Raksta attēls

Reinis Rubenis: esam spējuši gana elastīgi atgūties no pēkšņā šoka

Kādas ir aizejošā gada finanšu sektora aktualitātes un prognozes nākamajam gadam? Un kā vērtējams valdības darbs krīzes laikā?

2020. gada aktualitātes banku sektorā pandēmijas kontekstā vērtē Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Pandēmija ietekme uz banku darbību

Šis gads ir bijis izaicinājumu pilns un, manuprāt, vislabāk to raksturo vārds “nenoteiktība”. Pandēmija izraisīja šoka momentu ne tikai Latvijas, bet visas pasaules ekonomikā jau pavasarī. Tomēr man ir prieks, ka kopējiem spēkiem izdevās pavasara grūtības pārvarēt, nedaudz atvilkt elpu vasarā, gatavojoties otrajam pandēmijas vilnim rudenī. Nozares mērogā noteikti jāizceļ ir spēja vienoties par kredītbrīvdienu moratoriju, kas Latvijas iedzīvotājiem deva atbalstu visnepieciešamākajā brīdī.

Protams, bankas savā darbībā izjūt pandēmijas radītās sekas tiešā veidā, teju visām nozarē strādājošajām bankām ir sarukuši pamatdarbības rādītāji, jo bankas, kas līdzinās ekonomikas asinsritei, uzreiz izjūt jebkādas pārmaiņas kopējā organismā.

Gan pēkšņa nedrošības sajūta, kas uz kādu brīdi ietekmēja kreditēšanu, gan karšu maksājumu samazinājums, jo banku klienti bija spiesti ierobežot savu atrašanos publiskās vietās – tas viss uzreiz atsaucās banku darbībā.

Tomēr šī krīze ir unikāla ar to, ka mēs kā sabiedrība tiktāl esam spējuši gana elastīgi atgūties no pēkšņā šoka. Protams, jāpatur prātā, ka vēl dažādi pavērsieni ir iespējami un neviens līdz galam nezina, kā pandēmija var ietekmēt mūsu ikdienu nākotnē. Bet mani priecē, ka bankas šajā krīzē ir izrādījušās daļa no krīzes risinājuma, nevis krīzes iemesla. Spēja līdz pat gadam atlikt saviem klientiem aizņēmumu pamatsummas maksājumus parāda, ka banku sektors var būt ļoti elastīgs un palīdzēt saviem klientiem grūtā brīdī. Tāpat jāizceļ, ka šī krīze ir bijusi lielu iespēju laiks atsevišķām uzņēmējdarbības formām – pieprasījums pēc e-komercijas ir bijis galvu reibinošs. Tāpat kā piegāžu bizness ir audzis tik strauji kā vēl nekad.

Privātpersonu segmentā gana ātri izjutām intereses atjaunošanos par mājokļu kredītiem, kas parāda, ka daļai sabiedrības arī krīze nav radījusi šķēršļus realizēt sen lolotu sapni par savām mājām. Juridisko klientu kreditēšanā gan bija vērojams kritums, tomēr pozitīvi, ka banka kopā ar Eiropas Savienības institūcijām salīdzinoši ātri spēja padziļināt sadarbību atsevišķu garantiju programmu nodrošināšanā saviem klientiem.

Tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja iegūt apgrozāmos līdzekļus vai arī finansējumu inovāciju ieviešanai, lai šī krīze liktu pamatu attīstībai tuvākajā nākotnē.

Papildus tam, Swedbank nospraustais kurss uz ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošināšanu ir devis arī pirmos augļus. Mums uzticētie pensiju līdzekļi, kas nu jau pilnībā tiek ieguldīt ilgtspējīgos pensiju fondos, spēja uzrādīt labākus atdeves rādītājus, nekā ja tie būtu ieguldīti neilgtspējīgajos fondos. Tas parāda, ka doma par labāku, gudrāku, vidi saudzējošāku nākotni sāk nest arī finansiālus augļus.

Sociālās atbildības jomā šogad obligāti jāpiemin arī projekts “Stiprāki kopā”. Vairāku nevalstisko organizāciju, kuru mērķis ir mazināt emocionālo un fizisko vardarbību sabiedrībā, loma šajā pandēmijā ir bijusi nenovērtējama. Saskaroties ar pandēmijas šoku, pārvietošanās ierobežojumiem, emocionālajiem un arī finansiālajiem pārdzīvojumiem, daļai sabiedrības pieauga arī ikdienas spriedze. Manuprāt, ļoti svarīga bija spēja ātri vienoties par atbalstu šādām organizācijām, lai tās krīzē palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri nonāca vardarbības riska grupā. Jo tikai kopējiem sabiedrības spēkiem ir iespēja pārvarēt visas valsts mēroga izaicinājumus.

Spilgtākie notikumi nozarē 2020

Noteikti jāpiemin, ka šis gads ir unikāls tieši ar digitālajiem banku risinājumiem un t.s. mobilo banku, kura kļūst tikai populārāka. Banku pakalpojumi viedierīcēs jeb “banka mūsu kabatā” kļūst par “galveno banku”, pārņemot stafeti no internetbankas. Tādi pakalpojumi, kā Apple Pay un Google Pay kļūst aizvien iecienītāki,  iespēja ātrāk un ērtāk veikt maksājumus, autentifikācija ar biometriju, kā arī dažādi citi pakalpojumi, kas padara bankas mobilo lietotni par ērtāko veidu kā pārvaldīt savas finanses, ir šā gada lielākais ieguvums.

Vēl nozarē noteikti spilgts šā gada notikums, kas jāpiemin, ir kredītbrīvdienas, kas deva atelpu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kurus Covid-19 krīze skāra vissmagāk. Tomēr jāuzsver, ka ļoti svarīgs arī bija Saeimas lēmums jau šogad atļaut norakstīt iepriekšējās 2008.gada krīzes neatgūstamos parādus. Parādi jau sen kā bija norakstīti un vairs nebija atgūstami, tomēr tie vēl joprojām kā Damokla zobens karājās virs vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju galvas, spiežot ikdienu aizvadīt vai nu ekonomiskā trimdā, vai arī slapstīties ēnu ekonomikas valgos. Swedbank vien šādā veidā šogad ir no saistībām atbrīvojusi vairākus tūkstošus cilvēku, par kopējo parādu summu vairāk nekā 100 miljoni eiro. Šiem cilvēkiem nu būs iespēja atgriezties normālā ekonomiskā apritē.

Valdības darbs cīņā ar pandēmiju

Latvijas valdības darbība krīzes laikā ir vērtējama kā laba. Sākotnējie lēmumi pavasarī bija asi un stingri – tie no vienas puses lika strauji sarukt ekonomiskajai aktivitātei, taču ļāva saglabāt zemus saslimstības rādītājus un deva iespēju veselības sistēmai sagatavoties nopietnākiem izaicinājumiem. Pandēmijas otrajā vilnī tiek izmantota līdzīgā stratēģija kā citās Eiropas valstīs, proti, aizliegumi ir precīzāki un nav tik visaptveroši, pastāvīgi balansējot starp veselības un ekonomikas apsvērumiem. Saprotama sabiedrības pieaugošā pretestība pret dažādajiem ierobežojumiem, jo visi esam noguruši no tiem.

Iespējams, precīzāka komunikācija no valdības puses būtu palīdzējusi ierobežojumus labāk pieņemt un ievērot.

Arī valdības izvēlētie ekonomikas stimulēšanas rīki kopumā vērtējami kā efektīvi, jo ekonomika tomēr nav cietusi tik smagi kā tika prognozēts pavasarī. Protams, krīze izgaismoja, cik sociāli neaizsargātas ir vairākas sabiedrības grupas, tostarp, mikrouzņēmumu režīmā strādājošie, tāpēc kopumā atbalstāmi centieni situāciju koriģēt. Taču vērojamas atsevišķas bīstamas tendences, kad krīzes aizsegā tiek radīti negodīgi atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kuriem šāds atbalsts nemaz nav nepieciešams. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir iecere izsniegt valsts subsidētus kredītus ar termiņu līdz pat 25 gadiem lieliem, pelnošiem uzņēmumiem. Grūti izprotama motivācija nodokļu maksātāju naudu novirzīt šādiem mērķiem, jo lielajiem uzņēmumiem nekad nav bijušas grūtības par riskam atbilstošu cenu iegūt finansējumu brīvā tirgū. Manuprāt, šādus līdzekļus valsts var drošāk novirzīt tām nozarēm, kam tā vajadzīga vairāk, piemēram veselības aprūpes darbinieku algām, kuri šobrīd cīnās uz spēku izsīkuma robežas.

Tendences un prognozes 2021 

Nākamais gads parādīs vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru. Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem.

Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti.

Lūkojoties nākotnē ar šīs dienas skatu, esmu diezgan pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju iegūt lielāku pievainoto vērtību, ieguldot savā attīstībā un ražojot augstākas pievienotās vērtības preces vai pakalpojumus. Mēs kā finansētājs jūtam, ka ir virkne ļoti labu projektu, kas sola vērtīgas investīcijas un efektīvu izaugsmi. Protams, tajā pašā laikā, mums jāpatur prātā, ka var arī rasties nepieciešamība palīdzēt tiem, kuri tomēr šo pandēmijas brīdī nespēja izmantot savai izaugsmei. Tāpēc banka arī pēc oficiālā nozares kredītbrīvdienu moratorija ir gatava sniegt palīdzīgu roku saviem klientiem, kuri jūt draudīgus mākoņus pār savām galvām.

Mūsu prognoze ir, ka nākamajā gadā IKP varētu pieaugt par aptuveni 3%, tomēr neskatoties uz “sausiem” statistikas datiem, nākamais gads tāpat sola interesantus pavērsienus.

ASV amatā stāsies jaunievēlētais prezidents Džo Baidens, Brexit parādīs kādas sekas ir nesusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, jo, lai arī šķiršanās jau praktiski notiek, īsta vienošanās par tālāko līdzās pastāvēšanu nav panākta. Kaut kādā mērā man ir prieks, ka nākamā gada prognozes pozitīvākas padara jau ziņas par vakcīnu pret Covid-19, tomēr tāpat no svara, kā tieši tiks organizēta vakcinācija un vai neparādīsies jauni slimības paveidi, kas par sevi jau liek manīt atsevišķās zemēs. Es domāju, ka nākamais gads būs vēl kārtīgs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad pandēmijas ietekme jau būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties.

Kas sagaidāms kreditēšanā?

Kreditēšanas aktivitāte lielā mērā atkarīga no mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojuma, kuru, savukārt, noteikti ietekmēs gan pandēmijas attīstība tepat Latvijā, gan arī plašāki notikumi pasaulē. Noteikti potenciāls Latvijā ir labs, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igaunijā, cilvēku skaits, kuri ir gatavi ieguldīt savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, joprojām ir relatīvi zemāks.

Arī uzņēmumi savā attīstībā investē mazāk un kopumā ir jūtami piesardzīgāki nekā kaimiņvalstīs. Protams, joprojām arī ēnu ekonomikas īpatsvars pie mums ir jūtami lielāks, kas ir nozīmīgs šķērslis kreditēšanas straujākai izaugsmei.

Jācer, ka līdz ar vakcinēšanās uzsākšanos un pasaules ekonomikas aktivizēšanos, arī Latvijā kreditēšanas potenciāls atraisīsies, taču prognozēt nozīmīgu kredītportfeļa pieaugumu šobrīd vēl nav pamata.

Noguldījumi Latvijas sabiedrībā - vai turpinās augt?

Viena no šī gada patīkamajām tendencēm ir, ka sabiedrība kopumā ir vairāk sākusi domāt par uzkrājumu veidošanu. Covid-19 pirmajā vilnī pavasarī pamanījām, ka ievērojami lielāka klientu daļa sāka izrādīt interesi par uzkrājošo bankas pakalpojumu izmantošanu, kā arī vairāk aizdomājās par investīcijām. Tāpēc ir patīkami redzēt, ka daļa mūsu klientu ir vairāk līdzekļu novirzījuši noguldījumos. Tajā pašā laikā, noguldījumu kokam ir divi gali – zināms, ka negatīvās procentlikmes šobrīd nedod nekādu labumu tiem, kas glabā savu naudu depozītā. Tāpēc arī banka cenšas radīt vairākus priekšnoteikumus, lai tie, kam jau ir izveidots drošības spilvens un tiek veikti ieguldījumi tādos stabilos uzkrājumu rīkos, kā 3.pensiju līmenis vai uzkrājums bērna nākotnei, būtu iespēja iegūt labumu no sava kapitāla, investējot. Atceltās komisijas maksas vērtspapīru glabāšanai un tirdzniecībai Baltijas tirgū ir radījušas interesi daļai klientu mācīties un iemēģināt roku investīciju pasaulē. Šobrīd ir pateicīgs laiks, lai investētu, tāpēc ir patīkami redzēt, ka daļa mūsu klientu to sākusi darīt un dara diezgan veiksmīgi.

Bankas peļņas prognozes 

Banku peļņa atspoguļo to, kā veicas banku klientiem. Tāpēc, ja palīdzēsim mūsu klientiem pārvarēt izaicinājumus veiksmīgāk, arī bankas peļņa būs laba. Protams, ļoti svarīgi, ka banka spēj saglabāt pelnītspēju šādos trauksmainos laikos, jo tas dod papildus drošību bankas klientiem, jo banka spēj elastīgāk atbalstīt tos klientus, kuri nonākuši grūtākā brīdī. Tāpēc šis ir bijis izaicinājumiem un mācībām pilns gads. Novēlu mums visiem lielāku mieru Jaunajā 2021.gadā, lai varam būt stabilitātes garants un atbalsts viens otram brīžos, kad tas nepieciešams visvairāk.