Raksta attēls

Ko paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma

Saeima pieņēmusi jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumu, kas stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra un paredz konceptuāli jaunu nodokļa maksāšanas režīmu. Reforma sola, ka uzņēmumiem paliks vairāk naudas attīstībai un investīcijām, kā arī zudīs motivācija slēpt patiesos ienākumus un peļņu.

Sekojam Igaunijas piemēram

Uzņēmējiem nozīmīgākā vēsts – jaunais UIN likums nosaka jaunu UIN likmi 20 % apmērā pašreizējās 15 % likmes vietā.
Līdz šim Latvijā UIN aprēķināja par taksācijas periodā gūto peļņu, un nodokļa samaksa bija jāveic neatkarīgi no tā, vai peļņa ir vai nav tikusi sadalīta. UIN jaunais modelis paredz maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai novirzīta izdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Tādējādi, sekojot Igaunijas piemēram, Latvija ir ieviesusi 0 % likmi reinvestētajai peļņai. 

Nodoklis dividendēm – tikai uzņēmumiem

Savukārt aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot tām 20 % likmi, – t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tomēr, kā norāda zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu konsultanti,

faktiskā UIN likme būs 25%, jo ar nodokli apliekamā bāze jādala ar koeficientu 0,8.

Tātad nodokli rēķinās no neto apliekamā objekta summas (bruto summai tā paliek 20 %). Piemēram, ja izmaksai aprēķinātas 100 dividendes, nodoklis būs 25 (100 ÷ 0,8 x 0,2). No ārvalstu uzņēmumiem saņemtās dividendes, ja vien tās būs apliktas ar UIN izcelsmes valstī, Latvijā atkārtoti netiks apliktas.

Ieguvēji – mazie uzņēmumi

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus norāda, ka ieguvēji būs arī nelielie uzņēmumi – ar nosacījumu, ja tie peļņu ieguldīs attīstībā, nevis sadalīs dividendēs īpašniekiem. Samazinoties UIN maksājumiem, palielināsies šo uzņēmumu tīrā peļņa un pašu kapitāls. Turklāt būtiski tiks sašaurināts nodokļa objekts: to aprēķinās nevis no koriģētās peļņas, bet tikai par to peļņas daļu, kuru neizmantos uzņēmuma vajadzībām. 

Dividendēm pielīdzināmās izmaksas

Jāņem vērā, ka pēc reformas dividenžu izmaksai tiks pielīdzināti aizdevumi saistītajiem uzņēmumiem un tie būs apliekami ar UIN, ja vien uz tiem neattieksies atbrīvojums. Tajā taksācijas periodā, kad aizdevums tiks atdots, uzņēmums drīkstēs samazināt ar UIN apliekamo bāzi par atdotā aizdevuma summu.
Likumā ieviests arī tāds termins kā nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināmas izmaksas. Nosacītās dividendes ir tāda pamatkapitāla samazināšana (arī uzņēmuma likvidācijas gadījumā), kas iepriekš ir bijis palielināts no nesadalītās peļņas, par kuru esošajā UIN režīmā netika samaksāts nodoklis.

Bez UIN avansa maksājumiem

Pēc 2018. gada 1. jūlija vairs nebūs jāveic UIN avansa maksājumi, līdz ar to izlīdzināsies UIN maksājumi jaunam uzņēmumam, jo līdz šim otrajā gadā pēc peļņas gūšanas UIN bija jāmaksā dubultā: par veiksmīgi noslēgto gadu un tam atbilstoši aprēķināto UIN avansu. Līdzīga situācija bija arī uzņēmumiem, kuri atguvušies no zaudējumiem – tikko apliekamais ienākums bija pozitīvs, tā UIN bija jāmaksā dubultā. Šīs izmaiņas uzņēmumiem ievērojami atvieglos UIN maksājumu un naudas plūsmas plānošanu. Likumā arī paredzēts divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, apliekot to ar IIN 10% apmērā.

Deklarācijas: vienkāršāk, bet ik mēnesi

Ievērojami vienkāršākas kļūs arī UIN deklarācijas, nebūs jāveic peļņas korekcija un nevajadzēs rēķināt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļiem. Vairs nebūs vajadzības mākslīgi novilcināt gada pārskata iesniegšanu, jo patlaban likumā noteiktais UIN samaksas termiņš veicināja praksi nodokli budžetā iemaksāt pēc iespējas vēlāk. Jaunajā nodokļu sistēmā UIN būs jāaprēķina un jāmaksā katru mēnesi.

Nodokļu deklarācijas būs jāiesniedz par iepriekšējo mēnesi līdz nākamā mēneša 20. datumam.

Savukārt tiem uzņēmumiem, kuriem likums ļauj darījumus iegrāmatot par ceturksni (individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro), deklarācijas būs jāiesniedz reizi ceturksnī. Pirmā UIN deklarācija tiem būs jāiesniedz par 2018. gada pirmo pusgadu. Bet uzņēmumiem, kuriem pārskata periods atšķiras no kalendārā gada, būs pienākums sagatavot starpperiodu pārskatu uz 2017. gada 31. decembri un līdz 2018. gada 30. aprīlim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam.

 

Izmaiņas uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaitē

UIN maksātājiem tā vienkāršosies, jo turpmāk vajadzēs rēķināt tikai finanšu grāmatvedības nolietojumu. Nodokļu nolietojums vairs nebūs nepieciešams, jo netiks veikta ar UIN apliekamā ienākuma koriģēšana, tāpēc jaunais likums pamatlīdzekļu nolietojumu vairs nereglamentēs.

Pēc jaunā UIN likuma stāšanās spēkā reprezentatīvie izdevumi un izdevumi sociālajai infrastruktūrai būs saistīti ar sociālo iemaksu maksājumiem. Ar nodokli neapliekamie reprezentācijas izdevumi paredzēti 5 % apmērā no pirmstaksācijas gada bruto atalgojuma fonda, par kuru samaksāti sociālie maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti atsevišķi no citiem izdevumiem.

Jauns regulējums ziedojumiem un nodokļu atvieglojumiem

Mainīsies arī regulējums, kas attiecas uz veiktajiem ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām – uzņēmumi varēs pēc izvēles saņemt atlaidi 5 % apmērās no peļņas vai 2 % no darba samaksas fonda, vai 75 % no ziedotās summas, ja tā nepārsniedz 20 % no aprēķinātā kopējā nodokļa.
Lai gan daudzi līdz šim esošie nodokļu atvieglojumi vairs nebūs spēkā, tie tiks saglabāti apstiprinātiem investīciju projektiem, piemērojot UIN atlaidi valdības noteiktajā termiņā (katram projektam individuāli); brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās; lauksaimniecības uzņēmumiem UIN maksātājiem par saņemtajām subsīdijām. Saglabāsies tonnāžas nodoklis, kā arī daļēji būs atļauta iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšana.

Ar precizējumiem jaunajā regulējumā tiek saglabāts holdinga režīms – būs atbrīvojums ienākumam no akciju atsavināšanas, taču spēkā būs 36 mēnešu akciju turēšanas nosacījums.

  • UIN būs jāmaksā par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisku darbību (tēriņi darbinieku atpūtai, par reprezentatīvu auto, soda naudas, u.c.), kā arī atsevišķu izdevumu normu pārsniegšanu, atsevišķiem aizdevumiem, norakstītiem nedrošo debitoru parādiem, transfertcenu korekcijām, likvidācijas kvotām u.tml., kas tiks uzskatīta par nosacītās peļņas sadali. 

UIN arī nerezidentiem

Turpmāk nodokli 20 % apmērā izmaksas brīdī piemēros arī nerezidentiem par to sniegtajiem vadības pakalpojumiem. Tāpat tiks ieturēts nodoklis 3 % apmērā no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu. Likums arī paredz, ka par maksājumiem fiziskām vai juridiskām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieturami 20 % no maksājuma summas. Savukārt pastāvīgās pārstāvniecības nodokli tās maksās tāpat kā Latvijas uzņēmumi – brīdī, kad pastāvīgās pārstāvniecības peļņa tiks nodota tās galvenajam uzņēmumam.

Nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām.