Raksta attēls

Moratorijs jeb labvēlības periods – kas var pieteikties?

Covid-19 krīze daudziem uzņēmumiem likusi domāt jaunus risinājumus, tai skaitā par finansējumu un kredītsaistībām. Katram uzņēmumam ir individuāla situācija un savs stāsts, kas labāk der biznesa noturēšanai – pamatsummas atlikšana vai nepieciešams aizdevums.

No šī gada 6. maija Swedbank ir pievienojusies Finanšu nozares asociācijas uzņēmumu kredītsaistību labvēlības moratorijam, kam uzņēmēji var pieteikties līdz 19. septembrim.

Kopā ar Jāni Paideru, Swedbank Finansēšanas centra vadītāju un Jevgeniju Ivanovu, Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Facebook diskusijā skaidrojam, kā uzņēmējiem veicies līdz šim un, ko ņemt vērā ikvienam, kas vēlas pieteikties moratorijam. 

Kas ir moratorijs jeb labvēlības periods?

Uzņēmumiem, kuriem īstermiņa finanšu grūtības izraisījušas pandēmijas Covid-19 radītās sekas, ir izstrādāts moratorijs jeb labvēlības periods, kas paredz iespēju atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs ir banku vienošanās, kas paredz izmantot skaidru un vienotu pieeju finanšu grūtības nonākušo uzņēmēju atbalstam.

Moratorijs turpina Swedbank jau līdz šim īstenoto praksi – iespēju pieteikties aizdevuma pamatsummas un/vai līzinga maksājumu atlikšanai, nemainot citus līguma noteikumus.

Latvijas uzņēmēji izmanto iespēju

12. martā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pēc kura Swedbank uzsāka intensīvu darbu pie saplānošanas, lai spētu sniegt atbalstu saviem klientiem, kuriem uzņemto saistību atmaksa šobrīd nav iespējama.

Par iespēju uzņēmējiem pieteikties Swedbank kredītbrīvdienām tika ziņots jau 17. martā. Kopš šī datuma līdz šim brīdim pamatsummas atmaksas atlikšana piešķirta jau vairāk nekā 500 klientiem par kopējo saistību apmēru 136 miljoni eiro.

“Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, daļa cilvēku uzskatīja, ka pandēmija viņu uzņēmējdarbību tik smagi neskars, taču turpmākās dienas uzņēmējiem pierādīja, ka tomēr ir nepieciešams rīkoties. Mūsu statistika liecina, ka uzņēmēji Swedbank kredītbrīvdienām pieteicās pakāpeniski, visizteiktāk no 30. marta līdz 5. aprīlim. Ļoti būtiska bija arī Ministru kabineta operatīvā rīcība, īsā termiņā pieņemot lēmumus par valsts atbalsta mehānismiem attiecībā uz iespēju atlikt nodokļu nomaksu vai saņemt daļēju kompensāciju izmaksājamam darbinieku atalgojumam. Uzņēmēji turpina interesēties un pieteikties pamatsummu maksājumu atlikšanai, tomēr to skaits ir būtiski krities,” stāsta J. Ivanovs.

Kopējais klienta grupas saistību apjoms saskaņā ar visiem aizdevuma līgumiem vienas finanšu iestādes (ieskaitot līzingu, bet neieskaitot aizdevumus privātpersonai (īpašniekam)) ietvaros nedrīkst pārsniegt piecus miljonus eiro. Klienti, kuru saistību apjoms pārsniedz šo summu, vai arī tie, kuri nekvalificējas moratorijam citu kritēriju dēļ, tiek izvērtēti individuāli.

TOP nozares, kuru uzņēmumi pieteikušies un saņēmuši atvieglojumus

Nav noslēpums, ka pandēmija skārusi visas jomas, bet pamatīgāk vairākas nozares. J. Paiders norāda, ka viena no tām ir transporta nozare un noliktavu pakalpojumi, kuri jau pirmajās dienās pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas izjuta būtisku pieprasījuma samazināšanos. Arī robežu slēgšana un ar to saistītie ierobežojumi bija viens no faktoriem, kas ietekmēja vairāku uzņēmumu finansiālo situāciju.

Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, kā arī rezerves daļu un auto tirdzniecības jomās strādājošie uzņēmumi izjuta līdzīgu situāciju, pirmajās dienās sastopoties ar daudz mazāku cilvēku plūsmu nekā ierasts pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. “Tiem uzņēmumiem jeb klientiem, kuriem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas jau bija noformētas finansiālas saistības ar Swedbank un īsi pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas saskārās ar finansiālām grūtībām, palīdzību meklēja pie mums, Swedbank,” norāda J. Paiders.

Swedbank dati liecina, ka teju ⅕ no pieteikumiem kredītbrīvdienām veido mazie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumi.

Uz ko moratorijs attiecas?

Moratorijs ir attiecināms uz juridiskajām personām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie un to darbību ir ietekmējusi nepārvarama vara. Moratorijs paredz mainīt grafiku tiem aizdevumiem, kas izsniegti pirms moratorija izsludināšanas un, ja to atmaksa ir paredzēta pa daļām. Moratorijs ir attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kuru kredīta maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām gada laikā no 2019. gada 12. marta. Pēc klienta izvēles pilnībā vai daļēji saistību pamatsummas atmaksa tiek atlikta uz noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem.

Eksperti norāda, ka šajā situācijā ir ieteicams atlikt maksājumus, izmantojot kredītbrīvdienas, nevis kavēt to atmaksu.

Tomēr jāpatur prātā, ka šajā periodā uzņēmumam jāturpina maksāt procenti, apdrošināšanas prēmijas un citi līgumā paredzētie maksājumi, kas nav pamatsumma un arī atliktie maksājumi būs pēc laika jāatmaksā. Ja situācija mainās un uzņēmums vēlas atsākt pamatsummas maksāšanu, kredītbrīvdienas var pārtraukt jebkurā brīdī.

Klientam jāpiesakās pamatsummas atlikšanai līdz 2020. gada 19. septembrim un lēmums par to bankai jāpieņem līdz 2020. gada 30. septembrim.

Noskatieties diskusijas tiešraides ierakstu: