Datorprogrammu aizsardzība izriet no Latvijas Republikas Satversmes 113. pantā noteiktās valsts aizsardzības autortiesību subjektiem, par kādiem uzskatāmi arī datorprogrammu ražotāji, atgādina Ingrīda Veikša, Dr. iur., biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, Juridiskās fakultātes dekāne, BSA/The Software Alliance pilnvarotā pārstāve Latvijā.
Ārvalstu datorprogrammu ražotāji ir apvienojušies nevalstiskā organizācijā BSA | The Software Alliance (BSA), kas ir datorprogrammu ražotāju tiesību galvenais aizstāvis visā pasaulē. Tā ir asociācija, kas ik gadu iegulda miljardus dolāru, lai radītu jaunus datorprogrammu risinājumus, kas attīsta valstu ekonomiku un uzlabo mūsdienu dzīvi. Organizācijas galvenais birojs atrodas ASV (Vašingtonā), bet Eiropā (Londonā) un Āzijā (Singapūrā) atrodas reģionālie biroji, tā darbojas vairāk nekā 60 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju.
Latvijas datorprogrammu ražotāji ir apvienojušies nevalstiskā organizācijā Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA), kuras mērķis ir datorprogrammu autortiesību aizsardzība un inovatīvas vides veicināšana Latvijā. DAA ir vairāk nekā 20 biedru, kuri ir lielākie Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas uzņēmumi. DAA ir nozīmīgākā nevalstiskā organizācija, kas pārstāv intelektuālā īpašuma tiesību jomas jautājumus, sadarbojoties ar valsts un starptautiskajām institūcijām un pārstāvot sabiedrības un privāta sektora intereses.
Lai palīdzētu uzņēmējiem un sabiedrībai labāk saprast tiesiskos jautājumus un izvairīties no iespējamiem pārkāpumiem autortiesību jomā, nepārdomāti lietojot pirātiskās datorprogrammas, autortiesību aizsardzības organizācijas BSA un DAA sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājuši metodisko materiālu - rekomendācijas nodokļu maksātājiem par licencētu datorprogrammu izmantošanu.
Lai sekmētu nodokļu ieņēmumu palielināšanos un negodīgas konkurences samazināšanos komercdarbībā, 2014. gada 3. oktobrī tika noslēgts Nodomu protokols starp VID, BSA un DAA. Nodomu protokola mērķis ir, stiprinot VID un BSA sadarbību, sekmēt legālu datorprogrammu izmantošanu uzņēmumos Latvijā, kas ir arī godprātīgu komersantu interesēs, jo pretējā gadījumā tiek būtiski kropļota konkurence. Nodomu protokols arī paredz savstarpēju informācijas apmaiņu par iespējamiem nelegālu datorprogrammu izmantošanas gadījumiem uzņēmumos.
VID apņemas pievērst uzmanību, vai nodokļu maksātāja datoros uzstādītajām datorprogrammām ir iegādi apliecinoši dokumenti un vai šie iegādes dokumenti ir uzrādīti nodokļu maksātāja grāmatvedībā. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumos VID savas kompetences ietvaros piemēros administratīvo atbildību vai arī informēs par iespējamo pārkāpumu Valsts policiju.
Ik gadu Latvijā tiek ierosināti 50-60 kriminālprocesi pret uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, kuru vadītie uzņēmumi lietojuši prettiesiski iegūtas datorprogrammas. Autortiesību likums (70. pants) nosaka, ka policija, konstatējot nelegāli pavairotas datorprogrammas, tos apķīlā. Tas nozīmē, ka kopā ar datorprogrammu tiek izņemts un apķīlāts datora cietais disks. Tas neapšaubāmi rada datu zudumu, un var radīt arī būtiskus finansiālus zaudējumus.
Kriminālprocesa likuma 125. panta otrajā daļā ietverts fakta legālās prezumpcijas princips attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām vai tiesībām uz preču zīmi. Saskaņā ar minēto normu uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi. Tas nozīmē, ka personai, kura izmanto datorprogrammas, ir jāpierāda, ka viņa ir ieguvusi šīs tiesības likumīgi. Programmas lietotājam jāuzrāda policijas darbiniekam dokumenti, kas apliecina datorprogrammas legālu iegādi, nevis policijas darbiniekam ir jāpierāda, ka datorprogramma tiek lietota nelegāli.
Atbilstoši likuma „Par policiju” noteikumiem policijas darbiniekiem ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati (12. panta 4. daļa). Ekonomikas policijas darbinieki veic regulārus reidus, pārbaudot datorprogrammu legalitāti uzņēmumos - uzskaita visas datorā esošās programmas un lūdz uzrādīt grāmatvedības dokumentus, kas apliecina šo programmu legālu iegādi. Šādi dokumenti var būt gan stingrās uzskaites preču pavadzīmes, ja programma ir pirkta veikalā, gan pirkumu apliecinošas izdrukas no interneta vietnes, ja programma ir pirkta internetā. Policijas darbinieki ir speciāli apmācīti, lai spētu atklāt datorā instalētās datorprogrammas.
Vienlaikus ar uzņēmuma datoriem var tikt pārbaudīti visi datori, kas atrodas attiecīgajā darbavietā, tai skaitā – praktikantu, klientu, sadarbības partneru u.tml. Katra datora īpašnieks atbildēs par programmām, kas atrodas viņam piederošajā datorā.
Ja pārbaudes laikā darbinieka personīgajā datorā tiks atrastas nelegālas datorprogrammas, atbildēs pats darbinieks. Savukārt, ja darbinieks ar savu mājas datoru bez atbilstošas komercdarbībā lietojamas programmas būs veicis darba devēja uzdotos darbus, darba devējs var tikt atzīts par vainīgu datorprogrammu izmantošanā bez attiecīgas (komercdarbībā izmantojamas) licences.
Visu rakstu sēriju var lasīt žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi"elektroniskajā arhīvā.
