10. jūl, 2019

Pasaules ekonomikas un politiskās perspektīvas: tikai palēninājums vai lejupslīde?

Swedbank Ekonomikas forumā šī gada 23. maijā īpaša uzmanība tika pievērsta globāliem notikumiem un riskiem, kuru sekas jau šobrīd izjūt lielākā daļa pasaules valstu. Tos analizēja Swedbank Grupas galvenā ekonomiste un Makroekonomikas pētījumu daļas globālā vadītāja Anna Brēmane (Anna Breman) un Swedbank Grupas galvenā ekonomista vietnieks un galvenais ekonomists Swedbank Lietuvā Nerijus Mačuļis (Nerijus Mačiulis).

Vai bailes no recesijas ir pamatotas? Šobrīd pasaules ekonomika globāli piedzīvo nelielu palēninājumu, bet ne izteiktu lejupslīdi. Taču jāpatur prātā, ka riski un dažādi konflikti pasaules mērogā tomēr pastāv un uzņēmējiem jābūt modriem.

“Viena no bīstamākajām domām ir uzskats, ka finanšu krīze nekad neatkārtosies,” uzsver Nerijus Mačuļis.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš – nopietnas sekas izjutīs visi

ASV un Ķīnas ekonomikas ir lielākās pasaulē. Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu turpina pieņemties spēkā – ASV valdība noteikusi jaunus ievedmuitas tarifus Ķīnas precēm vairāk nekā 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Ķīnas valdība ar atbildi nekavējās, maijā paziņojot, ka no šī gada 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm aptuveni 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Lai gan publiskajā telpā redzams, ka abas valstis cenšas sarunas vest uz rezultātu orientētā virzienā, tās tomēr nespēj panākt abpusēju vienošanos. Šī konflikta ietekmē cieš arī vairākas nozares. Ķīna no ASV iepērk lidmašīnas, tehnoloģiju pakalpojumus, intelektuālā īpašuma patentus, kā arī dažādus lauksaimniecības produktus, piemēram, sojas pupiņas.

Šobrīd tieši lauksaimniecības nozare ASV ir tā, kas no abu valstu konflikta cieš visvairāk.

Ja iepriekš ASV lauksaimniecības produktu pārdošanas apjomi Ķīnai bija samērā augsti, tad tagad situācija ir mainījusies un gan uzņēmēji, gan investori saskata vairākus riskus. Situācijai par labu nenāk arī tas, ka ASV rūpniecības izaugsme palēninās un Ķīnā tā ir uz sarukšanas robežas.

Gan tirdzniecības kari, gan ģeopolitiskā nestabilitāte var negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi gan šajā, gan nākamajā gadā, jo neziņa var atturēt investorus veikt jaunus ieguldījumus. Pieaugot tarifiem, daudzas patēriņa preces kļūs dārgākas un līdz ar to mājsaimniecībām – īpaši tām, kuru ienākumi ir zemāki, – mazāk pieejamas.

“Baltijas valstīs jau gandrīz 20 gadus vērojams pakāpenisks eksporta rādītāju pieaugums, kas norāda uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiku atvērtību un spēju apgūt arvien jaunus tirgus,” saka Nerijus Mačuļis.

Pieaugot darbaspēka trūkumam, samazinās bezdarba līmenis un palielinās darbinieku algas un tādējādi arī ražošanas izmaksas, kas negatīvi atspoguļojas vietējo produktu konkurētspējā ārzemju tirgos. Jo vairāk pieaugs ražošanas izmaksas, jo vairāk var ciest Baltijas valstu eksports (un līdz ar to ekonomikas) ekonomiskās krīzes gadījumā.

Ķīna – būtisks spēlētājs pasaules ekonomikā

Ķīnas ekonomika veido būtisku daļu no pasaules ekonomikas, tāpēc tā ir uzskatāma par nozīmīgu spēlētāju globālajā ekonomikas laukā. Līdz šim tā ir piedzīvojusi gan augšupeju, gan lejupslīdi. Jebkāda veida politiski un ekonomiski notikumi Ķīnā atstāj sava veida sekas uz pasaules ekonomiku kopumā.

Ķīna ar savu straujo izaugsmi pēdējos 30–40 gados ir palīdzējusi augt arī pasaules ekonomikai. Kad pasaule 2008. gadā piedzīvoja finanšu krīzi, Ķīna nostiprināja savu nozīmi globālajā ekonomikā, turpinot IKP izaugsmi ap 9 % gadā. Tiek lēsts, ka Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves pārsniedz triljonu ASV dolāru. Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme ļāva būvēt tiltus, ceļus, mājas, bet vienlaikus šī valsts ir aizvien palielinājusi arī savu parādu.

Ķīnai pieder vislielākā ASV ārējā parāda daļa, kas lielapjoma pārdošanas gadījumā var negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku, toties šāds gājiens no Ķīnas puses būtu galējība, kas novājinātu arī pašu Ķīnu.

ASV ir ļoti daudz diskusiju par to, ka tās uzņēmumu parāds pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Toties, raugoties uz Ķīnas datiem, uzņēmumu parāda izaugsme palēninās, kā arī Ķīna vēlas veicināt savas ekonomikas izaugsmi, pārorientējot uzmanību no preču ražošanas uz mājsaimniecību patēriņu, jo Ķīnā veidojas stabils vidusslānis. Iespējamība, ka Ķīnā varētu notikt nopietna recesija, varbūt nav augstāka par 10–20 %, bet tas noteikti ir viens no riskiem.

Klimata pārmaiņas

Ar klimata pārmaiņām mēs saprotam krasas temperatūras svārstības, gaisa piesārņojumu, ilgstošas lietusgāzes, sausumu un tamlīdzīgi. Tieši vai netieši klimata pārmaiņas ietekmē visas tautsaimniecības nozares. Gaisa temperatūra pasaulē šobrīd jau ir jūtami paaugstinājusies, un šīs klimata pārmaiņas būtiski ietekmē pasaules ekonomiku – tā mainās līdz ar klimata pārmaiņām, reaģējot uz dažādiem faktoriem.

  • Grafikā ilustrēts CO2 līmeņa pieaugums atmosfērā, kas šobrīd jau ir stipri virs vēsturiskajiem ekstrēmiem.

Piemēram, tādas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, enerģētika un tūrisms ir apdraudētas, jo tām svarīgs pastāvēšanas priekšnoteikums ir piemērota gaisa temperatūra un nokrišņu intervāls. Ekstremāli apstākļi temperatūras vai nokrišņu ziņā šīs industrijas padarītu svārstīgākas, līdz ar to klimata pārmaiņas ir pietiekami nozīmīgas, lai potenciāli izraisītu jaunu finanšu krīzi.

“Pasaulē aizvien biežāk piedzīvojam ekstremālākus laikapstākļus – ilgstošais karstums vasarā rada nozīmīgas grūtības lauksaimniecībā: samazinās ražošanas apjomi, nav pietiekamas apūdeņošanas sistēmas, lai pārvarētu ilgstošo karstumu un sausumu. Līdz ar karstumu un sausumu samazinās lauksaimniecības produktu kvalitāte, un tas rada nopietnus riskus saražotās produkcijas apjomiem,” uzsver A. Brēmane.

Pāreja uz tīru enerģiju – iespēja uzņēmumiem

Lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas, arī uzņēmumiem būtu jāapsver ideja pāriet uz tīru enerģiju, tādējādi modernizējot tautsaimniecību. Jau šobrīd var novērot tendences ilgtspējīgā biznesā jomā 24 % no zaļajām obligācijām (green bond) emitē valsts sektors, kamēr privātā sektora devums ir 20 % no šīm obligācijām.

Zaļo obligāciju mērķis ir sniegt labumu videi, piesaistot finansējumu ilgtspējīgiem projektiem, kas nes arī peļņu investoriem.

Uzņēmumiem šobrīd ir iespēja ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī veikt apdomīgas investīcijas, tādējādi palielinot produktivitāti un rūpējoties par klimatu. Ilgtermiņā tieši šīs investīcijas būs ar lielāku pievienoto vērtību un ļaus izdzīvot laikā, kad pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nebūs brīvprātīga, bet notiks jau piespiedu kārtā.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?