Raksta attēls

Mārtiņš Kazāks: Latvijas ekonomikas izaugsme – ātra, bet ar piezemētām ambīcijām

Lai gan politiski un ģeopolitiski riski saglabājas, desmit gadus pēc krīzes sitiena beidzot ir pamats piesardzīgam optimismam par to, ka turpmākos pāris gadus izaugsme pasaulē būs diezgan laba. Arī Latvijas ekonomika aug strauji, un iekšzemes kopprodukts šogad sasniegs pirms krīzes līmeni. Iedzīvotāju noskaņojums uzlabojas, un mājsaimniecības tērē vairāk, tomēr lielākiem pirkumiem drosmes vēl nepietiek. Investīcijas beidzot aug, bet vēl arvien ir ļoti vājas. Bez investīcijām ilgstoši augt nevarēsim. Neinvestējot šodien, rītdienas iespējas palaidīsim garām.

Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi pasaulē lētas naudas laiks iet uz beigām

Pasaules un jo īpaši Eiropas ekonomikas izaugsme šogad ir necerēti strauja. Pēc Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās, šķiet, ir noplacis populisms. Uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas norāda uz optimismu un izaugsmes turpināšanos. Eiropā izaugsme kļūst plašāka un to izjūt vairāk valstu. Biznesa cikla briedums gan atšķiras. Piemēram, Vācijā izaugsmes temps ir tuvu augstākajam punktam, bet Eiropas dienvidos un Francijā vēl ir vieta straujai izaugsmei. Līdz ar ekonomisko izaugsmi sarūk bezdarbs. Eiro zonā tas ir sasniedzis astoņu gadu zemāko līmeni. Tomēr riski saglabājas. Nervozitāti un nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt nākamā gada sākumā gaidāmās vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada arī Tramps, protekcionisma draudi, kā arī ģeopolitiskā situācija. Populistus ir apklusinājusi straujā ekonomikas izaugsme, bet populisms var atgriezties, ekonomikas izaugsmei palēninoties. Lai to izskaustu, politiķiem jārod veids, kā jūtami uzlabot vēlētāju labklājību. Eiropas jaunieši ir kļuvuši par nabadzības riskam visvairāk pakļauto sabiedrības grupu.

Dažās Dienvideiropas valstīs jauniešu bezdarbs pārsniedz 30%. Tas rada riskus ekonomikas izaugsmei un politikai, vairojot populisma piekritēju loku.

Ir sākušās sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, bet par iznākumu spriest vēl ir pāragri. Terēzas Mejas valdības nonākšana parlamentārajā mazākumā palielina iespējas, ka Brexit būs “mīkstāks”, proti, izstāšanās procesa ietvaros tiks rasti tirdzniecībai draudzīgāki risinājumi. Tās būtu labas ziņas Latvijai, kurai Apvienotā Karaliste ir sestais lielākais eksporta partneris un būtiskākais koka un tā izstrādājumu eksporta galamērķis. Brexit referenduma seku ietekmē šī gada pirmajā pusē koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti gada griezumā samazinājās par gandrīz 11%, bet kokrūpnieki šos zaudējumus spēja kompensēt, eksportējot vairāk uz Zviedriju, Vāciju un Dāniju.

Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem. Krievijas ekonomika augs par 2.0-2.3% 2017.‑2018. gadā. Savukārt eiro zonā ekonomikas izaugsme pakāpsies līdz 2.0-2.1%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Biznesa ciklam nobriestot, sagaidāms, ka pasaules un Eiropas izaugsmes temps augstāko punktu sasniegs 2017.-2018. gadā un 2019. gadā izaugsmes temps jau kļūs lēnāks.

Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi pakāpeniski mazināsies monetārās politikas atbalsts. Sagaidām, ka vēl šī gada beigās Federālo Rezervju sistēma (FRS) par 25 bāzes punktiem paaugstinās bāzes likmes intervālu, divas reizes nākamajā gadā un vienu reizi 2019. gadā, kad bāzes likmes intervāls sasniegs 2.00-2.25%. Papildus tam, FRS šī gada rudenī uzsāks savas bilances mazināšanu. Savukārt attiecībā uz ECB mēs sagaidām, ka centrālā banka mazinās aktīvu iegādes apjomus (kvantitatīvo mīkstināšanu) par EUR 20 miljardiem nākamā gada sākumā, vēl par EUR 20 miljardiem tā paša gada vidū, bet 2018. gada beigās pilnībā pārtrauks savas aktīvu iegādes programmas. Savukārt nākamā gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski sākt celt noguldījumu likmi un 2019. gada sākumā jau celt arī refinansēšanas operāciju likmi, kas nozīmē, ka trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei 2019. gada sākumā. Procentu likmes augs, bet šajā biznesa ciklā nesasniegs to līmeni, ko redzējām pirms krīzes.

 

Latvijas ekonomika aug ātri, bet mājsaimniecības un uzņēmumi ir pārspīlēti piesardzīgi

Latvijas iekšzemes kopprodukts šī gada pirmajā pusē ir audzis ļoti spēji, proti, par 4.1%. Eksporta izaugsmi virza spēcīgs ārējais pieprasījums, investīcijas beidzot atgūstas, bet mājsaimniecību noskaņojuma un ienākumu uzlabošanās veicina patēriņa kāpumu. Ekonomika aug ātri, bet pieprasījums pēc kreditēšanas joprojām saglabājas slābans – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, šķiet, nogaida ar lieliem pirkumiem un investīcijām. Tomēr ekonomikas sentimenta uzlabošanās, labais uzņēmumu finanšu stāvoklis, iepriekšējo gadu vājās investīcijas un silstošais darba tirgus veicinās pieprasījumu pēc kreditēšanas un kāpinās iekšzemes pieprasījumu nākamajos pāris gados. Izaugsmei svarīgi būs kreditēšanas apjomi. Pēc mūsu prognozēm Latvijas ekonomika augs par labiem 4.0-4.2% 2017. un 2018. gadā, bet, biznesa cikla izrāvienam nolaižot tvaiku, izaugsmes temps sāks noplakt, 2019. gadā sasniedzot 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Preču un pakalpojumu eksporta vērtība šī gada pirmajā pusē auga par krietniem turpat 10%, aptverot plašu valstu un preču/pakalpojumu loku.

Neskatoties uz Krievijas plāniem mazināt sava eksporta plūsmas caur Latvijas ostām, transporta sektors jutās pārsteidzoši labi, bet tas ir īslaicīgi. Transporta sektora nozīmei ekonomikas struktūrā ir tendence samazināties, un tas kļuva atkal redzams vasaras sākumā. Eksports arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis, tomēr tik strauju eksporta kāpuma tempu nebūs iespējams noturēt, un tas kļūs lēnāks. Investīcijas atkal aug, bet to apjoms Latvijai joprojām ir pārāk zems. Tomēr augošais ārējais pieprasījums, augstā jaudu noslodze, Eiropas Savienības fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās veicināt investīciju izaugsmi 2017.-2019. gadā. Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma padarīs uzņēmumu naudas plūsmas caurspīdīgākas, ar laiku atvieglojot uzņēmumu kreditēšanu.

Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Nesenās nodokļu izmaiņas palielinās neto algu par 2‑3%, ko uzņēmumi var izmantot, lai nākamgad bruto algas celtu mazāk strauji un mazliet pasargātu savu konkurētspēju. Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs gandrīz 3% 2017. un 2018. gadā, bet tā vairs nebūs tik strauja 2019. gadā, kad patēriņa cenu līmeņa kāpums būs ap 2.2%.

Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu, palielinot mājsaimniecību pirktspēju, uzlabojot patērētāju noskaņojumu, kas savukārt veicinās mājsaimniecību gatavību iegādāties lielākus pirkumus, arī radot pieprasījumu pēc kreditēšanas.

Saeimas vēlēšanu tuvuma iespaidā fiskālā politika būs stimulējoša. Tā kā ekonomika augs virs potenciāla, tad ir būtiski saglabāt disciplīnu un veidot rezerves. Galvenie riski izaugsmei ir ārēji – ar ģeopolitisko situāciju saistītā nenoteiktība, ārējā pieprasījuma vājināšanās un Krievijas tranzīta plūsmu mazināšanās. Valsts iekšienē darba tirgus uzkaršana un pārmērīga algu izaugsme apdraudēs konkurētspēju.

Iepriekšējo “trekno gadu” nebūs, bet “jaunie labie laiki” jau ir klāt. Pasaules ekonomika aug labi un īpaši straujāka tā nebūs. Ja neinvestēsim jau šodien, tad rītdienas iespējas varam palaist garām.