Raksta attēls

Atbalsts uzņēmējiem ārkārtas situācijas laikā

No 12. maija līdz 9. jūnijam Latvijā ir pagarināts ārkārtas stāvoklis, pakāpeniski atvieglojot virkni iepriekš noteiktos ierobežojumus, tādējādi mēģinot sabalansēt epidemioloģiskos drošības pasākumus ar iespēju atjaunot uzņēmējdarbību. Ārkārtas situācijas laikā uzņēmējiem ir pieejami vairāki atbalsta veidi, kā arī valdībā tiek domāts par jauniem risinājumiem. Ņemot vērā, ka situācija dinamiski mainās, esam apkopojuši jaunāko informāciju par dažādām iespējām uzņēmējiem.

Kā viens no jaunumiem, kas šobrīd valdībā tiek apspriests starp atbildīgo jomu ministriem, ir iecere valstij kompensēt algas privātajā sektorā, kam Covid-19 dēļ samazinājusies slodze.

Vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies par atbalsta nodrošināšanu tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. Šis mehānisms varētu daļēji kompensēt dīkstāves pabalstus, kas darbosies līdz 30. jūnijam. Pagaidām gan šādas atbalsta ieceres nosacījumi un kritēriji tiek apspriesti un izstrādāti ministriju atbildīgajās darba grupās. Zināms, ka šis atbalsta instruments būs pieejams laika posmā, kad uzņēmumi pārtrauks dīkstāvi.

Vēl vairāk paplašina dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Ministru kabinets 14. maija ārkārtas sēdē lēma vēl vairāk paplašināt potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku.

Ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem Noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem paredzēts noteikt, ka maijā tomēr varēs pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli.

Ar grozījumiem noteikumos precizēta kārtība, kādā darba devējs VID iesniedz iesniegumu dīkstāves pabalsta pieprasīšanai par laika periodu no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim. Plānots, ka iesniegumu par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekam par aprīli varēs iesniegt VID līdz šā gada 20. maijam.

Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu par maiju varēs pieteikt līdz 31. maijam, bet par jūniju – līdz 30. jūnijam.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos precizēts arī eksporta definējums, tādējādi ļaujot šim atbalstam kvalificētiem plašākam pretendentu lokam. Noteikumos precizēts termina "eksports" lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā sniegto eksporta definējumu, tādējādi tas tiks attiecināts uz preču, kā arī pakalpojumu eksportu. Ar grozījumiem arī noteikts, ka Covid-19 izraisītās krīzes skartais darba devējs varēs iesniegt iesniegumu dīkstāves pabalsta saņemšanai VID arī tādos gadījumos, kad uz darba devēju attiecas kāds no nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai. Tādējādi šī darba devēja darbinieks varēs kvalificēties dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai.

Ar grozījumiem noteikumos arī paredzēts, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt tie darba ņēmēji, kuri vienlaikus no saimnieciskās darbības saņem ienākumus, kas nepārsniedz 430 eiro. Ja minētie ienākumi no saimnieciskās darbības pārsniedz 430 eiro, darba ņēmējs nevarēs kvalificēties dīkstāves pabalsta saņemšanai.

Tāpat no EM izstrādātajiem grozījumiem noteikumos izriet, ka krīzes skartajam darba devējam būs pienākums nekavējoties informēt VID par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, vai par citiem apstākļiem, kas ir pamats piešķirtā dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka nebūs iespējams vienlaicīgi pretendēt uz diviem pabalstiem – pabalstu krīzes situācijā, kuru maksā pašvaldība, un dīkstāves palīdzības pabalstu, kuru izmaksā valsts.

Jāpaskaidro, ka dīkstāves palīdzības pabalsts tiek izmaksāts tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ. Tā maksimālais apmērs ir 180 eiro mēnesī. Par katru bērnu tiek piešķirta 50 eiro piemaksa.

Aizdevuma pamatsummas maksājuma atlikšana līdz 6 mēnešiem

Uzņēmumi, kuriem radušās īstermiņa finanšu grūtības saistībā ar Covid-19 pandēmiju, varēs atlikt aizdevuma pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs attiecas uz kredītu līgumiem ar fiksētu atmaksas grafiku, un tam pievienojušās vairākas Latvijas kredītiestādes, tai skaitā arī Swedbank. Moratoriju ir saskaņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kā arī to izskatījusi Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju.

Kopējais klienta saistību apmērs atbilstoši visiem aizdevuma līgumiem vienas finanšu iestādes ietvaros nedrīkst pārsniegt piecus miljonus eiro. Klienti, kuru saistību apmērs pārsniedz šo summu, tiks izvērtēti individuāli. Moratorijs attiecināms uz juridiskajām personām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie.

Moratorijs paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles pilnībā vai daļēji saistību pamatsummas atmaksa tiks atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem. Šajā periodā klientam būs jāturpina maksāt procenti, apdrošināšanas prēmijas un citi aizdevuma līgumā paredzētie maksājumi, kas nav pamatsumma.

Tāpat paredzēts, ka finanšu iestādes nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai paaugstināt procentu likmi. izdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu, atbilstoši moratorija noteikumiem, varēs vienu reizi. Ja klientam aizdevuma pamatsummas atmaksa tiek atlikta laika posmāno 2020. gada 12. marta līdz moratorija spēkā stāšanās dienai, finanšu iestādei pēc klienta lūguma būs tiesības to mainīt, atbilstoši šim moratorijam. Komisijas maksa par līguma grozījumu noformēšanu moratorija ietvaros ir piemērojama tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai segtu grozījumu dokumentācijas sagatavošanu.

Moratorijs paredz, ka uzņēmumam būs iespēja saņemt saistību pamatsummas izpildes atlikšanu, ja tam nav bijušas finanšu grūtības pirms 2020. gada 12. marta vai nepastāv nepārvarami šķēršļi aizdevuma atmaksai.

Uzņēmums var pretendēt uz moratorija piemērošanu, ja tā pašu kapitāls pēdējā noslēgtā finanšu gada beigās bija pozitīvs, kā arī kredīta maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām gada laikā no 2019. gada 12. marta. Klientam finanšu iestādei būs jānorāda ar Covid-19 pandēmiju saistīts finanšu stāvokļa pasliktināšanās iemesls.

Moratorijs stājas spēkā otrdien, 5. maijā, un būs spēkā līdz Finanšu nozares asociācija paziņos par tā izbeigšanu. Klientam jāpiesakās pamatsummas atlikšanai līdz 2020. gada 12. jūnijam un lēmums finanšu iestādei jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam.

ALTUM piedāvātās atbalsta programmas uzņēmējiem

Jau iepriekš “Business Network” apkopojām informāciju par ALTUM piedāvātajiem atbalsta mehānismiem uzņēmējiem, proti, kredīta brīvdienu garantijām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Šeit pieejams arī video ar uzņēmēju biežāk uzdotajiem jautājumiem par ALTUM programmām šajā laikā.

Kā viens no jauinājumiem, kas nācis klāt, ir atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem. Līdz gada beigām, t.i., 31. decembrim ir atcelti ierobežojumi eksporta garantiju saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD dalībvalstīm.

Turpmāk eksporta garantijām uz attīstītajām valstīm var pieteikties arī lielie uzņēmumi neatkarīgi no eksporta apgrozījuma un valsts, uz kuru plānoti darījumi, bez papildus ierobežojumu noteikšanas. ALTUM atlīdzības maksimālais saistību apmērs par zaudējumiem, kas radušies ar vienu ārvalstu pircēju, ir 2 milj. eiro.

Lielo ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami 100 miljoni eiro

Finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 6. maijā izskatītais noteikumu projekts par kapitāla ieguldījumiem uzņēmumos, paredz, ka lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami līdz 100 miljoniem eiro. Pēc noteikumu pieņemšanas valdībā, plānots izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, ko pārvaldīs ALTUM. Fonds varēs uzsākt darbību pēc Eiropas Komisijas lēmuma par tā atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

Fonda maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro, līdz ar to ir paredzēts, ka kopumā ar investīcijām būs iespējams atbalstīt  aptuveni 30 lielos uzņēmumus. Uz šo atbalstu prioritāri varēs pretendēt uzņēmumi no augstas pievienotās vērtības industrijām, kas sniedz augstu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodarbojas ar inovācijām un ražo inovatīvus produktus, kā arī darbojas apstrādes rūpniecības, ilgtspējīgas būvniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs.

Publiskais finansējums fondā veidos 50 miljonus eiro.

Paredzēts, ka 50 miljonus eiro veidos privātā finansējuma kapitāls, tostarp finansējums no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī citiem privātajiem ieguldītājiem, tādējādi palielinot fonda kopējo apjomu.

Minētā fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuri ir ekonomiski dzīvotspējīgi un, kuri ir korporatīvi labi pārvaldīti, bet kuri ir saskārušies ar pagaidu grūtībām, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, kā arī,  kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli, ņemot vērā Covid-19 ietekmi.

Saņemt atbalstu varēs, ja uzņēmums ar 2019. gada 31. decembri nebūs nonācis finanšu grūtībās un tas izpilda vismaz vienu no vairākiem kritērijiem, proti, uzņēmuma kopējais apgrozījums 2020. gada jebkuros trīs secīgos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu ir samazinājies par vismaz 30%, uzņēmuma pircēju un pasūtītāju parādi 2020. gada jebkuros trīs secīgos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu ir pieauguši par vismaz 30%. Starp kritērijiem atbalsta saņemšanai paredzēti arī gadījumi, kad uzņēmums šogad ir pieredzējis būtisku izejvielu piegādes kavēšanos vai atcelšanu, uzņēmums šogad ir pieredzējis būtisku izejvielu apmaksas nosacījumu maiņu, kas negatīvi ietekmējusi tā naudas plūsmu.

Uz atbalstu varēs pretendēt arī tad, ja uzņēmums 2020. gadā būs pieredzējis būtisku atceltu klientu pasūtījumu skaitu, uzņēmums būs pieredzējis būtisku pircēju un/vai pakalpojumu ņēmēju skaita samazinājumu, uzņēmums būs pieredzējis darbaspēka nepietiekamību darbinieku pašizolācijas dēļ, kā rezultātā ir spiests daļēji vai pilnībā pārtraukt saimniecisko darbību.

Atvieglotāki nodarbinātības nosacījumi ārkārtējās situācijas laikā

Saeima 7. maijā galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.

Grozījumi paredz, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un, kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas.

Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, t.i., 430 eiro mēnesī. Gadījumā, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu darba laiku īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā, lai pieļautu darba devējiem šajos apstākļos elastīgāk organizēt darbu un saglabāt esošās darbavietas.

Ja darbinieks nepiekritīs atlīdzības samazinājumam, darbiniekam saglabājas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto viena mēneša termiņu, bet darba devējam būs pienākums darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā.