Iepirkuma komisijas profesionāla un godprātīga attieksme pret saviem pienākumiem ir viens no galvenajiem publisko iepirkumu efektivitāti un vienlaikus objektivitāti ietekmējošiem faktoriem.
Jaunā Publisko iepirkumu likuma 24. panta pirmajā daļā ietverts aizliegums iekļaut iepirkuma komisijā personas, kurām piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, proti, aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus. Šīs personas nedrīkst iekļaut iepirkuma komisijas sastāvā, līdz noteiktā soda izpilde ir beigusies.
Kā norādījusi juriste Kristīne Zubkāne, jaunais likums noteic, ka iepirkuma komisija vismaz piecu locekļu sastāvā veidojama tikai gadījumos, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 1 000 000 eiro.
Paaugstinot līgumcenas slieksni, no kura obligāti veidojama komisija piecu cilvēku sastāvā, iespējams, ir vērtēts tikai pasūtītāja darbinieku noslodzes aspekts, bet nav ņemts vērā tas, ka iepirkuma komisija pēc būtības pieņem ne tikai pretendentiem, bet visai sabiedrībai būtiski svarīgus lēmumus, proti, attiecībā uz valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu saimniecisku un pamatotu izlietojumu. Nosakot mazāku obligāti nepieciešamo iepirkuma komisijas locekļu skaitu, iespējams, tiks atvieglots pasūtītāju ikdienas darbs, tomēr nav pamata pieņemt, ka tādējādi tiktu uzlabota iepirkumu norises kvalitāte pēc būtības.
Iespējams, šajā kontekstā lielāks uzsvars likumdevējam bija veltāms arī ārējo ekspertu piesaistes regulējumam iepirkuma komisijas darbā, nosakot daudz stingrākas prasības gadījumiem, kad tiek pieļauta ārējo ekspertu iesaiste, kā arī viņu tiesiskajai atbildībai, kas pašreiz faktiski ir vairāk profesionālās ētikas jautājums.
Jāuzsver, ka atbildība par iepirkuma vai iepirkuma procedūras ietvaros pieņemto lēmumu tiesiskumu ir iepirkuma komisijas locekļiem.
Likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un pieaicinātie eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Iepirkuma dokumentācija ir nolikums (ieskaitot visus tā pielikumus), tehniskās specifikācijas, līguma projekts un protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi.
Jāuzsver, ka protokoli noteikti būtu uzskatāmi par iepirkuma dokumentāciju, jo tajos ietvertā informācija attiecībā uz piedāvājumu vērtēšanu, jautājumu uzdošanu par nolikuma prasībām un piedāvājumos ietvertās informācijas precizēšanu piedāvājumu vērtēšanas laikā ir pusēm juridiski saistoša un var ietekmēt iepirkuma rezultātu, kā arī šo rezultātu pārsūdzēšanu.
Jāatgādina, ka iepirkuma norises laikā iesniegtie piedāvājumi un ziņas par to vērtēšanu nedrīkst tapt pieejamas un zināmas trešajām personām, kurām līdz iepirkuma rezultātu paziņošanai nebūtu tiesību piekļūt attiecīgajai informācijai.
Vairāk par jaunā Publisko iepirkumu likuma regulējumu var lasīt žurnāla „Bilance” aprīļa numurā.
