Raksta attēls

Kā uzņēmumam nekļūt par finanšu noziegumu upuri?

Kopš 2010. gada noziedzīgajā pasaulē parādījies jauns naudas izkrāpšanas veids - phishing (latviešu valodā to sauc arī par pikšķerēšanu). Šis termins veidots no angļu vārdiem fishing – makšķerēšana, password – parole un harvesting – ražas novākšana. Pirmajam vārdam atmetot pirmo burtu un pievienojot abu nākamo vārdu pirmos burtus, arī radies termins phishing, kas nozīmē, piemēram, bankas paroļu, kredītkaršu numuru izmānīšanu, viltus mājaslapu veidošanu, lai veiktu kibernoziegumus – iztukšotu fizisko un juridisko personu kontus bankās.

Šī krāpšanas metode īpaši smagi skārusi juridiskās personas. Pēdējos gados Kontroles dienestā fiksēti vairāk nekā 1100 phishing gadījumu, bet saistībā ar dažādām naudas izkrāpšanas shēmām šogad līdz 1. oktobrim Kontroles dienests bija izdevis 207 rīkojumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu banku kontos kopumā par vairāk nekā 28 miljoniem eiro. Kontroles dienesta uzdevums ir meklēt un atrast, kurā bankas kontā nauda nonākusi, dot rīkojumu bankai neveikt tālākus pārskaitījumus.  Savāktie materiāli tiek  nodoti policijai izmeklēšanas procesa uzsākšanai.

Kā intervijā norāda Viesturs Burkāns (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta  (Kontroles dienesta)  vadītājs) - zināmās situācijās liela nozīme ir bijusi grāmatvežu rīcībai. Francijā, piemēram, iegājusies prakse, ka starp grāmatvedi un firmas vadītāju pastāv mutiska vienošanās, ka firmas vadītāja prombūtnes laikā grāmatvedis pēc attālināta rīkojuma veiks naudas pārskaitījumus. Šādi uzdevumi var tikt doti, piemēram, elektroniskā sarakstē vai telefoniski. Taču šādai attālinātai saziņai piekļūst krāpnieki un it kā firmas vadītāja vārdā dod viltus rīkojumu veikt pārskaitījumus uz svešiem kontiem. Kad kompānijas prezidents atgriežas ofisā, grāmatvedis viņam lūdz parakstīt pārskaitījumu rīkojumus, taču prezidents saka, ka nekādus pārskaitījumus nav licis veikt. Bet nauda jau ir aizgājusi... Kompānijām šādi izkrāpti simtiem tūkstošu un pat miljoni. Lielākais gadījums Latvijas praksē bijis, kad pārskaitīti 20 miljoni. Dažreiz uzņēmums šādi tiek novests gandrīz līdz bankrotam, bet grāmatvedis – tuvu pašnāvībai.

Taču tā nav vienīgā metode, kā tiek izkrāpta nauda. Ir bijuši, piemēram, gadījumi, kad grāmatvedim zvana it kā uzņēmuma sadarbības partneris un informē, ka ir nomainīta banka, tāpēc turpmāk naudu jāpārskaita uz jauno kontu. Taču vēlāk atklājas, ka tas bijis viltus zvans - grāmatvedis ieskaitījis naudu krāpnieku kontā.

Tāpēc ieteikums nesekot šādai praksei, ka vadītājs, būdams ārpus firmas biroja, elektroniskā sarakstē dod rīkojumus par naudas pārvedumiem. Un, ja partneri informē par bankas kontu izmaiņām, būtu nepieciešams rūpīgi pārbaudīt informāciju, piemēram, vēlreiz sazināties telefoniski un pārjautāt.

Tāpat jārūpējas par datorsistēmu drošību – nesen kāds Latvijas uzņēmums zaudēja 78 000 eiro, jo, uzlaužot  e-pastu sistēmu, partneru elektroniski izsūtītajos rēķinos krāpnieki bija nomainījuši maksājuma rekvizītus pret saviem bankas rekvizītiem. Nepārliecinoties par partneru firmas rekvizītu precizitāti, Latvijas uzņēmums pārskaitīja naudu uz noziedznieku kontiem.

Šie krāpnieki atrod arī vietējos cilvēkus, kas par zināmu samaksu atver bankās kontu un sagaida šo naudu, lai pēc tam to atdotu izkrāpējiem. Noziedzīgajā pasaulē starpnieki, saukti par brigadieriem vai angļu valodā par leitnantiem, šos vietējos izpalīgus dēvē par „naudas mūļiem”, kas var būt bezdarbnieki, agrāk sodītie, kā arī gados jauni cilvēki, kuri neapzinās, kādos nelikumīgos darījumos tiek iesaistīti.

Visu interviju ar V.Burkānu lasiet žurnāla "Bilances juridiskie padomi"  novembra numurā.