26. jūn, 2018

Vai sausums laukos atbalsosies arī lauksaimnieku finansēs?

Lai arī ir piepildījusies daudzu saimnieku karstākā vēlme – lai lītu kā pa Jāņiem –, prognozes par karstā un sausā laika drīzu atgriešanos radījušas pamatīgas galvassāpes lauksaimniekiem. Par to, ko lauksaimniecības nozarēm ir nodarījis ilgstošais sausums un kā tas ietekmēs saimniecību finanses, stāsta Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

Ietekme gan vietējā tirgū, gan eksportā

Šīs vasaras sākuma ziņas no lauksaimniekiem diemžēl nav iepriecinošas – ilgstošais sausums ir nopietni samazinājis ražu apjomu un līdz ar to arī lauksaimniecības produktu eksporta potenciālu. Jo tikai aptuveni viena trešdaļa no Latvijā izaudzētajiem graudiem tiek patērēta vietējā tirgū, bet pārējās divas parasti tiek eksportētas. Jau tagad varam droši apgalvot, ka Latvijas graudu kopraža šogad būs krietni zemāka par pēdējo piecu gadu vidējo un ilgstošais sausums samazinās ierastos eksporta apjomus.

No sausuma šobrīd visvairāk cieš graudkopības nozare, bet tā ir tikai monētas viena puse.

Pastarpināti tas ietekmēs arī piena un gaļas lopkopības nozari – zaļbarības kvalitāte un ievāktais apjoms sausuma ietekmē samazinās, atstājot iespaidu uz piena pašizmaksu un gaļas cenu.

Graudu cenu pieaugums ietekmēs arī cūkkopību un putnkopību. Ja lopkopības saimniecību rīcībā nav pietiekamu barības krājumu no iepriekšējā gada, tas radīs neapskaužamu situāciju. No sausuma diemžēl cieš arī dārzkopības un augļkopības nozare; labāka situācija ir vienīgi tajās zemnieku saimniecībās, kuru rīcībā ir laistīšanas sistēmas.

Sausums būs jūtams arī lauksaimnieku investīciju iespējās nākamos 2–3 gadus, jo daudzās saimniecībās sējumos ieguldītie līdzekļi nenesīs nekādu atdevi vai arī tā būs niecīga, jo rudens un pavasara nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ nebūs ko ievākt. Šobrīd jau būtu jāieliek nākamā gada investīciju pamats, un stabilāk jutīsies tās saimniecības, kuras laika gaitā ir izveidojušas uzkrājumus šādiem gadiem. Sarunās ar saviem klientiem lauksaimniecības nozarē mēs parasti pārrunājam iespējamību, ka sliktie vai neražas gadi var būt arī divi vai pat trīs pēc kārtas un uzkrājumi ļoti noder, jo palīdz saimniecībai šādus periodus pārvarēt.

Otrais pārbaudījumu gads

Graudkopības nozarei izaicinājumi sākās jau pērnā gada rudenī, kad laukos tika sēti ziemāji. Kurzemē tieši pēc sējas iestājās ilgas un stipras lietavas un lielākā daļa sējumu aizgāja bojā. Diemžēl pavasarī, kad tiek sēti vasarāji, nelabvēlīgā situācija atkārtojās, tikai šoreiz sējumi cieta nevis no pārmērīga lietus, bet, gluži pretēji, no sausuma. Salīdzinoši labāka situācija ir Zemgalē, kur rudenī sējumi tik ļoti necieta no lietus, bet arī tur šobrīd sausuma dēļ izaicinājumu pietiek.

Tātad šis lauksaimniekiem ir jau otrais pārbaudījumu gads un ir skaidrs, ka zemnieku rezerves nav neizmērojamas. Jau šobrīd pie mums Swedbank vērsušies pirmie lauksaimnieki, kuri saprot, ka rudenī nevarēs atmaksāt investīciju kredītu pamatsummu. Mēs novērtējam, ka klienti nāk pie mums jau laikus, lai kopīgiem spēkiem meklētu katrai situācijai piemērotāko individuālo risinājumu – piemēram, atliekot pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam.

Lai mazinātu riskus, zemnieku saimniecības izmanto arī apdrošināšanas pakalpojumus, taču polises sedz plūdu un krusas radīto postījumu izmaksas, bet neviens apdrošinātājs nepiedāvā segt sausuma radītos zaudējumus.

Šis gads ir parādījis, ka apdrošinātājiem, visticamāk, jādomā arī par šāda riska iekļaušanu polisēs. Ir svarīgi, lai apstākļi tiktu savlaicīgi apzināti un kopīgiem spēkiem – sarunās ar nozares organizācijām, pašvaldību, valdību, kā arī saviem piegādātājiem, partneriem un banku – meklēti iespējamie risinājumi.

Neapstāties attīstībā

Pēdējos gados Swedbank kopējais lauksaimniecības kredītportfelis ir pieaudzis par aptuveni 40% – kas nozīmē, ka lauksaimnieki mūs novērtē kā ļoti labu partneri finansēšanā. Kāds finansēšanas jomā būs šis gads? Raimonds Miltiņš prognozē, ka interese par investīcijām varētu nebūt tik liela kā pērn, taču varētu saglabāties esošajā līmenī, jo tieši šobrīd ir pieejama virkne Eiropas garantiju programmu, kas padara aizņemšanos vienkāršāku un pievilcīgāku. Tā ļauj domāt pieredze, ka arī iepriekšējos gados, par spīti dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, lauksaimnieki turpināja investēt attīstībā.

Tā, piemēram, 2017. gads stipro lietavu dēļ iezīmējās ar spēju pieņemt ātrus un pamatotus lēmumus saspringtā situācijā. Nepieciešamība rīkoties ātri nereti prasa dārgākus risinājumus nekā standarta situācija, tomēr kopumā tā lauksaimniecības nozarē veicināja pozitīvu rezultātu. Lauksaimnieki savlaicīgi vienojās par savstarpēju sadarbību ražas novākšanā, kaltēšanā un transportēšanā. Tāpat arī viņu spēja pieņemt lēmumus par sējumu apdrošināšanu un graudu cenas fiksāciju graudkopības nozarē ilgtermiņā ir samazinājusi riskus un veicinājusi izaugsmi.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistikas datiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2017. gadā kopumā piešķirti kredīti 548,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn lauksaimniecības nozarē izsniegts arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums, investīciju projektu īstenošanai izmaksājot 184,4 miljonus eiro, liecina Lauku atbalsta dienesta dati.

Raimonds Miltiņš pauž gandarījumu par to, ka lauksaimnieki ieklausās un ņem vērā finanšu nozares ekspertu ieteikumus par vidējiem rādītājiem, sasniedzamajiem finanšu mērķiem un iespējamajiem ceļiem to sasniegšanai. Tas veicina abpusēju ilgtermiņa sadarbību starp banku un lauksaimniekiem, kā arī pārdomātu investīciju apjoma dinamiku Latvijas lauksaimniecības nozarē.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?