Raksta attēls

Latvijas ekonomika turpina spītēt pasaules “vētrām”

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā – galvenokārt vārgāka eksporta snieguma dēļ. Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas ar lejupejošu tendenci, bet vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos.

Sagaidāms, ka Latvijas ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 3% šogad un 2,5% 2020. gadā. Galvenie iemesli lēnākai izaugsmei ir saistāmi ar iekšējiem cikliskiem faktoriem: akūto darbaspēka trūkumu, straujo darbaspēka izmaksu kāpumu, kam produktivitātes kāpums netiek līdzi, un augsto ražošanas jaudu noslodzi. Ja šie izaicinājumi turpina saasināties, tie var radīt finanšu problēmas uzņēmumiem, jūtami palēninot ekonomikas izaugsmi un apturot bezdarba kritumu. Tomēr lielākie riski Latvijas izaugsmei ir tie paši, kas apēno globālo izaugsmi.

Latvijas ekonomika ir gana spēcīga, lai spītētu pasaules “vētrām” – ārējo nesabalansētību praktiski nav, mājsaimniecību un uzņēmumu finanses ir labā formā, eksportētāji spēj noturēt savas tirgus daļas, valdības parāda līmenis vēl arvien ir salīdzinoši zems.

Tomēr jaunajai valdībai ir aši jāķeras klāt gan šī gada budžeta pabeigšanai, gan izvirzīto prioritāšu realizācijai dzīvē. Kamēr virzieni ir pareizi, tas, vai reformas tiešām veicinās ilgtspējīgu vidēja termiņa izaugsmi un mazinās ienākumu nevienlīdzību, būs atkarīgs no tā, kādas tieši izmaiņas plānotas un kādā veidā reformas tiks īstenotas.

Vēl arvien izaugsme vairumā nozaru

Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība šogad spēs noturēt pagājušā gada tempus. Cerams, ka savu straujo kāpumu turpinās arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare. Tomēr būvniecības vērienīgā izaugsme jau ir sākusi pierimt. Šogad šī nozare augs lēnāk nekā pērn gan darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena dēļ, gan arī tāpēc, ka būtiski samazināsies Eiropas Savienības finansējuma ikgadējais pieaugums. Līdz ar remontdarbu noslēgumu Ustjlugas ostā, kas pērn īslaicīgi “uzrāva” nozares rezultātus, lēnāk attīstīsies arī transporta sektors. Kritumu šogad, visticamāk, joprojām redzēsim finanšu sektorā, ņemot vērā to, ka nozarē turpināsies risku mazināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar ārvalstu klientiem, un būs jau izsmeltas dažādas īslaicīgas ienākumu kāpināšanas iespējas, kas pērn palīdzēja uz ārvalstu klientiem orientētajām bankām.

Savukārt sniegums lauksaimniecībā būs atkarīgs no laikapstākļiem. Pērnā gada sausā vasara negatīvi ietekmēja graudu un rapša eksporta sniegumu gada nogalē, un šo efektu jutīsim arī šī gada sākumā.

Mājsaimniecību patēriņš šogad kļūs par galveno izaugsmes virzītāju

Neskatoties uz svārstībām pasaules finanšu tirgos un augstu nenoteiktību globālajā ekonomikā, mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir labs. Tomēr gan kapacitātes ierobežojumu, gan arī vājākas ārējā pieprasījuma izaugsmes ietekmē eksporta kāpums nākamgad solās būt diezgan vārgs.

Arī investīcijas, kuru izaugsme pērn bija mērāma ar divciparu skaitli, šogad augs lēnāk, būvniecības skrējienam kļūstot rāmākam.

Lai arī investīcijas un eksports turpinās balstīt izaugsmi, tās galvenais virzītājs šogad būs mājsaimniecību patēriņš, kas pērn bija diezgan piesardzīgs salīdzinājumā ar spējo ienākumu kāpumu. Mājsaimniecību tēriņus veicinās gan pirktspējas kāpums, ienākumiem augot straujāk par patēriņa cenām, gan arī pieaugošā aktivitāte mājokļu kreditēšanā. Sagaidāms, ka banku kredītportfelis mājsaimniecībām lēnām atsāks augt, bet inflācija saglabāsies iepriekšējā gada līmenī (2,5%).

Galvenais inflāciju virzošais faktors būs cenu kāpums ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, tostarp gāzei, elektroenerģijai un siltumenerģijai. Tas daļēji atspoguļos augstās enerģijas resursu – naftas un elektroenerģijas – cenas pērn, kas patēriņa cenās atspoguļojas ar laika nobīdi.

Savukārt degvielas cenas nesenā naftas cenas krituma dēļ šogad samazināsies.

Bezdarba līmenis jau ir zemākais pēdējo 10 gadu laikā, un tas turpinās samazināties no 7,4% pērn līdz 6,7% šogad. Darbaspēka trūkums veicinās vidējās bruto algas pieaugumu, kas gan šogad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, augs nedaudz lēnāk, proti, par 7% (8,5% 2018. gadā).

Nodarbināto skaits šogad vēl nedaudz pieaugs, bet tā kāpumu arvien vairāk ierobežos jau augstais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un iedzīvotāju skaita sarukums. Neliels cerību stariņš ir migrācijas bilances uzlabošanās, kas gan joprojām ir negatīva. Šķiet, ka emigrācijas plūsma mazinās un imigrācija gan lēni, tomēr aug (tai skaitā uz reemigrantu rēķina).

Politiskie notikumi un lēmumi sāk ierobežot pasaules ekonomikas izaugsmi

Politiskā nenoteiktība, tirdzniecības saspīlējumi un finanšu tirgus svārstības ir sākušas negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi. Mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums ir pasliktinājies, investīciju aktivitāte ir kļuvusi piesardzīgāka, bet eksporta izaugsme ir sabremzējusies. Tai pašā laikā darba tirgus turpina uzlaboties – algu izaugsme pieņemas spēkā, bezdarbs turpina krist –, un tādējādi mājsaimniecību patēriņš pagaidām turas labi. ASV ekonomika, visticamāk, jau ir sasniegusi šī biznesa cikla augstāko punktu, un turpmākajos gados tās izaugsme palēnināsies (no 2,9% pērn uz 2,4% šogad).

Arī mūsu svarīgāko tirdzniecības partneru ekonomikās izaugsme kļūs gausāka. Eirozonas izaugsme samazinājās jau pērn, un šogad tā gaidāma vien ap 1,3% ar līdzīgiem tempiem Vācijā un Francijā, mazliet straujākiem Spānijā un lēnākiem Itālijā. Augstā nenoteiktība turpinās bremzēt investīciju kāpumu, tirdzniecības saspīlējumi – eksportu. Tomēr mājsaimniecību patēriņu vēl arvien veicinās straujāks algu kāpums un krītošais bezdarbs. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis kopumā augs nedaudz ātrāk nekā eirozona – attiecīgi ap 2% un ap 3%. Izņēmums ir Zviedrija, kur izaugsme jau palēninājusies straujāk nekā citur Ziemeļvalstīs un nākamgad gaidāma ap 1,3%. Jaunā valdība gan plāno ambiciozas reformas izglītībā un mājokļu tirgū un arī liekākus valdības tēriņus, kas palīdzēs stabilizēt ekonomikas izaugsmi.

Kopumā sagaidāma salīdzinoši maiga un kontrolējama pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, no 3,7% pērn līdz 3,5% šogad.

Tātad kopumā vēl arvien būs vērojams diezgan komfortabls pieprasījuma kāpums arī Latvijas eksportētājiem. Tomēr riski ir pēdējo pāris gadu augstākajā līmenī, un tie var arī daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Piemēram, lai arī tirdzniecības saspīlējumi starp ASV un Ķīnu ir nedaudz pierimuši, konflikts var atkal uzliesmot un paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu. Vēl arvien pastāv risks, ka ASV piemēros importa tarifus Eiropas automobiļiem, kas būtiski kaitētu pasaules ekonomiskajai attīstībai. Svārstības finanšu tirgos un lēnāku izaugsmi var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi (piemēram, Tuvajos Austrumos, Ziemeļkorejā, Dienvidķīnas jūrā vai starp Krieviju un Ukrainu) un jaunas starpvalstu sankcijas. Nepārdomāti vai pārgalvīgi politikas lēmumi – piemēram, Brexit bez vienošanās, populistu valdības rīcība Itālijā – var negatīvi ietekmēt izaugsmi konkrētā valstī vai valstu reģionā. Pieaugušais parāda līmenis attīstības tirgos arī vieš zināmas bažas, jo īpaši ņemot vērā ASV procentu likmju celšanu, kas apgrūtina dolāros emitētā parāda refinansēšanu. Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju un valūtu tirgos, un investoru zaudējumi var vēlāk bremzēt arī ekonomisko izaugsmi.

To, cik strauji izaugsme bremzēsies, noteiks politikas veidotāju rīcība

Izaugsme lielā mērā būs atkarīga no politikas veidotāju rīcības. Paredzams, ka centrālās bankas uzmanīgi sekos līdzi tendencēm ekonomikā un piesardzīgāk cels likmes. Eiropas Centrālā banka refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada varētu paaugstināt vien 2020. gadā, turklāt ļoti iespējami papildus pasākumi, lai uzlabotu kreditēšanas nosacījumus eirozonas banku sektorā. Savukārt Federālo Rezervju sistēma šogad bāzes procentu likmi paaugstinās divreiz, bet 2020. gadā, visticamāk, to saglabās nemainīgu.

Svarīgi ir arī tas, ko darīs politiķi un valdības, – izaugsmes palēnināšanās var mudināt atkāpties no iepriekš dotajiem pārgalvīgajiem solījumiem, piemēram, stabilizējot tirdzniecības saspīlējumus un arī izmantojot dažādus stimulus, kur valdību parāda līmeņi to atļauj (piemēram, Ķīnā, Krievijā, Ziemeļvalstīs).

Pēdējo 15 gadu tendences liecina, ka pasaules ekonomikā līdz ar strauju Ķīnas un citu attīstības valstu ekonomiku izaugsmi samazinās atbalsts demokrātiskām vērtībām. Pēc Trampa ievēlēšanas Baltajā namā spēku sadalījums ir pat nosvēries par labu ekonomikām ar vājām vai būtiski ierobežotām pilsoniskajām brīvībām un politiskajām tiesībām. Tas tikai palielina politisko nenoteiktību, jo ir daudz grūtāk paredzēt, kā tiks risināti globālie saspīlējumi.

  • Pilns Swedbank ekonomikas apskats ir pieejams angliski šeit.