Saistības dalībniekus sauc par kreditoru un parādnieku. Persona, kurai ir tiesība prasīt saistības izpildījumu, ir kreditors. Savukārt persona, kam saistības pienākums ir jāpilda, ir debitors, un, kā norādīts literatūrā, darījumu jomā vairākums saistību ir atlīdzības saistības, kurās kreditoram pret viņu interesējošo izpildījumu savukārt ir jāizpilda maksāšanas vai citāda pretizpildījuma pienākums, skaidro Ivars Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators.
Tādējādi Maksātnespējas likumā (MNL) regulētas administratora tiesības attiecībās ar otru līgumslēdzēju, t.sk. kreditoru. Līdz ar to arī administrators var vērsties pret kreditoru ar prasījumiem, t.sk. apstrīdēt darījumus.
Visi iesniegtie kreditoru prasījumi tiek grupēti nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumos, līdz ar to nošķirot kreditorus pēc to nodrošinājuma.
Ar nodrošināto kreditoru saprot kreditoru, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. Tomēr tajos gadījumos, piemēram, kad parādnieka nekustamais īpašums ir pārdots zvērināta tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē, veicot piespiedu izpildi jau pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, attiecīgais kreditors ir iekļaujams nenodrošināto kreditoru prasījumu grupā, pat ja kreditors vēl nav saņēmis naudas līdzekļus no zvērināta tiesu izpildītāja.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa norādīja, ka atbilstoši Civillikuma (CL) normām par ķīlas tiesībām pēc hipotēkas ierakstīšanas zemesgrāmatā kreditoram rodas lietu tiesība, kas jārespektē jebkurai personai. Ķīlas tiesība nostiprina tiesisku attiecību – ķīlas atbildību. CL noteic, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.
Praksē pastāv tā saucamās trijstūra attiecības – situācijas, kad parādnieka manta kalpo trešās personas saistību nodrošinājumam, līdz ar to pastāv termini – “kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās” jeb “nosacīts nodrošinātais kreditors”. Tādējādi par nodrošināto kreditoru maksātnespējas procesā uzskata arī tādu kreditoru, kuram nav prasījuma tiesību pret parādnieku (maksātnespējīgu juridisko personu), taču kuram ir prasījuma tiesības pret trešo personu, un šīs prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar ķīlu uz parādnieka mantu.
Jāņem vērā, ka kreditors vienā maksātnespējas procesā var būt gan nodrošinātais, gan nenodrošinātais kreditors. MNL paredz, ka nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. Izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību.
Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros. Šādā gadījumā nodrošinājuma apmērs tiek grozīts, ievērojot attiecīgā nodrošinājuma institūta tiesisko regulējumu.
Vairāk par kreditoru prasījumiem juridiskās personas maksātnespējas procesā var uzzināt žurnāla BILANCE oktobra numurs.
