Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese. Kā norāda Indra Aužele, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem juridiskā adrese ir vieta, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).
Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.
Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci sabiedrībai uz juridisko adresi, vēstuli valde nesaņem, jo tur atrodas tikai formāli, bet faktiski uzturas citā vietā. Šādām situācijām nevajadzētu būt. Neatrašanās juridiskajā adresē var būt par pamatu arī prasības celšanai tiesā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.
Juridiskās adreses reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:
- pieteikums,
- valdes paziņojums par juridisko adresi,
- nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai.
Uzņēmumu reģistrā iesniedzot dokumentus juridiskās adreses reģistrācijai , ir svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus:
- Iesniedzot dokumentus uzņēmuma reģistrācijai vai juridiskās adreses maiņai, svarīgi ir norādīt pareizu juridisko adresi, kas saskan ar Valsts adrešu reģistra informāciju. Ja adrese neatbildīs kādai no Valsts adrešu reģistrā reģistrētajām adresēm, šis trūkums būs par pamatu, lai atliktu reģistrācijas procesu līdz trūkumu novēršanai, jo informācija nesakrīt ar Valsts adrešu reģistrā esošajām ziņām.
- Komersantu iespējams reģistrēt tādā juridiskajā adresē, kur atrodas ēka vai dzīvokļa īpašums. Gadījumā ja iesniedzamajos dokumentos tiks norādīta adrese, kurā neatrodas ēka vai dzīvokļa īpašums, bet adrese ir piešķirta tikai zemesgabalam, juridiskās adreses reģistrācija šādā adresē nebūs iespējama.
- Ja nekustamais īpašums nepieder personai, kura paraksta pieteikumu, Uzņēmumu reģistrā nepieciešams iesniegt nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā.
- Ja nekustamais īpašums pieder vairākiem kopīpašniekiem, nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Izņēmuma gadījums, ja kopīpašnieki ir vienojušies par īpašuma lietošanas tiesību sadalīšanu, proti, noslēgts kopīpašuma lietošanas līgums. Ja no kopīpašuma lietošanas līguma izriet, ka personai ir tiesības rīkoties atsevišķi ar kādu kopīpašuma daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, nav nepieciešama pārējo kopīpašnieku piekrišana. Ja līgums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, tas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā kopā ar piekrišanu, lai Uzņēmumu reģistra valsts notāram būtu iespējams pārliecināties par to, vai konkrētajai persona bija tiesības vienpersoniski parakstīt piekrišanu.
- Ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām telpu grupām, nepieciešams norādīt precīzu telpu grupas numuru, kurā tiek reģistrēta juridiskā adrese.
Piekrišanā juridiskās adreses reģistrācijai norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja ēka sadalīta vairākās telpu grupās, tad piekrišanā jānorāda arī konkrētā telpu grupa. Informāciju par kadastra numuru, kā arī to, vai adrese ir reģistrēta adrešu reģistrā, var pārbaudīt Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv. Ja zemei un ēkai ir dažādi kadastra numuri, jānorāda ēkas kadastra numurs.
Paraksts uz piekrišanas nav notariāli jāapliecina. Piekrišanu iespējams iesniegt Uzņēmumu reģistrā gan papīra formā, gan elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ir nepieciešams iesniegt individuālajiem komersantiem, pilnsabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām, filiālēm un ārvalsts komersantu filiālēm. Minēto paredz Komerclikuma 23., 25., 75., 78., 139., 149. pantā izdarītie grozījumi, kas stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā.
Biežāk pieļautās kļūdas dokumentos juridiskās adreses reģistrācijai vai izmaiņām juridiskajā adresē:
- nepareizi norādīts īpašuma kadastra numurs,
- ja īpašumam ir vairāki kopīpašnieki – nav iesniegta visu kopīpašnieku piekrišana,
- netiek norādīta telpu grupa,
- pieteikumā norādītā adrese neatbilst kadastra reģistrā norādītajai īpašuma adresei.
Rakstu varat lasīt arī žurnālā „BILANCES JURIDISKIE PADOMI” aprīļa numurā.
