Pēc Centrālās statistikas pārvaldes novērtējuma Latvijas ekonomika jau otro ceturksni pēc kārtas krīt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Šī gada 1.ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) krita par 0.1% (pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem), kas ir vājāk nekā gaidīts. Tas arī nozīmē, ka esam tehniskā recesijā. Bet vai tiešam mēs to tā arī izjūtam?
Salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni, Latvijas ekonomika ir augusi par 1.8%. Galvenais izaugsmes dzinējspēks, visticamāk, būs bijis mājsaimniecību patēriņš. Strādājošo ienākumi turpinājuši strauji augt, patēriņa cenu vidējais līmenis bija pat nedaudz zemāks nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības izaugsme ir palēninājusies (ap 1.4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn), bet tikai degvielas pārdošanas apjomu krituma dēļ. Mazumtirdzniecības apjomi, izņemot degvielu, auguši par 3.2%, kas norāda uz diezgan stabilu tēriņu izaugsmi. Tātad mājsaimniecības, lai arī varbūt tērē piesardzīgi, recesiju noteikti neizjūt un turpina kāpināt savus tēriņus.
Uzņēmumu pusē, savukārt, situācija ļoti atšķiras. Eksportētājiem 1.ceturksnis nebija īpaši spožs, tomēr daudzi ražotāji turpina paaugstināt pārdošanas/eksporta apjomus. Pat neskatoties uz ievērojamu kritumu dzelzceļa kravu pārvadājumos, transporta un loģistikas sektors 1.ceturksnī auga. Tomēr uzņēmumi bijuši ļoti kūtri uz investīcijām, ko varēja redzēt arī vājākā kredītu pieprasījumā gada sākumā. Pēc statistikas pārvaldes novērtējuma būvniecība 1.ceturksnī ir kritusi pat par 22%. Ja valsts neatrādīs iespēju ātrākai ES fondu apgūšanai, līdzīgs cipars diemžēl var parādīties arī turpmākajos ceturkšņos. Līdz ar to recesija noteikti ir dažās nozarēs, bet dažas turpina augt.
Swedbank IKP izaugsmes prognoze šim gadam pagaidām paliek ap 3%. Sagaidāms, ka izaugsme pieņemsies spēkā turpmākajos mēnešos. Ārējais pieprasījums turpina augt. Nupat iznākušie dati par eirozonas IKP rāda stabilu izaugsmi, pat nedaudz labāku nekā analītiķi gaidīja. Iepirkumu menedžeru indekss apstrādes rūpniecībā Vācijā aprīlī spēji pieauga, arī eirozonā kopumā tas turpina norādīt uz izaugsmi. Algu kāpums Latvijā saglabāsies spējš, mājsaimniecībās varēs tērēt vairāk un tāpēc arī galvenais izaugsmes dzinulis vēl arvien būs mājsaimniecību patēriņš. Protams, ir riski izaugsmei, galvenokārt jau vājāks pieprasījums eksporta tirgos.
Redzot 1.ceturkšņa Latvijas IKP datus, prātā nāk Igaunijas piemērs 2013.gadā. Arī tur sākumā dati rādīja nelielu recesiju, bet kolēģi un arī Igaunijas uzņēmumi toreiz teica “mēs to nejūtam”. Kā tas bieži gadās, IKP dati tika pārskatīti un nu vairs neuzrāda recesiju tobrīd. Kaut kas līdzīgs šobrīd varētu būt arī Latvijā. Protams, dažās nozarēs iet tiešām smagi, bet kopumā ekonomika tomēr turpina virzīties uz priekšu.
