Raksta attēls

Swedbank ekonomikas apskats: Latvijas ekonomika – “vasaru” gaidot

2016.gada sākums pasaules ekonomikai nebija spožs, tomēr tā turpina lēnu virzību uz priekšu. Pēc kārtējiem minimumiem gada sākumā naftas cena atkal atsākusi augt. Šoreiz, šķiet, zemākais punkts tiešām jau aiz muguras un nafta kļūs dārgāka.

Arī inflācija pakāpeniski kļūs spējāka un tāpēc daudz negatīvākas procentu likmes gaidīt nevajadzētu. Neskatoties uz negaidīti vāju aktivitāti gadu mijā, Latvijas ekonomikai prognozējama 3% izaugsme šogad un 2017.gadā. Darba tirgus Latvijā uzsilst lēnāk kā gaidīts – ekonomikas izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes kāpums, kamēr nodarbinātība gandrīz vai nepalielinās. Gan ekonomikas izaugsmei, gan darba tirgum “vasara” vēl nav atnākusi.Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks  un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Visu Swedbank ekonomikas apskata prezentācijas video var apskatīties šeit.

Pasaules ekonomika turpina lēnu virzību uz priekšu, bet daudz politisku risku

Lai arī pasaules ekonomikas izaugsme ap gadu miju bija vārgāka kā gaidīts sagaidāms, ka tā pakāpeniski uzņems apgriezienus. ASV centrālā banka procentu likmes cels ļoti piesardzīgi. Eiropas centrāla banka (ECB) turpinās apjomīgu naudas drukāšanu un procentu likmes būs negatīvas vai tuvu nullei vēl vismaz divus gadus. Naftas cena augs, līdz ar to arī inflācija un tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav pamata gaidīt, ka ECB vēl vairāk samazinās refinansēšanas likmes. Privātā sektora kreditēšana eirozonā lēnām aug. Arī fiskālā politika kļūs nedaudz ekspansīvāka, daļēji ar migrantu ieplūdi saistīto izmaksu dēļ, jo īpaši Vācijā. Gaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad augs līdzīgi kā pērn, ap 1.5-1.6%, kas gan ir par dažām desmitdaļām mazāk nekā prognozējām janvārī. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vien par desmitdaļu straujāka nekā pērn (3.2%), jau jūtamāk pieņemoties spēkā nākamgad līdz 3.7%.

Risku izaugsmei pasaulē un arī Eiropā gan ir daudz, galvenokārt tie ir politiski. Nenoteiktību rada iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, Grieķijas parāda sarunu atsākšanās, prezidenta velēšanas ASV. Tomēr lielākais risks pasaules izaugsmei joprojām ir Ķīna un tās spēja tikt galā ar izaugsmes modeļa maiņu.  

Naftas cena augs – ieguvumi un zaudējumi

Mūsu aprēķini liecina, ka naftas tirgū šogad notiks pagrieziens un piedāvājums izlīdzsvarosies ar pieprasījumu. Naftas pārprodukcija pasaulē ir sarukusi no apmēram 2 miljoniem barelu dienā līdz 1.4 miljoniem šī gada februārī. Paredzams, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā ieguve vairs nepārsniegs patēriņu un tādējādi beigs augt arī krājumi. Tāpēc naftas cena nākamajos divos gados ievērojami kāps. Prognozējams, ka vidējā Brent naftas cena šogad būs 43 ASV dolāru un nākamajā gadā jau 61 ASV dolāru par barelu. Līdz ar noskaņojuma maiņu, cenu svārstības būs krasas.

Naftas cenas kāpumam būs liela ietekme uz attīstības tirgiem, it īpaši naftas eksportētājiem. Piemēram, Krievijā recesija šogad beigsies un 2017.gadā jau būs vērojama lēna izaugsme. Palielināsies arī rubļa vērtība, lai arī tā augs lēnāk nekā naftas cena, jo Krievijas ekonomika joprojām būs ļoti vārga un tai būs nepieciešams lētas valūtas atbalsts. Naftas cenu kāpums pakāpeniski sāks vilkt uz augšu arī inflāciju pasaulē, ar laiku palielinot inflācijas gaidas, sniedzot atbalstu un lielāka manevra iespējas arī centrālajām bankām. Inflācijai Eiropā 2017.gada otrajā pusē pietuvojoties 2% mērķim (vai nedaudz pat pārsniedzot to), vieglāks kļūs arī parādu slogs.

Latvijas ekonomika – gaidām vasaru

Pēc negaidīta vājuma šī gada janvārī, kad eksporta vērtība gada griezumā saruka par 7%, Latvijas eksports pakāpeniski atgūsies. Februāris jau bija labāks un sagaidāms, ka šogad eksports pieaugs jau mazliet spējāk kā pērn, pateicoties (i) labākam ārējām pieprasījumam (t.sk., stabila izaugsme eirozonā, lēna izaugsmes atsākšanās Krievijā un spēcīgāks rublis), un (ii) tālāku tirgu apgūšanai, it īpaši Āfrikā un Āzijā, sākot atmaksāties iepriekš veiktajiem ieguldījumiem. Darbaspēka izmaksas Latvijā aug un atsevišķās nozarēs pēc diviem ļoti labiem gadiem uzņēmumu peļņas maržas sāk mazināties, tomēr uzņēmumu finanšu stāvoklis un konkurētspēja pagaidām vēl ir pietiekami komfortablā līmenī.

Jaunu darbavietu radīšanā kopumā vērojama stagnācija un tuvāko divu gadu laikā  būtisks nodarbinātības kāpums nav paredzams. Ekonomikas izaugsme šķiet pārāk lēna, lai uzņēmumi būtiski palielinātu darbinieku skaitu, un tie apmierina mērenu pieprasījuma kāpumu galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina. Atrast kvalificētus darbiniekus ir izaicinājums, ņemot vērā, ka ir grūtāk nodarbināt iepriekš neaktīvās personas (piemēram, pensijas vecuma cilvēkus) vai bezdarbniekus (aptuveni 30% darba meklētāju meklē darbu ilgāk par diviem gadiem). Tāpēc uzņēmumi turpina investēt mašīnās un iekārtās, lai samazinātu darbinieku skaitu vai palielinātu apjomus, nepalielinot strādājošo skaitu. Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars ir bijis nemainīgs. Tomēr darbaspēka piedāvājumam turpinot kristies demogrāfijas dēļ, darba meklētāju īpatsvars pakāpeniski samazināsies (no 9.9% pērn līdz 8.3% 2017.gadā) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis turpinās augt. Algu kāpums šī gada 1.ceturksnī, šķiet, ir nedaudz palēninājies, kas atbilst Swedbank prognozei – bruto nominālās algas pieaugums ap 6% 2016. un 2017.gadā. Tas gan joprojām pārsniedz produktivitātes kāpumu.

Naftas cenas krituma dēļ gada sākumā patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam samazināta uz 0.2% (iepriekš 0.8%). Tas labvēlīgi atsauksies uz patērētāju pirktspēju un veicinās privātā patēriņa pieauguma paātrināšanos. Bet līdz ar straujāku naftas cenas kāpumu, 2017.gadā inflācija būs spēcīgāka, sasniedzot 2.8% (iepriekš 2.3%), kas palēninās pirktspējas un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Savukārt kredītportfeļa izaugsmes atjaunošanās nākamgad balstīs gan patēriņu, gan investīcijas (kļūstot pieejamākiem arī ES fondiem). Šogad diemžēl investīciju aktivitāte joprojām būs vārga un pieaugums ir gaidāms tikai dažās jomās (piemēram, lauksaimniecībai).

Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta uz 3% no 3.3% janvārī, jo līdz ar lēnāku izaugsmi eksporta tirgos kā iepriekš gaidīts eksporta kāpums būs lēnāks; arī spējāks investīciju kāpums pabīdīsies uz vēlāku laiku līdz ar ES fondu apguves iekavēšanos. No otras puses, ir iespējamas korekcijas arī uz augšu, pieņemoties spēkā kreditēšanas un investīciju ciklam, it īpaši 2017.gadā. Tāpat kā iepriekš, galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvāko pāris gadu laikā ir vājš pieprasījums eksporta tirgos un nestabilitāte pasaules ekonomikā.