Raksta attēls

8 mīti par investīciju piesaisti

Eiropas Savienības (ES) fondu, banku un citu instrumentu finansējums mērāms miljardos eiro. Pēc ES fondu apguves Latvija ir devītajā vietā starp visām dalībvalstīm, un tas ir ļoti labs rādītājs. Taču tas varētu būtu vēl labāks, ja uzņēmēju vidū nepastāvētu vairāki izplatīti mīti par investīciju piesaisti. Tos analizē finanšu piesaistes un inovāciju vadības eksperts, vadības konsultāciju uzņēmuma “Civitta” projektu vadītājs Reinis Budriķis.

1. mīts. Pēc 2020. gada ES fondi būs beigušies

ES fondi ir mītiem visvairāk apvītais finansējuma avots, un runas par to beigšanos pēc 2020. gada ir visizplatītākās. Šo mītu mēdz paspilgtināt arī politiķi, lai priekšvēlēšanu gaisotnē dramatizētu situāciju. Taču šāds pieņēmums neapšaubāmi nav patiesība, jo finansējums būs pieejams tik ilgi, kamēr vien pastāvēs ES. Iespējams, plānošanas periodiem mainoties, var iestāties neliels pārtraukums, taču galvenā ziņa ir nepārprotama – ES fondu nauda būs pieejama arī pēc 2020. gada.

Eiropas Komisija jau ir apstiprinājusi jaunu, apjomīgu programmu pētījumiem un inovācijām – “Horizon Europe”, kura sāks darboties jau 2021. gadā, kolīdz būs noslēgusies pašreizējā, “Horizon 2020”.

“Horizon Europe” pirmo septiņu gadu plānošanas periodā paredzēts par 20 miljardiem eiro lielāks finansējums nekā pašreiz. Arī turpmāk tas būs pieejams inovācijām – jaunām tehnoloģijām, inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbībai kopumā.

Kas attiecas uz citām ES fondu programmām pēc 2020. gada, lielākais jautājums ir par to, cik lielu finansējumu un kādām nozarēm piešķirs Latvijai un kā valsts izvēlēsies piešķirto finansējumu sadalīt. Uzņēmējiem ir iespēja, izmantojot nozaru organizācijas – piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru –, aktīvi paust savu viedokli par to, kurām jomām finansējums nepieciešams visvairāk – eksportam, zinātnei, izglītībai, lauksaimniecībai vai kādai citai. Paredzams, ka aktīvākās diskusijas par to risināsies tieši pirms 2020. gada. Jau pašlaik zināms, ka, piemēram, publiskiem infrastruktūras projektiem finansējumu vairs nav plānots piešķirt.

2. mīts. ES fondu naudas jau sen sadalītas, jaunajiem uzņēmējiem nav jēgas startēt

Šis mīts pēdējā laikā dzirdams aizvien biežāk. Patiesībā ir tieši pretēji: uzņēmumiem ar lielāku darbības pieredzi piesaistīt ES finansējumu ir grūtāk, jo pieejamās programmas nav tik plašas kā jaunajiem uzņēmējiem. Lai arī tiek lēsts, ka kopumā aptuveni 90% no 2014.–2020. gada plānošanas periodam atvēlētajiem ES fondu līdzekļiem jau ir apgūti, atlikušie 10% vēl paver daudz iespēju.

Uzņēmumi var pieteikties tā sauktajos atvērtajos konkursos, taču ir ļoti būtiski, cik izsvērti un pamatīgi būs sagatavots pieteikums, – tas neapšaubāmi tieši ietekmēs to,vai finansējumu izdosies saņemt.

Pirms pieteikšanās arī jāizvērtē, vai konkrētais investīciju piesaistes veids ir atbilstošākais uzņēmuma attīstības mērķim un vēlamajam rezultātam.

3. mīts. ES fondu līdzekļi, tāpat kā aizdevums, ir jāatdod

Arī šis mīts neatbilst patiesībai. Piešķirtais finansējums no ES fondiem ir grants jeb atbalsts, kas nav jāatdod. Šo mītu paspilgtina publiskajā telpā izplatītie stāsti par valsts līmeņa projektiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav bijuši veiksmīgi un tāpēc daļu no ES piešķirtā finansējuma nācies atdot.

Jā, investīciju piesaiste var būt negatīva – ja projektu nevada pareizi un nesasniedz plānotos rezultātus, naudas līdzekļi ir jāatgriež. Taču, ja uzņēmējs ir veicis padziļinātu izpēti, skaidri definējis projekta mērķi un sasniedzamos rezultātus un pie tā pieturas, tad projekts norit veiksmīgi un ES ieguldījums nav jāatdod. Latvijā ir daudz labu piemēru ražošanas un inovāciju jomā, kur veiksmīgi plānotais un apgūtais finansējums uzņēmumiem ļāvis parādīt sevi starptautiski un sasniegt ļoti labus rezultātus.

4. mīts. Bankas neatbalsta jaunos uzņēmējus

Gluži otrādi – vairākām bankām ir izstrādāti atbalsta projekti tieši jaunajiem uzņēmējiem: tās piedāvā samazinātas procentu likmes, dažādus atbalsta konkursus un citus pasākumus. Piemēram, Swedbank piedāvā mikrokredītu ar Eiropas Investīciju fonda EaSI garantiju, kas paredz zemākus aizņēmuma procentus.

Klīst mīts arī par to, ka bankas ir tikai aizdevumu sniedzēji un neiesaistās uzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Patiesībā bankām gan Latvijā, gan arī globālajā finanšu tirgū ir aizvien vairāk iniciatīvu un sadarbības projektu, kas uzņēmējiem sniedz iespēju ne tikai iegūt finansējumu, bet arī mācīties, saņemt konsultācijas un vērtīgus padomus. Un to varētu attīstīt vēl daudz lielākā apjomā, jo bankām aizvien vairāk jādomā ne tikai par klasisko finansēšanas funkciju, bet arī par to, kā paplašināt sadarbību ar uzņēmējiem un finansēt tos arī riskantākos gadījumos.

5. mīts. Latvijā privātie investori nav gatavi investēt mazas peļņas projektos

Arī šo mītu iespējams kliedēt. Lielai daļai investoru īstenībā ir interese investēt arī mazas peļņas, bet sociāli nozīmīgos projektos. Daudzi investori finansējumu balansē: daļu piešķir lielas peļņas, bet, iespējams, dabai vai sabiedrībai ne tik draudzīgiem projektiem; citu daļu – mazas peļņas, bet sociāli atbildīgiem projektiem – proti, investē tā, lai ieguldītu arī savā reputācijā, nevis tikai gūtu peļņu.

Sociālā uzņēmējdarbība pašlaik ir ļoti aktuāla tēma, arī Latvijā, un aizvien vairāk investoru par to domā.

6. mīts. Riska kapitāla organizācijas investē neriska uzņēmumos

Pēc būtības jau pats riska kapitāla nosaukums nosaka, ka naudas līdzekļi tiek investēti riska projektos. Taču Latvijā pastāv diezgan izplatīts uzskats, ka tas tā nav un finansējums tiek ieguldīts neriska uzņēmumos – piemēram, lielajās, drošajās kompānijās, kuru apgrozījums ir prognozējams un plānojams.

Paanalizējot Latvijā esošo riska kapitāla fondu investīcijas, redzam, ka ir tieši tādas riska kapitāla organizācijas, kas vērstas tikai uz jaunajiem uzņēmumiem, tātad šis mīts nav patiess.

7. mīts. Ja man nepieciešamas investīcijas, investīciju konsultants visu izdarīs manā vietā

Mīti ir saistīti arī ar investīciju piesaistes konsultantu darbu, kuri palīdz piemeklēt programmas un sniedz padomus veiksmīgākai finansējuma piesaistei. Taču stāsti par to, ka konsultants visu izdarīs uzņēmuma vietā, neatbilst patiesībai.

Konsultants ir kā gudrs vēstnieks, kurš zina, kā piesaistīt finansējumu klienta definētajam mērķim, taču pašam klientam jāuztur nepārtraukta saikne ar finansētāju un konsultantu, lai nauda tiktu novirzīta tieši tam, kas uzņēmumam visvairāk nepieciešams. Veiksmīgs rezultāts sasniedzams, tikai cieši sadarbojoties.

8. mīts. “Mūžīgie jaunuzņēmumi” liedz iespēju saņemt akseleratoru finansējumu citiem

Jaunuzņēmumiem akselerācijas fondi ir laba investīciju piesaistes iespēja. Taču nereti nākas saskarties ar tā dēvētajiem “mūžīgajiem stārtapiem”: uzņēmējs nodibina uzņēmumu, piesaista tam finansējumu, bet, vienu ideju līdz galam nenovedis, turpina ar nākamo un nākamo.

Pastāv viedoklis, ka “mūžīgie jaunuzņēmumi” ir kas negatīvs. Taču arī to var pieskaitīt mītu sadaļai, jo netrūkst veiksmīgu piemēru, kad atkārtotu mēģinājumu un mācību rezultātā akselerācijas programmās uzņēmējs beidzot ir nonācis pie pasaules mēroga inovācijas.

Arī redzot lielos veiksmes stāstus ar piesaistītām miljonu investīcijām, mazie uzņēmēji mēdz atmest ar roku – “ko tad es”. Bet šādam uzskatam nav pamata.

Tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir vieglāk saņemt atbalstu, arī nepieciešamās summas ir krietni mazākas un labāk pamatojamas nekā uzņēmuma turpmākajā dzīves ciklā.

Kā sagatavoties, ja domājat par investīciju piesaisti

Saruna par finansējumu vienmēr ir saruna par rezultātu, kas tiks iegūts, uzsver Reinis Budriķis. Tāpēc uzņēmējam jāizpēta un jāpamato, kāds būs ieguvums uzņēmumam, sabiedrībai, valstij vai ES kopumā no īstenotā projekta, ja plānotās investīcijas tiks iegūtas.

“Es ieteiktu uzņēmējam iekāpt potenciālā finansētāja kurpēs un pajautāt sev – vai tu pats savam projektam dotu naudu?"

"Tieši tāpēc arī konsultants ir labs palīgs, jo viņš no malas redz to, ko pats uzņēmējs nesaredz, zina, no kādiem grābekļiem iespējams izvairīties, un var norādīt uz to, kas būtu jāņem vērā. Arī ieteikt, kurš no investīciju veidiem konkrētajā situācijā būtu piemērotākais,” saka eksperts.

Investīciju vides Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgas, jo pieredzes apmaiņa notiek diezgan intensīvi. Līdzīgi tiek pārņemta arī pasaules pieredze. Tas ir ļoti pozitīvi, jo ritenis taču nav jāizgudro divreiz. Izpētot citu valstu un uzņēmumu labo pieredzi, iespējams arī kliedēt daudzus mītus par investīciju piesaistes iespējām.

Domāt radoši un sekot līdzi aktualitātēm 

Lai izprastu, vai un kam investīcijas uzņēmumā īsti ir vajadzīgas, eksperts iesaka savā ikdienas darbībā ieviest radošās domāšanas metodes. Tas ļauj pieņemt nesasteigtus, pārdomātus un stratēģiski izsvērtus lēmumus.

Reinis Budriķis iesaka uzņēmumos veidot arī darbinieku komandas, kas domā par uzņēmuma attīstības virzieniem un aktīvi seko līdzi jaunumiem investīciju jomā.

“Kopējais 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā pieejamais finansējums bija 1082 mijardi eiro, no kuriem 4,4 miljardi tika novirzīti Latvijai un sadalīti simtiem lielām un mazām programmām. Skaidrs, ka pats uzņēmējs ikdienā nespēj tam izsekot. Tāpēc es ieteiktu šādām komandām ikdienā aktīvi sekot līdzi investīciju iespējām, runāt ar bankām, konsultantiem, citām atbildīgajām iestādēm, lai pēc iespējas plašāk izmantotu pieejamo finansējumu uzņēmuma izaugsmei,” norāda eksperts.