5. jan, 2016

Kas jāņem vērā ziedotājiem?

Gada nogale daudziem uzņēmumiem un arī privātpersonām bija laiks, kad pievērsties labdarībai. Dažādās ziedojumu vākšanās akcijās saripoja tūkstošiem eiro, bet vai juridiski viss tika pareizi noformēts, lai saņemtu normatīvajos aktos paredzētās nodokļu atlaides ziedotājiem?

Žurnāla "Bilances juridiskie padomi" 2016. gada janvāra numurā Aleksandrs Ļeščinskis, zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" jurists raksta, ka ziedojums Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likuma 9. panta izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad biedrībai un nodibinājumam var dāvināt, bet sabiedriskā labuma organizācijai – ziedot.

Vērtējot darījumu, svarīga ir darījuma būtība un faktiskie apstākļi, nevis līguma nosaukums. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta četrpadsmito daļu, kas paredz, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tas nozīmē, ka nepietiek līgumu tikai nosaukt par "ziedojuma" līgumu, bet arī tā saturam un būtībai ir jāatbilst ziedojuma līgumam.

SLO likuma 10. pants nosaka, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kas neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kas nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.

Savukārt ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

Ziedojuma saņēmējs nedrīkst bez atlīdzības nodot tam ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras nav saistītas ar tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto darbību. Tātad, ja ziedotāja manta vai finanšu līdzekļi ir iztērēti citiem mērķiem, ziedotājam ir tiesības atsaukt savu ziedojumu, taču jāievēro, ka tiks arī zaudētas tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc pārliecināties vai organizācijai ir spēkā esošs statuss var šeit - https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/SLO. Ziedotājs nodokļa atlaidi var piemērot ziedojumam, kura veikšanas (pārskaitīšanas) brīdī organizācijai ir piešķirts (spēkā esošs) sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Ziedojuma līguma slēgšanas forma

Saskaņā ar SLO likuma 9. panta trešo daļu, "ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendāra gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas". Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendāra gada 1. janvārī.

Burtiski interpretējot šo likuma pantu, varētu secināt, ka tas ir vienlīdz attiecināms uz fiziskām un juridiskām personām, bet tā nav.

Juridisko personu ziedojumi

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN likums) 20.1 panta sestajā daļā ir noteikts: "manta vai finanšu līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei, valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību".

Tātad rakstveida līguma esamība ir viens no priekšnoteikumiem, lai juridiskā persona varētu saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

UIN likuma 20.1 panta septītajā daļā ir noteikts, ka nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju;

Piemērojot likuma 20.1 panta septītās daļas 2. punktu, par atlīdzības rakstura darbību ir uzskatāma arī ziedotāja logo izvietošana ziedojuma saņēmēja pasākumos vai cita veida norādes uz ziedotāju (piemēram, ziedotāja logo ievietošana grāmatā), ja par to nav noteikta atlīdzība[1].

3) rezidents un pastāvīgā pārstāvniecība, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar deklarāciju par taksācijas gadu nav iesnieguši VID dokumentus, kas apliecina, ka:

a) ziedojuma saņēmējs ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,

b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,

c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,

d) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.

Fizisko personu ziedojumi

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums) 10. panta 1.1 punkts nosaka, ka "nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajai organizācijai[2] tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, šā panta izpratnē uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību".

Prasība slēgt rakstveida līgumu fiziskām personām ar sabiedriskā labuma organizāciju ir noteikta tikai par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas.

Attiecībā uz fizisko personu ziedojumiem pastāv līdzīgi ierobežojumi atlaides piemērošanai, kā tas ir juridisko personu ziedojumiem.

Visu rakstu, kurā aprakstīta arī tiesu prakse ziedojumu lietās, lasiet žurnāla janvāra izdevumā.



[1] VID 10.03.2015. prezentācija "Aktuālais sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskatu aizpildīšanā".

[2] Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?