmaksu samazināšanu vai biznesa virzienu dažādošanu, jaunu nišu atrašanu, var samazināt riskus un palīdzēt nākotnē pelnīt vairāk.

Spriedze darba tirgū nedaudz atslābs

Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos darbaspēka trūkuma problēmai vajadzētu nedaudz mazināties. Jau šobrīd darba tirgus uzrāda dažus vājināšanās signālus – izskatās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte sasniedza augstāko punktu pērn un šogad mazinās, savukārt nodarbināto skaita kāpums, šķiet, ir apstājies. Tomēr būs vērojamas lielas atšķirības starp nozarēm. Nozarēs, kurās pieprasījums būtiski vājināsies – piemēram, apstrādes rūpniecībā, transportā un būvniecībā – darbaspēka, it īpaši mazkvalificēta, trūkums, visdrīzāk kļūs mazāk aktuāls un spiediens celt algas mazināsies. Tā kā pieprasījums pēc tirdzniecības precēm un privātajiem pakalpojumiem būs noturīgāks, tad arī šajās nozarēs darbaspēka trūkums, visticamāk, būs aizvien aktuāls un arī iespēja paaugstināt algas lielāka. Gaidāms, ka arī turpmāk strauji augs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu algas, ņemot vērā šādu speciālistu trūkumu un augošo pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem.

Vidējās bruto algas izaugsme šogad palēnināsies līdz 7.3–7.5%, bet nākamajos gados tā noslīdēs līdz 5–6%. Bezdarba līmenis šogad sasniegs zemāko punktu un gadā vidēji būs ap 6.5%.

Turpmākajos gados tas nedaudz pieaugs, bet joprojām saglabāsies zems. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija neļaus lēnākai ekonomikas izaugsmei pārāk atdzesēt darba tirgu. Darba devējam, kura bizness augs lēnāk vai pat samazināsies, tas nozīmēs rūpīgi pārdomāt, vai atlaist vērtīgākos darbiniekus, apzinoties, ka izaugsmei uzlabojoties, tos būs daudz grūtāk atrast.

Pasaules ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka

Pasaules ekonomika uz savas ādas arvien vairāk izjūt nepārdomātas politikas sekas. Pēc Borisa Džonsona ievēlēšanas par Apvienotās Karalistes valdības vadītāju bezvienošanās Breksits, kas gan Apvienotās Karalistes, gan Eiropas Savienības ekonomikai ir vissāpīgākais, ir kļuvis par ticamāko scenāriju. ASV un Ķīnas tirdzniecības karā nav panākts gaidītais mierizlīgums – gluži pretēji, attiecības ir vēl vairāk saasinājušās un risinājums vairs nešķiet tuvu pie apvāršņa.

Šie faktori nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku, kā rezultātā šobrīd novērojam ekonomikas izaugsmes palēnināšanos vienlaikus visās lielajās pasaules ekonomikās. Visgrūtāk klājas ekonomikas ražojošajai daļai – apstrādes rūpniecībai. Vācijā un ASV jau var runāt par krīzi šajā nozarē, jo ražošanas apjomi ir samazinājušies jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Nelabvēlīgās vēsmas sāk vājināt arī līdz šim noturīgo pakalpojumu sektoru un draud ievilkt pasaules ekonomiku krīzē.

Nelabvēlīgās tendences starptautiskajā tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā dažādas valstis ietekmē atšķirīgi. Vācijā apstrādes rūpniecības nedienas jau ir pārvēlušās uz pakalpojumu sektoru un ekonomiku kopumā, savukārt ASV vājākas apstrādes rūpniecības ietekme uz pakalpojumiem ir mazāka.

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis attiecībā uz apstrādes rūpniecības nozīmi ekonomikā ir kaut kur pa vidu starp Vāciju un ASV. Tomēr svarīgi, ka Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir vairāk instrumentu, lai cīnītos ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos.

Mēs sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme turpinās atslābt. Jau šogad tā būs lēnākā kopš 2009. gada, noslīdot zem 3% atzīmes 2020. gadā. Izaugsme ir ļoti trausla, un nelabvēlīgu satricinājumu ietekmē tā var pavājināties vairāk, nekā gaidīts. Viss būs atkarīgs no tā, cik ātri un kā uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos reaģēs centrālās bankas un valdības. Centrālās bankas cenšas stimulēt ekonomiku un sola, ka palielinās atbalstu vēl vairāk. Tomēr ar to, visticamāk, būs par maz, lai pilnībā kompensētu reālās ekonomikas sabremzēšanos.

Būsim gatavi pat sliktākiem scenārijiem

Latvijas izaugsme būtu labāka, ja starptautiskajās tirdzniecības attiecībās parādītos kāds uzlabojums vai tiktu novērsts bezvienošanās Breksits. Tomēr izaugsme varētu izrādīties arī daudz vājāka, pilnībā neizslēdzot arī krīzes scenāriju, ja mums zināmās un nezināmās starptautiskās ķibeles pēkšņi izrādās kaitīgākas ekonomikas izaugsmei, nekā šobrīd to vērtējam savos pieņēmumos. Mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija ir diezgan labā stāvoklī, parādu slogs ir neliels, un pelnītspēja laba. Eksporta un importa plūsmas ir tuvu līdzsvaram. Relatīvi zemais valdības parāds atļauj nepieciešamības gadījumā atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības izdevumus. Līdz ar to Latvijas ekonomika ir diezgan labi sagatavota, pat ja iestājas t.s. “sliktākais no visiem scenārijiem”.