Raksta attēls

Swedbank ekonomikas apskats: Latvijas ekonomika – šoreiz bez medaļām

Investīciju aktivitāte gada sākumā bija negaidīti vārga, kā dēļ IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 2.1%. Neskatoties uz investīciju kritumu un krīzi būvniecībā, gada pirmajā pusē nodarbināto skaits ekonomikā kopumā pat mazliet pieaug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecību tēriņi pieaug.

Lai gan IKP ir būtiski zemāks, nekā valdība prognozēja, nodokļu ieņēmumi atbilst plānam un budžetā situācija ir stabila. Populisms un ģeopolitika joprojām rada bažas, tomēr pasaules ekonomika aug, un tas dod iespējas mūsu eksportētājiem augt un pelnīt. Līdz ar struktūrfondu ieplūdi un aktīvāku investīciju vidi, 2017.gadā Latvijas ekonomikai prognozējam 3.0% izaugsmi, bet, banku kredītportfeļiem augot, 2018.gadā ekonomika varētu pieaugt par 3.3%.

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pasaules ekonomika – populisma ķīlniece

Pasaules ekonomiku joprojām raksturo nevienmērīga un diezgan lēna izaugsme. Tuvākajos pāris gados pasaules IKP gada kāpuma temps vien nedaudz pārsniegs 3%, kas ir lēnāk nekā iepriekš prognozēts, bet arī nav slikti. ASV un Vācijā izaugsme kļūs lēnāka, jo šajās valstīs biznesa cikls tuvojas brieduma fāzei. Eiro zonas izaugsme nākamos divus gadus saglabāsies ap 1.5% gadā, bet ar lielām atšķirībām valstu starpā – piemēram, Spānija augs par 2-3% gadā, bet Somija tēmē tikai uz 1% kāpumu. Līdz ar mazāku budžeta tēriņu atbalstu, Zviedrijas izaugsme atkāpsies uz ilgtspējīgāku līmeni 2-3% robežās. Galvenais izaugsmes dzinulis Zviedrijā joprojām būs patēriņš un mājokļu sektors. Brexit balsojums iedragās britu ekonomiku, bet Anglijas bankas atbalsts, visticamāk, ļaus izvairīties no sāpīgas recesijas un Lielbritānijas ekonomika, lai gan lēni, bet turpinās augt. Krievijā recesija ir beigusies, bet atgūšanās būs vārga – naftas cenas kāps mēreni, bet valsts loma ekonomikā ir pārāk liela un bremzējoša, lai citi sektori spētu radīt strauju kāpumu. Ķīna turpinās augt par 6.5% gadā, bet izaugsme virs 7% gaidāma Indijā, kas ir veikusi svarīgas reformas.

Centrālās bankas saglabā atbalstošu monetāro politiku. Līdz ar lēnāku izaugsmi arī procentu likmju normalizēšana būs lēnāka, nekā prognozējām iepriekš. Gan šogad, gan nākamgad Federālo Rezervju sistēma (FRS) bāzes likmi cels tikai vienu reizi, bet 2018.gadā – divas reizes. Eiropas Centrālā banka (ECB), līdzīgi kā iepriekš FRS, pagarinās aktīvu pirkšanas programmu un pakāpeniski samazinās intervenču apjomus, nevis krasi tās apturēs nākamā gada martā. ECB sāks celt procentu likmes ne ātrāk kā 2018.gadā beigās. Šis ir bāzes scenārijs un tā varbūtību vērtējam 60% līmenī.

Populisms, politiska nestabilitāte un ģeopolitiski riski ir Ahileja papēdis, kas var iedzīt pasaules ekonomiku sliktākā scenārijā. Tuvāko gadu laikā pasaule bieži apstāsies pie krustcelēm, kur kļūdīgs lēmums ekonomikai būs sāpīgs. Tai skaitā ASV prezidenta vēlēšanas šī gada novembrī, arī Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas 2017. gadā. Negatīva scenārija varbūtību vērtējam 25% līmenī. Pozitīvā scenārija varbūtība ir 15% un tā pamatā ir spēcīgāks noskaņojums un stimulējošāka fiskālā politika.

Latvijas ekonomika – šoreiz bez medaļām

Tāpat kā par mūsu olimpiešu startu var teikt: “Bijām gaidījuši labākus rezultātus, bet ļoti slikti nudien arī nav.” Lai gan investīcijas gada pirmajā pusē ir dziļos mīnusos un būvniecībā ir krīze, ekonomikā nodarbināto skaits pat mazliet aug, bezdarba līmenis turpina sarukt, algas turpina augt un mājsaimniecības tērē vairāk. Pēc nīkulīga gada sākuma 2.ceturksnī eksports atkal uzrādīja labus kāpuma tempus. Pēc septiņus gadus ilga krituma banku kredītportfelis uzņēmumiem jūlijā mazliet pieauga. Tomēr ar to būs par maz, lai atsvērtu vājumu gada sākumā. Tāpēc šī gada IKP kāpuma prognozi esam samazinājuši uz 2.1% (no aprīlī prognozētajiem 3%). ES fondu administrēšanas mehānisms, šķiet, beidzot ir darba kārtībā – tas palīdzēs investēt un 2017.gadā IKP kāps par 3%. Banku kredītportfeļiem atsākot augt, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps pakāpsies uz 3.3% 2018.gadā. Lai arī izaugsme pasaulē nebūs strauja, tā būs pietiekami laba, lai Latvijas eksportētājiem būtu iespējas augt un pelnīt. Lai turpinātu apgūt mazpazīstamus tirgus, vajadzīgas efektīvākas eksporta atbalsta programmas.

Galvenie faktori, kas Latvijas izaugsmi var nospiest uz leju, ir ārēji – vārgāka ES ekonomika, populisms un ģeopolitiska neskaidrība. Latvijas ekonomika var augt būtiski straujāk nekā šie aptuveni 3% un pašlaik galvenais potenciāls ir iekšējs – uzņēmēju un mājsaimniecību optimistiskāks noskaņojums un līdz ar to arī straujāka kreditēšana.

Investīciju vārgums un krīze būvniecībā lielā mērā ir dēļ ES fondu kavēšanās, bet tas nav vienīgais iemesls. Piena cenas ir zemas un piena ražotājiem ir grūti izdzīvot, kur nu vēl investēt. Apstrādes rūpniecība aptaujās min pieprasījuma trūkumu kā lielāko šķērsli ražošanas apjomu pieaugumam. Mūsuprāt, liela daļa uzņēmumu ir pārlieku piesardzīgi, turklāt saraustīta valdības ekonomiskā politika un komunikācija šo piesardzību vēl pastiprina – kopumā pieprasījums gan pasaulē, gan Latvijā aug un, ja investīcijas arvien tiks atliktas, algu kāpums, kas ir straujāks par ražīguma kāpumu, deldēs ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, bet arī peļņu.

Šogad visgrūtāk klājas būvniecības nozarei, kur strādājošo skaits, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarucis par aptuveni 10 tūkstošiem. Tam gan nav bijis lielas negatīvas ietekmes uz darba tirgu, jo kopējais ekonomikā nodarbināto skaits ir pat nedaudz audzis. Pārsteidzoši labi! Bezdarba līmenis tomēr ir mazliet augstāks, nekā iepriekš prognozējām, bet tas turpina sarukt. Algu kāpums kļuvis lēnāks, bet tas saglabājas mūsu prognozētajās 5-6% robežās un turpina balstīt patēriņu. Līdzīgu kāpumu gaidām arī pāris turpmākajos gados.

Līdz ar būvniecības atgūšanos (noskaņojuma dati rāda, ka sliktākais varētu būt jau aiz muguras) straujāk saruks arī bezdarbs, jo būvniecības nozare var sekmīgāk nodarbināt mazāk kvalificētus darba meklētājus. ECB banku kreditēšanas apsekojums norāda uz kredītu pieprasījuma pieaugumu. Uzņēmumu kredītu portfelis jau pamazām aug. Mājsaimniecību pusē interese par kredītiem saglabājas neliela un diez vai ātrāk par 2018.gadu būs redzams kāpums.

Pat ja izaugsme būs straujāka nekā prognozēts, arvien nepieciešamas piedāvājuma puses reformas, lai kāpinātu ražīgumu un straujāku labklājības pieaugumu. Pretējā gadījumā IKP izaugsme ilgtermiņā būs tikai 2-2.5%, kas ir maz.