Viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām finanšu sektorā ir naudas atmazgāšanas novēršana, kuru Latvijā regulē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – NILLTFN likums).
Mārtiņš Puķe, zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Deloitte Legal vadošais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS sertifikāts), un Dana Sadovenko, ZAB Deloitte Legal juriste norāda, ka arī šogad šī tēma nekļūs mazāk aktuāla, jo Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāievieš savos likumos Ceturtās naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvas (turpmāk – direktīva) prasības. Pašreiz jau notiek darbs pie direktīvas ieviešanas un plānoto grozījumu saskaņošanas ar NILLTFN likuma subjektu pārstāvjiem.
Saskaņā ar NILLTFN likumu nefinanšu subjekti ir:
1) Nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības.
2) Zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:
a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs
d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu.
3) Juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji.
4) Personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.
5) Izložu un azartspēļu organizētāji.
6) Personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
7) Citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 eiro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai pārsniedz šo summu neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas.
Saskaņā ar direktīvas 8. panta pirmo daļu nefinanšu iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai identificētu un izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, tostarp tādus, kas saistīti ar to klientiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām, produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem.
Turklāt minētajam izvērtējumam jābūt dokumentam, kurš tiek regulāri atjaunots un pārbaudes gadījumā pieejams uzraudzības iestādēm. Daļēji nefinanšu iestāžu darbu atvieglos risku novērtējumi, kas jāveic Komisijai un ES dalībvalstīm. Komisijas un dalībvalsts veikto izvērtējumu mērķis ir palīdzēt nefinanšu iestādēm veikt naudas atmazgāšanas riska novērtējumu. Proti, direktīva paredz, ka Komisija veic tādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku izvērtējumu, kuri ietekmē iekšējo tirgu un kuri saistīti ar pārrobežu darbībām. Ziņojums par Komisijas veikto novērtējumu tiks sagatavots reizi divos gados, un pirmais šāda veida ziņojums tiks sagatavots līdz 2017.gada 26.jūnijam.
Direktīva nosaka arī katras dalībvalsts pienākumu veikt nacionālo naudas atmazgāšanas risku novērtējumu, lai tās būtu spējīgas pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanā. Tāpat direktīva paredz daudz bargākus sodus nefinanšu iestādēm par dalībvalstu likumos ieviesto direktīvas prasību neizpildi.
Vairāk par gaidāmo izmaiņu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas regulējumā ietekme uz nefinanšu subjektiem lasiet žurnāla „Bilances Juridiskie Padomi” aprīļa numurā.
