Pēdējo nedēļu laikā publiskajā vidē izskanējuši dažādi konkrēti fakti, bet tikpat daudz dažādu minējumu un interpretāciju par notiekošo saistībā ar banku uzraudzību neskaidras izcelsmes naudas darījumu sakarā. Tādi vārdi kā “naudas atmazgāšana”, “korupcija” un “Krievijas vai Ukrainas oligarhi” skan skaļi un biedējoši. Taču, iedziļinoties situācijā, redzams, ka visi fakti ir saistīti nevis ar naudas atmazgāšanu, kā tas tiek pasniegts, bet gan riska profilu atsevišķiem bijušiem bankas klientiem – uzņēmumiem ar kapitālu no NVS valstīm, skaidro Swedbank Latvijā valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Paaugstināto risku iemesli
Latvijas ekonomiku nav iespējams nošķirt no apkārtējās pasaules un kaimiņvalstu tirgiem un darījumiem ar tiem, jo esam atvērta ekonomika, un eksports ir viens no Latvijas izaugsmes stūrakmeņiem. Visās Baltijas valstīs ir nozīmīga NVS kapitāla klātbūtne, jo ģeogrāfiski esam vistuvākās Eiropas Savienības dalībvalstis un ES ir NVS valstu ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris. Tāpat daudzu vietējo ražotāju, loģistikas kompāniju īpašnieku struktūrā ir klātesošs NVS kapitāls, kas attiecīgi šiem vietējiem uzņēmumiem nodrošina tirdzniecības attiecības starp Austrumiem un Rietumiem.
Nav noslēpums, ka visa Eiropa, ieskaitot Baltijas valstis un Skandināviju, joprojām lielu daļu no patērētajiem dabas resursiem saņem no NVS valstīm. Tādi Eiropai un arī ASV nozīmīgi dabas resursu piegādātāji kā “CarboOne” oglēm vai lielākais uzņēmums Latvijā - “Uralchem” dažādiem citiem izrakteņiem vēsturiski ir izmantojuši savas Rietumu kaimiņvalstis, lai nodrošinātu piegādes visai Eiropai – caur mūsu ostām, dzelzceļu, noliktavām un arī bankām.
Šie uzņēmumi nodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību, pārsvarā tirdzniecību un preču piegādi Eiropai, piemēram, kāds ražo logus un eksportē tos uz ES. Tāpat tiek eksportēti derīgie izrakteņi, elektronikas komponentes un dažādas izejvielas citiem ražotājiem. Tie visi ir īsti uzņēmumi, kuru ekonomiskā aktivitāte ir svarīga mūsu reģionam.
Brīdinājums visiem uzņēmējiem – zini savus klientus!
Pārmetumi, kas šobrīd izskan banku virzienā, nav par bankas iesaisti nelikumīgās darbībās, bet gan klientu – vietējo uzņēmumu – darījumiem ar citiem klientiem, kuriem laika gaitā izrādījusies apšaubāma reputācija. Pēdējās desmitgadēs biznesa prakse ir bijusi tāda, ka nereti uzņēmumi, kuri eksportē uz NVS valstīm, norēķinu par produkciju saņem caur starpniekkompānijām, kuras reģistrētas “ofšoros”- zemu nodokļu valstīs. Viens piemērs – uzņēmums, kurš nesen daudz minēts medijos, ir gāzes apkures iekārtu eksportētājs, kurš vienā no darījumiem saņēmis maksājumu no “ofšora”, kurš vēlāk izrādījās saistīts ar “Magņitska lietu”. Šī kompānija tirgo gāzes katlus un tai nav nekādas saistības ar baiso noziegumu pret Sergeju Magņitski.
Tas ir tiesa, ka līdz šim Latvijas uzņēmumi ir vairāk fokusējušies uz to, lai pārdotu savu produkciju, maz uzmanības pievēršot, kas ir pircējs vai maksātājs.
Taču pēdējo gadu laikā caurspīdības standarti ir nozīmīgi mainījušies un šāda tipa darījumi vismaz mūsu bankā netiek akceptēti. Arī kopumā biznesa vidē redzam situācijas uzlabošanos.
Jau vairāku gadu garumā mēs izglītojam savus klientus par to, cik svarīgi ir pazīt savus sadarbības partnerus un pārliecināties, ka viņi nav iekļauti sankciju sarakstos, ir labi pārvaldīti un atzīti par labas reputācijas uzņēmējiem. Ignorējot šos aspektus, Latvijas uzņēmēji ne tikai riskē ar savu reputāciju un biznesa uzticamību, bet pat biznesa dzīvotspēju, ja rodas aizdomas par tā saistību ar naudas atmazgāšanu.
Tāpat tiesa, ka mūsdienās bankām uzlikta teju izmeklētāja loma – tagad jau pārbaudīt ne vien savus klientus, bet arī klientu klientus. Daudzi uzņēmēji ir sūdzējušies gan mums, gan medijiem par banku pārlieku lielo birokrātiju un prasībām – neviens par to nav priecīgs, taču tas ir kopīgi nesams slogs, lai varētu novērst aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu iespējamo kustību caur Latvijas biznesa vidi.
Kas ir mainījies pēdējā laikā?
Swedbank vienmēr ir aktīvi cīnījusies pret mūsu infrastruktūras izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un mūsu uzraudzība ir atbildusi konkrētā laika prasībām. Kolīdz kāds darījums tiek atzīsts par aizdomīgu, par to tiek ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuru rokās ir lemt par tālāko rīcību.
Tā kā esam zema riska banka, ārvalstu klientu apkalpošana nekad nav bijusi nozīmīga bankas biznesa daļa; to īpatsvars vienmēr bijis zem 1% no kopējā klientu skaita. Turklāt 2016. gadā tika pastiprinātas prasības pret tiem, līdz ar to pārtraucām sadarbību ar aptuveni 500 klientiem, kuriem tobrīd nebija būtiska saistība ar Swedbank mājas tirgiem. Arī uzņēmuma reģistrācijas valstij ir nozīme – šodien starp Swedbank klientiem Latvijā nav neviena uzņēmuma, kas savu darbību būtu reģistrējis ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai Maltā, Kiprā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Lihtenšteinā. Šobrīd Swedbank klientu lokā ir ap 70 000 vietējie uzņēmumi un 300 ārvalstu uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm. Turklāt droši varam apgalvot, ka esam pilnveidojuši savu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas sistēmas standartus līdz augstākajiem nozarē.
Vai šobrīd viss ir pilnīgi droši?
Cīņa ar naudas atmazgāšanu tāpat kā ar kibernoziedzniekiem ir nepārtraukta un prasa nemitīgu pilnveidošanos gan bankām, gan valsts sektoram, gan visiem nefinanšu spēlētājiem – nekustamā īpašuma starpniekiem, grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem, juristiem u.c. Jo finanšu noziegumi sākas un beidzas krietni ārpus finanšu sistēmas. Protams, fakts, ka Latvijas bankās kopumā šobrīd ir daudz mazāk augsta riska nerezidentu klientu, kā arī pastiprinātais tiesībsargājošo iestāžu darbs samazina šos riskus. Vienlaikus jāsaprot, ka noziedzīgā pasaule darbojas globāli, izmantojot faktu, ka šīs jomas uzraudzība notiek fragmentēti – valstu līmenī. Tāpēc mēs stingri iestājamies par daudz spēcīgāku starptautisko sadarbību finanšu noziegumu apkarošanā. Un vienlaikus aicinām to īstenot tā, lai neciestu mūsu eksportētāji, kuriem ir jādarbojas biznesa vidē pēc tiem noteikumiem, kurus nosaka to klienti.
