Jaunas investīcijas fermu būvniecībā, ieguldījumi angāru celtniecībā, specializētas tehnikas iegāde ir tikai daļa no investīcijām, kuras izvēlas veikt lauksaimnieki Latvijā. Šo un vēl citu mērķu sasniegšanai Swedbank 2019. gada sešos mēnešos 560 lauksaimniecības uzņēmumiem piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 47 miljonu eiro apmērā.
“Šī aktivitāte liecina par lauksaimnieku ilgtermiņa attīstības plāniem. Vēlme pašiem meklēt finansējumu ir saistāma arī ar gaidāmo divu gadu pauzi, kas iestāsies Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta līdzekļu programmās,” stāsta Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.
Tehnikai būtiska nozīme attīstībā
Visbiežāk lauksaimnieki aizņemas līdzekļus, lai iegādātos lauksaimniecības tehniku. Populārākās tehnikas vienības ierasti ir kombaini, traktori, piekabes un kravas transports. Papildu līdzekļi nepieciešami, jo šādas tehnikas cena ir ievērojama – atsevišķos gadījumos tā var sasniegt pat pusmiljonu eiro.
Tehnikas finansējumam lauksaimniekiem Swedbank pusgada laikā veltījusi ceturto daļu kopējā finansējuma – 12 miljonus eiro. Savukārt maijā un jūnijā būtiski pieaugusi lauksaimnieku interese ieguldīt ražošanas iekārtās – industriālās tehnikas un ražošanas iekārtu iegādei izsniegti 6,5 miljoni eiro.
EaSI programma – iespēja lauksaimniekiem
“Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) palīdz mazām un jaunām saimniecībām augt un modernizēties. Programmas ietvaros bankai ir iespēja izsniegt aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, lai saimniecība varētu piedalīties finansējuma saņemšanā ar mazāku pašas nodrošinājumu un arī ar mazāku ieguldījumu,” uzsver Raimonds Miltiņš.
EaSI programma veidota ar nolūku atbalstīt ES valstis, lai tās varētu sasniegt augstu nodarbinātības līmeni un pienācīgu sociālo aizsardzību, kā arī uzlabot darba apstākļus. Šī gada sešos mēnešos lauksaimniekiem mikrokredītā, izmantojot EaSi garantiju, izsniegti jau vairāk nekā 400 tūkstoši eiro.
Swedbank lauksaimniecības konsultāciju komanda
“Mūsu mērķis ir palīdzēt saimniecībām jebkādā veidā – piemēram, sniegt padomu finanšu un efektivitātes izvērtēšanā, katram saimniekam dodot ieteikumus par to, cik lielas saistības viņš var uzņemties, lai vēlāk nerastos finanšu sasprindzinājums,” stāsta Raimonds Miltiņš.
Runājot par sadarbības formātiem, eksperts min to, ka Swedbank lauksaimniecības konsultāciju komandas pārstāvji ir arī paši devušies uz saimniecībām, lai dalītos ar jaunajiem lauksaimniekiem noderīgā pieredzē, gan sniedzot padomus, kā veiksmīgāk saimniekot, gan arī pabrīdinot, no kādām kļūdām izvairīties.
“Neatsverama palīdzība ir konsultācijas jautājumos, kā efektīvāk apgūt ES fondu līdzekļus, par kuriem zemnieki var saņemt procentmaksājumu atmaksu no Lauku atbalsta dienesta,” stāsta Raimonds Miltiņš.
Līdz ar Swedbank lauksaimniecības komandas paplašināšanu palielinājies arī lauksaimniekiem sniegto konsultāciju skaits. 2019. gada sešos mēnešos Swedbank klientiem lauksaimniekiem sniegts vairāk nekā pustūkstotis konsultāciju.
Pārbaudījumi nozarē neliek apstāties
“Pēdējos gados lauksaimnieki vairāk aizdomājas par klimata pārmaiņām. Tādas lietavas vai sausuma periodi, kas mijas ar spēcīgu negaisu un krusu, vēl pirms 5–10 gadiem nebija novēroti. Tieši šie spēcīgie kontrasti liek aizvien vairāk domāt par risinājumiem lauksaimniecības apdrošināšanas segmentā. Neprognozējamo dabas parādību dēļ lauksaimnieki jautājumu par apdrošināšanu arvien biežāk uzdot mums kā konsultantiem, un mēs esam gatavi palīdzēt,” uzsver eksperts.
Pārmaiņas dabā lauksaimniekus mudinājušas domāt arī par ilgtspējīgu saimniekošanu. Tai ir svarīgi divi aspekti. Pirmkārt, tā ir ikdienas saimniekošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar sadarbību ar vides un augu aizsardzības dienestiem. Tieši šie dienesti veic dažādas pārbaudes un pieprasa ilgtspējīgus risinājumus – piemēram, augu aizsardzības dienesti nosaka atliekvielu klātbūtni augos, vides dienesti uzrauga prasības par aizsargjoslu ievērošanu pie notekgrāvjiem, kā, piemēram, liek izbūvēt visām lopkopības saimniecībām mēslu krātuves un nosēdakas.
Otrs ilgtspējīgas saimniekošanas aspekts ir ilgtermiņa vīzija par savas saimniecības un biznesa nākotni.
Jau tagad ir redzams, ka vides aspekti vairs nav problēma, kas ietekmē tikai Āfrikas vai Āzijas valstis – postošas dabas parādības ir vērojamas arī tepat Latvijā.
Plūdi var iznīcināt labības ražu, viesuļi sagraut mājas un saimniecības ēkas. Tāpēc arī lauksaimnieki vairāk aizdomājas, kāda ir viņu saimniekošanas ietekme uz vidi.
Videi draudzīgāk nozīmē arī efektīvāk
Labā ziņā ir tā, ka, cenšoties kļūt videi draudzīgāki, uzņēmēji kļūst arī efektīvāki un tehnoloģiski attīstītāki. Šie priekšnoteikumi dod labas starta pozīcijas efektīvākai saimniekošanai, kas ilgtermiņā nes arī lielāku saimniecības rentabilitāti.
Lauksaimniecības nozare Latvijā lielā mērā iet kopsolī ar ES investīciju fondu nostādnēm. Lauksaimnieki seko līdzi kopējām Eiropas vadlīnijām, piemēram, tām politiskajām nostādnēm, kuras izvirza Eiropas Komisija. Šīs nostādnes tiek noteiktas nākamajiem septiņiem gadiem, un zemnieki ņem tās vērā.
Eiropas Komisijas prioritārais virziens laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam jau ir iezīmēts – pieņemts lēmums, ka nākamajā periodā atbalsts tiks vairāk orientēts uz ekoloģisko un bioloģisko lauksaimniecību. Tas nozīmē, ka lielākas iespējas saņemt atbalstu būs šīs produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem.
