Raksta attēls

Būs jāaug gudrāk: prognozes ekonomikas izaugsmei 2019.–2020.

Pasaules ekonomikas izaugsme pērn sāka palēnināties. Tikmēr mazā un atvērtā Latvijas ekonomika pārsteidza ar straujāko izaugsmi pēdējo septiņu gadu laikā. Eksporta apjomu pieaugums gan apsīka, toties to ar uzviju atsvēra spēcīgais investīciju pieplūdums un ar to saistītais uzrāviens būvniecībā. Tomēr ilgā skrējienā nogurst arī ekonomika, un sagaidāms, ka lēnākā izaugsme un augstie riski tirdzniecības partnervalstīs radīs jūtamāku pretvēju arī Latvijas ekonomikas izaugsmei. Jaunākais Swedbank ekonomikas apskats prognozē: iespējas uzņēmumiem augt un attīstīt savu biznesu būs, taču būs jāaug gudrāk un ražīgāk.

Ekonomikas izaugsme 2019. gadā laba, bet vairs ne tik jaudīga

Gaidāms, ka Latvijas ekonomika arī šogad augs būtiski straujāk nekā eirozonas ekonomika, nedaudz apsteidzot arī pārējo Baltijas valstu izaugsmes tempus. Tā ir laba ziņa: tātad turpināsim tuvināties turīgāko valstu ienākumu līmenim. Tomēr izaugsme pamazām sāks nolaisties no iepriekšējo divu gadu augstumiem un kļūs mērenāka. Jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā šim gadam prognozējam 3,3% izaugsmi, bet nākamajā gadā tā varētu sabremzēties līdz 2,5%. Latvijas ekonomikas izaugsmi ierobežos tās mazināšanās tirdzniecības partnervalstīs, vājāks ārējais pieprasījums, augstā ražošanas jaudu noslodze, augošais darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens. Šie faktori kopā ar krietni lēnāku Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju kāpumu atspoguļosies daudz mērenākā būvniecības un investīciju pieaugumā, kas bija spēcīgs impulss pērnā gada izaugsmei.

Galvenie Latvijas ekonomikas rādītāji, 2018-2020

2018

2019P

2020P

Gada izaugsme, % (ja vien nav norādīts citādi)
Reālā IKP izaugsme 4,8 3,3 2,5
   Mājsaimniecību patēriņš 4,5 4,0 3,2
   Valdības patēriņš 4,0 2,8 2,8
   Investīcijas pamatkapitālā 16,4 8,0 5,0
   Preču un pakalpojumu eksports 1,8 2,0 2,0
   Preču un pakalpojumu imports 5,1 3,7 2,7
Patēriņa cenu vidējā inflācija 2,5 2,5 2,3
Bezdarba līmenis (% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem) 7,4 6,7 6,6
Izmaiņas nodarbināto skaitā 1,6 0,4 -0,8
Vidējā mēneša bruto alga 8,4 7,0 5,5
Avoti: Centrālā statistikas pārvalde un Swedbank prognozes (P)

Galvenais izaugsmes dzinulis būs mājsaimniecību patēriņš

Ekonomikas skrējienu pēdējo divu gadu laikā paātrināja spēcīgs iekšējais pieprasījums, it īpaši investīciju aktivitāte, tostarp būtisks ES fondu investīciju kāpums. Taču ES fondu plūsmas, izskatās, ir sasniegušas šī septiņu gadu plānošanas perioda augstāko līmeni un tuvākajos divos gados vairs neaugs, bet noturēsies esošajā līmenī.

Tas nozīmē – pat ja privātās investīcijas turpinās augt līdzīgā tempā kā iepriekš, kopējais investīciju kāpums kļūs mērenāks.

Eksports jau pērn uzrādīja vājāku sniegumu. Arī gada sākums izskatās vārgs. Taču to galvenokārt ietekmēja pērnā gada sausās vasaras izraisītais graudu un rapša eksporta kritums un vājāks mehānismu, iekārtu un dzērienu reeksports, nevis ārējā pieprasījuma mazināšanās. Taču Latvijai palīdz tas, ka tās eksports ir salīdzinoši diversificēts gan valstu, gan arī preču grupu ziņā: piemēram, vājāku pieprasījumu no Vācijas ir izdevies kompensēt ar lielākām eksporta plūsmām uz Zviedriju. Ļoti veiksmīgs aizvadītais gads un arī šī gada sākums ir kokapstrādei, un tas atspoguļojas arī eksporta sniegumā. To sekmējis gan ārējā pieprasījuma kāpums, gan iepriekšējos gados veiktās investīcijas. Tomēr aptauju dati rāda, ka eksporta pasūtījumu apjoms kokapstrādē sarūk, un drīzumā tas, visticamāk, atspoguļosies arī ražošanas apjomos un eksportā. Kopējais eksporta pasūtījumu kāpums apstrādes rūpniecībā ir apstājies augstā līmeni, tādēļ cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram. Lai gan, ja šī vasara būs kaut nedaudz labvēlīgāka lauksaimniekiem, varam cerēt uz eksporta snieguma uzlabošanas gada otrajā pusē līdz ar graudaugu un rapša eksporta pieaugumu.

Par izaugsmes galveno vilcējspēku kļūs mājsaimniecību patēriņš, ko veicinās salīdzinoši labais mājsaimniecību noskaņojums un pirktspējas uzlabošanās.

Inflācija saglabāsies iepriekšējā gada līmenī (2,5%), bet algu pieaugums kļūs lēnāks, un līdz ar to būs vērojams arī mērenāks pirktspējas kāpums un patēriņa izaugsme.

Izaugsme būs vērojama vairumā nozaru

Pērn pozitīvu izaugsmi pieredzēja gandrīz visas nozares, izņemot finanšu sektoru, kur turpinājās nerezidentu banku biznesa segmenta samazināšanās, un elektroenerģijas ražošanu, kas saruka sauso laikapstākļu dēļ. Arī šogad atsevišķos ceturkšņos, visticamāk, redzēsim mīnusus šajās jomās. Visstraujākā izaugsme pērn bija būvniecībā un informācijas un komunikāciju nozarē. Apjomu pieaugums būvniecībā, samazinoties investīciju aktivitātei, kļūs mērenāks. Trīs lielākās ekonomikas nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, transports un uzglabāšana – pērn piedzīvoja nelielu izaugsmes sabremzēšanos. Gada sākums gan apstrādes rūpniecībā, gan mazumtirdzniecībā ir bijis diezgan labs, bet būtisku izaugsmes kāpumu diez vai sagaidīsim. Transporta nozares nākotnes perspektīvas apēno Krievijas apņemšanās savas kravas aizvien vairāk novirzīt no Latvijas uz Krievijas ostām. Lai gan vairumā nozaru nevaram cerēt uz būtiski straujāku izaugsmi nekā pērn, tā joprojām saglabāsies pozitīva.

Lielākie izaicinājumi – darbaspēka trūkums un izmaksu kāpums

Bezdarba līmenis Latvijā jau ir zemākais pēdējo desmit gadu laikā, un tas turpinās samazināties no pērnā gada 7,4% līdz 6,7% šogad. Tā pamatā ir gan iedzīvotāju skaita kritums, gan strādājošo skaita pieaugums. Pēdējo skaits pērn palielinājās par 15 tūkstošiem, visvairāk – būvniecībā. Tomēr arī nodarbināto skaita kāpums jau lēnām mazinās, un to arvien vairāk ierobežos jau augstais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (strādājošo un darba meklētāju īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā) un sarūkošais iedzīvotāju skaits. Lai gan nodarbinātība vēl aug, atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm kļūst arvien grūtāk.

Vakanču skaits ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, un uzņēmēju aptaujās darbaspēka trūkums ir viens no biežāk minētajiem biznesu kavējošajiem faktoriem.

Dati gan rāda, ka situācija nav tik nokaitēta kā 2006.–2008. gadā. To redzam arī algu pieaugumā, kas gan ir straujš, tomēr ne tik astronomisks, kāds tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem. Šobrīd nav arī pamata domāt, ka tas tāds varētu kļūt. Izzūdot minimālās algas celšanas efektam, vidējā bruto alga šogad augs nedaudz lēnāk nekā pērn, proti, par 7% (8,4% 2018. gadā). Sagaidāms, ka 2020. gadā kāpums kļūs vēl mērenāks.

Nākotnes izaugsmes ķīla – spēja kāpināt ražīgumu un risināt darbaspēka trūkumu

Demogrāfijas tendences un prognozes ir diezgan neiepriecinošas. Neliels cerību stariņš ir migrācijas bilances uzlabošanās, kas gan joprojām ir negatīva. Ja iedzīvotāju skaita kritumu nespēs kompensēt straujāks produktivitātes kāpums un investīcijas, tad nākotnes izaugsmes potenciāls samazināsies.

Lēnāks pieprasījuma kāpums un augošās darbaspēka izmaksas uzņēmumiem liks arvien rūpīgāk izvērtēt savu pelnītspēju un konkurētspēju, līdzsvarot algu pieaugumu ar ražīguma kāpumu un domāt par investīcijām efektivitātes celšanā. Darbaspēka trūkumu uzņēmumi risina dažādi. Darba procesu automatizācija parasti ir dārgs prieks, bet tā efektīvi risina darbaroku trūkumu. Tomēr ne visus procesus var automatizēt un ne visu automatizācija saprātīgā termiņā atmaksājas. Ir uzņēmumi, kas izskata iespējas izmantot ārpakalpojumus, bet arī te rūpīgi jāvērtē un jāsalīdzina izmaksas. Prasmju trūkumu var risināt ar apmācību palīdzību, piesaistot cilvēkus no citām jomām. Nereti uzņēmumi mēģina pārvilināt konkurentu darbiniekus, bet jāatceras, ka arī pašiem var būt grūti noturēt esošos. Salīdzinoši maz izmantota iespēja ir ārvalstu darbaspēka, toskait aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju, piesaistīšana.

Izaugsme pasaulē un reģionā palēninās

Pērn vērojamo pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos noteica gan resursu, toskait darbaspēka, ierobežojumi un sadārdzināšanās, gan pieaugošie riski nākotnes izaugsmei – piemēram, saistībā ar Breksitu un tirdzniecības konfliktu saasināšanos –, gan arī citi faktori.

Apstrādes rūpniecības rādītāju lejupslīde vairumā attīstīto valstu iesākās jau pērn un turpinās arī šī gada sākumā. Politiskā nenoteiktība ir ietekmējusi mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojumu, ierobežojot vēlmi investēt. Tomēr spēcīgais darba tirgus daudzviet veicina nodarbinātības un ienākumu kāpumu, atbalstot izaugsmes turpināšanos pakalpojumu nozarēs. Tās virza ekonomikas izaugsmi un līdz šim vismaz daļēji kompensē ražojošo nozaru vārgo sniegumu.

Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona izaugsme pērn jau nedaudz palēninājās, bet joprojām bija straujāka nekā eirozonā.

To veicināja noturīgs iekšējais patēriņš, ko sekmēja spēcīgais darba tirgus un salīdzinoši augstais ekonomikas sentiments. Augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums, kā arī arvien salīdzinoši zemās finansēšanas izmaksas veicināja investīciju pieaugumu. Tomēr ārējais pieprasījums turpina samazināties, globālo risku ietekme kļūst jūtamāka, līdz ar to ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās šogad jau būs jūtamāka.

Centrālo banku politika ir izaugsmi veicinoša

Centrālās bankas ir reaģējušas uz izaugsmes tendenču pasliktināšanos, paziņojot, ka nogaidīs un ievēros lielāku piesardzību likmju celšanā. Gan Eiropas Centrālā banka, gan Federālo rezervju sistēma, visticamāk, gan šogad, gan nākamajā gadā ieturēs pauzi un savu bāzes procentu likmi paturēs esošajā līmenī. Turklāt eirozonā tiks ieviesti papildu pasākumi, lai atbalstītu kreditēšanu banku sektorā. Tas nozīmē, ka finansēšanas nosacījumi kopumā vēl joprojām būs diezgan labvēlīgi investīciju veicināšanai.

Vai gatavoties jaunai krīzei?

Pasaules ekonomikas izaugsme turpinās palēnināties, no 3,6% pērn līdz 3,2% šogad. Lai gan tas notiks nedaudz straujāk, nekā tika prognozēts janvārī, palēninājums būs pakāpenisks un kontrolējams. Eirozonā vārgās apstrādes rūpniecības ietekmē izaugsme būs vien 1,2% (1,8% pērn). Zviedrijas ekonomika augs par 1,4%. Savukārt mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā izaugsme gaidāma 3% apmērā. Tomēr riski ir pēdējo pāris gadu augstākajā līmenī, un piepildoties tie var arī daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Latvijas ekonomikai galvenie riski ir ārēji, tādi kā tirdzniecības konfliktu iešana plašumā, ieraujot arī Eiropu, bezvienošanās Breksits, ģeopolitisko saspīlējumu saasināšanās, kā arī populisma pieaugums pasaulē. Savukārt iekšēji lielākie riski saistās tieši ar darba tirgu.

Liels pluss Latvijas ekonomikai ir līdzsvarotāka ekonomikas izaugsme šobrīd salīdzinājumā ar 2006.–2008. gadu.

Tekošā konta bilance ir tuvu līdzsvaram, kreditēšanas pieaugums nepārsniedz ekonomikas izaugsmi, un nekustamo īpašumu tirgū nav vērojamas burbuļa pazīmes. Lai gan darba tirgus jau sāk nedaudz pārkarst, algu un produktivitātes izaugsmes atšķirība ir daudz mazāka un cenu kāpums – daudz rāmāks nekā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Arī valdības parāda līmenis vēl arvien ir salīdzinoši zems, ļaujot valdībai aizņemties un stimulēt ekonomiku nepieciešamības gadījumā. Neviens droši nezina, kad būs nākamā krīze un kas tieši to izraisīs, bet ir skaidrs, ka Latvijas ekonomikā tā būs daudz maigāka nekā iepriekšējā, jo esam labāk sagatavojušies.

Agrāk vai vēlāk krīze, protams, pienāks, bet tas nenozīmē, ka tagad būtu jāsaliek rokas klēpī un jāgaida. Aktīvi jādomā par ražīguma celšanu, par investīcijām efektivitātes paaugstināšanā, par darbaspēka izmaksu salāgošanu ar to, cik daudz viena darbaspēka vienība saražo, un jāizmanto iespējas, kas rodas, un nišas, kas atveras.