Darba videi ir nozīmīga loma nodarbinātā dzīvē, jo aptuveni trešo daļu no sava darba mūža mēs pavadām darbā. Darba vide ir mūsu darba vieta ar visiem tajā un ap to esošajiem apstākļiem un riska faktoriem, kas ietekmē vai var ietekmēt drošību un veselību.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šajā vidē nodarbinātais justos pēc iespējas ērtāk un drošāk, raksta Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja.
Darba vides iekšējai uzraudzībai ir preventīvs raksturs, un tās mērķis ir pēc iespējas agrīnākā stadijā atklāt darba vidē esošos riska faktorus un novērst vai samazināt šo faktoru ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.
Darba devējs ir atbildīgs par darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un nodrošina, lai tā tiktu izveidota atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām. Taču darba devējam nav vienpersoniski jāorganizē šie pasākumi, bet gan jāveic pienākumu un uzdevumu sadale, piemēram, iesaistot speciāli norīkotu darba aizsardzības speciālistu, izveidojot uzņēmuma darba aizsardzības struktūrvienību, slēdzot līgumu ar darba aizsardzībā kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju. Pats darba devējs var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto, tomēr visos gadījumos personai, kura veic darba vides iekšējo uzraudzību, jābūt apmācītai atbilstīgi normatīvo aktu prasībām par apmācību darba aizsardzībā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos”).
Darba aizsardzības speciālistam darba vides iekšējās uzraudzības procesā ir svarīgākā loma. No viņa kompetences, zināšanu līmeņa, attieksmes pret savu darbu ir atkarīga šā procesa veiksmīga norise.
Nodarbinātie arī piedalās darba vides iekšējā uzraudzībā, piemēram, darba vides riska identificēšanā, kā arī iesniedz priekšlikumus un izsaka savu viedokli par nepieciešamajiem darba aizsardzības pasākumiem. Ļoti svarīgi, lai darba devējs un nodarbinātie sadarbotos. Veids, kādā notiek šāda informācijas apmaiņa, nav svarīgs (pārrunas, sapulces darba vietā, aptaujas anketas), svarīgākais ir informēt darba devēju un darba devējam uzklausīt un ņemt vērā iegūto informāciju. Nodarbinātie no sava vidus var ievēlēt uzticības personu, atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 427 “Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība”, kura pārstāvēs nodarbināto intereses visos ar darba aizsardzību saistītajos jautājumos.
Darba aizsardzības speciālista (DAS), kuru norīkojis darba devējs, galvenie uzdevumi ir organizēt un piedalīties visos darba vides iekšējās uzraudzības posmos, sadarboties ar uzticības personām un nodarbinātajiem. Svarīgi, lai darba aizsardzības speciālists informētu darba devēju par iegūtajiem darba vietu pārbaudes rezultātiem.
Darba devējs darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā var izvēlēties piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu. Kompetentās institūcijas vai speciālista piesaistīšana nemazina darba devēja atbildību par darba aizsardzības prasību ievērošanu. Izvēloties profesionāļu pakalpojumus, darba devējam uzņēmumā jānorīko atbildīgā persona darba aizsardzībā, kurai normatīvie dokumenti speciālu apmācību neparedz. Tomēr ir nozares, kurās darba devējam kompetenta institūcija ir jāpiesaista obligāti. To nosaka MK noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā minētās nozares.
Visu S. Zariņas rakstu „Darba aizsardzība nav tikai paraksts žurnālā” var lasīt žurnāla “Bilance” elektroniskajā arhīvā.
