15. mai, 2017

Maksāšanas disciplīna pasargā no zaudējumiem

Ikdienā mēs visi veicam dažādus darījumus – ražojam, pērkam un pārdodam preces un pakalpojumus. Tostarp naudu. Un, tāpat kā citos darījumos, arī te mēs pirmām kārtām uzmanību pievēršam cenai un maksāšanas termiņam. Kā tad ar banku vienoties izdevīgāk?

Cenu noteicošie faktori

Rēķinot naudas cenu, banka ne ar ko neatšķiras no citiem uzņēmumiem – mūsu risku izvērtēšanas modeļi var būt nedaudz sarežģītāki, bet būtībā mēs vadāmies pēc tiem pašiem nosacījumiem kā visi uzņēmumi. Tiek izvērtēti šādi parametri:

  • klienta līdzšinējā maksāšanas disciplīna;
  • Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija par viņa aizņēmumiem;
  • iepriekšējā sadarbība ar klientu;
  • klienta un ar viņa uzņēmumu saistīto personu kredītvēsture;
  • finanšu koeficienti, tirgus informācija utt.

Rīkojies šodien, domājot par rītdienu

Nenoliedzami – maksāšanas disciplīna ir viens no svarīgākajiem risku novērtēšanas kritērijiem. Reizēm šķiet – kas tur liels, par kādu dienu vai divām nokavēts maksājums. Nevienam taču nekāds liels ļaunums nenotiek! Tomēr patiesībā ir pavisam citādi. Turklāt šo faktoru vērtē ne vien banka, bet arī daudzi uzņēmumi, meklējot jaunus biznesa partnerus un sekojot līdzi sadarbībai ar esošajiem. Šis ir visvienkāršākais indikators tam, kā tiek ievērotas vienošanās un vai uzņēmums spēj plānot savu naudas plūsmu. Turklāt ieteicams pievērst uzmanību aizņēmumiem, kas atspoguļojas Latvijas Bankas Kredītu reģistrā: tā ir informācija, ko var izmantot ne vien banka, bet arī ar uzņēmumu saistītie pasūtītāji un pircēji. Uzņēmumi ar labu kredītvēsturi bez grūtībām saņem ne vien aizdevumus, bet bieži arī izdevīgākus piedāvājumus gan no bankām, gan citiem sadarbības partneriem.

Vērts aprunāties

Tomēr reizēm ar kādu maksājumu rodas problēmas – piemēram, svarīgs pircējs nav noteiktajā termiņā apmaksājis savus rēķinus, piegādātājs prasa priekšapmaksu vai jāapmaksā negaidīti lieli tēriņi. Kaut bieži vien ir cerība, ka tūlīt tūlīt viss atrisināsies, labāk šādā gadījumā laikus aprunāties ar uzņēmuma menedžeri vai konsultantu bankā. Reizēm izeja ir papildu finansējums kredīta vai kāda cita bankas produkta formā, tomēr praksē vairāk labuma var gūt, kombinējot dažādus risinājumus. Jāsāk ar precīzāku uzņēmuma naudas plūsmu plānošanu – kādas summas un kādos datumos jāmaksā, cik daudz līdzekļu un kad ienāks kontā, sadalot to nedēļas vai mēneša griezumā. Dažreiz ir vērts veidot uzkrājumus, runāt par piegādes vai samaksas termiņiem, kā arī domāt par alternatīviem sadarbības partneriem. Bankā labvēlīga lēmuma priekšnoteikums ir reāls priekšstats par uzņēmuma tābrīža stāvokli un naudas plūsmas prognozēm.

Disciplīna ir izdevīga

Klientu kavējuma nauda banku nebūt neiepriecina. Bankai tas nozīmē papildu izdevumus par parādu portfeļa apkalpošanu un kapitāla izmaksas. Un pavisam noteikti kavējuma nauda nedara laimīgu uzņēmēju: viņš to būtu varējis izmantot noderīgiem tēriņiem vai, piemēram, izmaksāt prēmiju uzcītīgam darbiniekam. Protams, parādu iemesls ne vienmēr ir naudas deficīts – bieži tā ir vienkārša aizmāršība. Ērts palīglīdzeklis, piemēram, līzinga iemaksu pārskaitīšanai, ir tiešā maksājuma uzdevuma līgums. Šajā gadījumā jūs varēsiet būt pārliecināts, ka maksājums vienmēr tiks veikts laikā, turklāt tiešā maksājuma uzdevums ļaus ietaupīt grāmatveža laiku un jūsu naudu.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?