Raksta attēls

Latvijas eksportētāju elastīgums pērn palīdz noturēt eksporta izaugsmi

Kopējais preču eksports pērn auga par 1.2%, kas ir salīdzinoši labs sniegums, ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus ārējā vidē – tai skaitā recesiju Krievijā un kopumā vārgāku pieprasījumu ar to cieši saistītās valstīs. Preču eksports uz Krieviju aizvadītajā gadā saruka par 18%, savukārt Krievijas īpatsvars kopējā preču eksportā samazinājās līdz 8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2005. gada.

Eksports uz pārējām NVS valstīm pagājušogad samazinājās par 8%. Šos samērā krasos kritumus kompensējis 4% kāpums eksportā uz eirozonu un 2% pieaugums uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas. Priecē fakts, kas liecina par eksportētāju elastību: pērn aktīvāk tikuši apgūti tālāki, reizēm eksotiskāki tirgi -  piemēram, Turcija (pieaugums eksportā teju par trešdaļu), Alžīrija (eksports uz šo valsti pērn auga 25-kārtīgi, lielā mērā pateicoties ļoti spējam graudu eksportam rekordražu dēļ), Indija (+37%), Amerika (+25%).

Pērn kopumā atzinīgu sniegumu uzrādīja optisko ierīču eksports (24% pieaugums), papīra izstrādājumu eksports (14%), kā arī mašīnu un iekārtu eksports (11%). Mašīnās un iekārtas, kas vismaz daļēji gan ir arī re-eksports, sniedza arī vislielāko devumu kopējā preču eksporta izaugsmē. Savukārt sliktāk veicies minerālproduktu (-14%), tekstilizstrādājumu/apģērbu (-10%) eksportā. Aizvadītajā gadā mazinājies arī pārtikas produkcijas eksports (-1%), to būtiski skāra nelabvēlīgā situācija Krievijā – tās devums kopējā pārtikas produktu eksportā bija visnegatīvākais, -10% (uz Krieviju krities gan piena produktu un gaļas eksports, gan dzērienu re-eksports). Jāatzīmē, ka pārtikas produktu eksports pērn uzrādījis labus izaugsmes tempus Alžīrījā, Saūda Arābijā, Ķīna, ASV un citos tālākos tirgos.

Prognozējams, ka šogad eksporta kāpums kļūs spējāks, jo mazāka būs negatīvā ietekme no Krievijas un straujāks ir gaidāms kopējā ārējā pieprasījuma kāpums. Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām gan sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina neaugošas eksporta tirgus daļas ES. Ražīguma kāpums kopumā joprojām atpaliek no algu kāpuma. Ražīgumam būtiskas ir investīcijas, bet, piemēram ES fondu apguve no jaunā perioda vēl buksē – uz pērnā gada beigām līgumi noslēgti bijuši par 8% no 2014.-2020.gada ES fondu līdzekļiem, turklāt lielākā daļa no tām ir programmām ceļiem un nodarbinātības aģentūrai – investīcijas ražīgumā kavējas.