Raksta attēls

Kas jāzina par brīdinājumiem parādu atgūšanā?

Ikviens uzņēmums saskaras ar situāciju, kurā kāds klients vai sadarbības partneris kavē līgumā noteiktos maksājumu termiņus, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI (www.juridiskiepadomi.lv) decembra numurā norāda Andris Lazdiņš, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts.

Šādā situācijā kreditoriem būtu ieteicams izvērtēt iespēju piemērot parādu ārpustiesas atgūšanas metodes. Viena no šādām metodēm ir brīdinājuma nosūtīšana parādniekam. Rakstā apskatīti būtiskākie jautājumi saistībā ar brīdinājumiem parādniekiem – vai un kad tos sūtīt, ko brīdinājumos iekļaut un ko noteikti neiekļaut, kā arī citi praktiski ieteikumi saistībā ar brīdinājumiem.

Kas ir brīdinājuma nosūtīšanas mērķis?

Brīdinājuma nosūtīšana parādniekam ir viens no ārpustiesas parāda piedziņas paņēmieniem, kura mērķis ir panākt, ka parādnieks samaksā parādu un kreditoram nav jāvēršas tiesā. Centrālais vadmotīvs ikviena brīdinājuma nosūtīšanai ir informēt parādnieku par pastāvošo parādu, kā arī likt parādniekam saprast, ka parāds būs jāmaksā un kreditors ir gatavs izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus parāda atgūšanai.

Brīdinājumam parādniekā nav jāizraisa izteikti negatīvas sajūtas. Brīdinājums nedrīkst saturēt parādnieku aizvainojošu vai pazemojošu informāciju. Tajā pašā laikā parādnieks nedrīkst arī justies nesodīts un nekontrolēts. Tāpēc kreditoram būtu ieteicams pēc brīdinājuma nosūtīšanas veikt vismaz daļu no darbībām, kas brīdinājumā norādītas gadījumam, ja parāds netiek samaksāts.

Brīdinājuma nosūtīšana ir gan nesalīdzināmi lētāka, gan ātrāka par tiesas procesu, tomēr atšķirībā no tiesas nolēmuma kreditora brīdinājumam nav piespiedu rakstura – parāda nesamaksāšanas gadījumā piespiedu izpilde pret parādnieku nebūs vēršama.

Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā kreditors var izvērtēt, vai brīdinājuma nosūtīšana ir lietderīga. Piemēram, ja iepriekšējā savstarpējā komunikācijā parādnieks kreditoram ir skaidri darījis zināmu, ka negrasās parādu maksāt, tad atkārtotu brīdinājumu sūtīšana būtu uzskatāma par nelietderīgu laika patērēšanu.

Brīdinājums nav obligāts

Vispārīgā gadījumā parādnieka brīdināšana nav obligāts priekšnoteikums prasības celšanai tiesā. Tādējādi, neskatoties uz to, praksē samērā bieži līgumos tiek paredzēts noteikums, ka pirms vēršanās tiesā kreditoram ir jānosūta brīdinājums parādniekam, brīdinājuma nenosūtīšana lielākoties nebūs uzskatāma par obligātu priekšnoteikumu prasības celšanai.

Šeit gan jānorāda, ka zināmos gadījumos brīdinājuma nenosūtīšana var būt par formālu šķērsli noteiktu kreditora tiesību izlietošanai. Piemēram, ja kreditors plāno pret parādnieku iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.p. kreditoram pirms tam uz parādnieka juridisko adresi ir jānosūta brīdinājums par nodomu parāda nesamaksāšanas gadījumā iesniegt attiecīgu pieteikumu. Tāpat gadījumā, ja kreditors plāno pret parādnieku vērsties tiesā ar pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, šādam pieteikumam saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.p. ir pievienojami pierādījumi par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam.

Kad sūtīt brīdinājumu?

Brīdis, kad sūtīt klientam atgādinājumu par maksājuma termiņa iestāšanos vai brīdinājumu, ir atkarīgs no visdažādākajiem faktoriem kā, piemēram, kreditora darbības joma, parāda apmērs, nokavējuma ilgums, lietas juridiskā sarežģītība, iepriekšējā sadarbība ar parādnieku utt. Izvērtējot šos apstākļus, kreditors var pieņemt lēmumu, kad un kādā formā parādniekam brīdinājumu nosūtīt.

Praksē tomēr vairumā gadījumu tiek akceptēts, ka pirms prasības celšanas tiesā kreditors nosūta parādniekam vismaz vienu pirmstiesas brīdinājumu, kurā informē parādnieku, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā kreditors cels prasību tiesā vai aizsargās savas likumiskās intereses citā ceļā, piemēram, vērsīsies šķīrējtiesā. Šāda pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšana tiesas acīs parādīs kreditoru labākā gaismā, jo kreditors būs centies spert soļus, lai panāktu strīda noregulējumu ārpustiesas ceļā.

Attiecībās ar fiziskajām personām papildus jāņem vērā Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.panta prasības, saskaņā ar kurām kreditoram, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā jāpaziņo parādniekam par parāda esamību un jāaicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Būtiski gan, ka vienreizējs informatīvs atgādinājums parādniekam par maksājuma kavējumu, nav uzskatāms par parāda atgūšanas uzsākšanu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē.

Kā vēl vienu piemēru, kad kreditoram noteiktu būtu ieteicams parādniekam nosūtīt brīdinājumu, jāmin prasījuma noilguma tuvošanos. Atbilstoši Komerclikumam no komercdarījumiem izrietošie prasījumi noilgst 3 gadu laikā, bet lielākā daļa citu prasījumu saskaņā ar Civillikumu noilgst 10 gadu laikā. Pēc noilguma iestāšanās parāda piedziņa vairs nav iespējama. Tomēr saskaņā ar Civillikuma 1905.pantu atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu, sākoties jaunam noilguma termiņa tecējumam.

Par to, kādam jābūt brīdinājuma saturam, ko labāk nerakstīt un kāds ir piemērotākais brīdinājuma nosūtīšanas veids juridiskām un fiziskām personām, lasiet žurnāla decembra numurā.

No 2016. gada žurnāla abonenti varēs rakstu arhīvu lasīt arī elektroniski.

Vairāk informācijas www.juridiskiepadomi.lv.