Raksta attēls

Obligātā veselības apdrošināšana un nodokļi: kas kuram pienākas

Viens no šī gada jaunumiem un virknei uzņēmumu – arī pārsteigumiem ir Saeimas pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Kā un vai tas attiecas uz jums un jūsu darbiniekiem?

Mērķis – taisnīgāka līdzekļu sadale

No 2018. gada 1. janvāra Latvijā ir stājies spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansēšanu, tās ilgtspēju un līdzekļu efektīvu izlietojumu. Likuma pamatā ir visas sabiedrības iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, un tā plānotais rezultāts ir veselības aprūpes pieejamība un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanās. Jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Veselības apdrošināšana – ietverta nodokļos, valsts apmaksāta vai brīvprātīga

Ko tas nozīmē nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem? Pavisam vienkārši – ar jauno likumu valstī tiek ieviesta veselības apdrošināšanas sistēma, tātad no 2019. gada pilnu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu varēs saņemt tikai apdrošinātās personas, kuras nosacīti tiek iedalītas trīs grupās:

  • pirmā – legālie darba ņēmēji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, un pašnodarbinātie, kuri faktiski veikuši obligātās iemaksas vismaz no minimālās mēnešalgas, t. sk. veselības apdrošināšanai;
  • otrā – sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji – bērni, pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki u. c. (kopā 21 personu grupa), kurus apdrošina valsts;
  • trešā – personas, kas veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

Kas ietilpst trešajā grupā jeb kas ir personas, kurām būtu brīvprātīgi jāveic apdrošināšanas iemaksas? Tie ir:

  • mikrouzņēmuma darbinieki (kuri / par kuriem maksā mikrouzņēmuma nodokli);
  • patentmaksātāji (maksā patentmaksu);
  • sezonas laukstrādnieki (maksā laukstrādnieku ienākuma nodokli).

Medicīnas pakalpojumu pamata grozs

Veselības apdrošināšanas iemaksas ir brīvprātīgas, un tie mikrouzņēmumu darbinieki, patentmaksātāji un sezonas laukstrādnieki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izlems veselību neapdrošināt, gluži bez valsts apmaksāta medicīniskā atbalsta nepaliks.

Iedzīvotāji, kuri no 2019. gada 1. janvāra nebūs apdrošināti, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata grozu, kurā ietilpst:

  • neatliekamā medicīniskā palīdzība – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, stacionāri, kā arī Neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcā līdz dzīvības briesmu novēršanai;
  • ģimenes ārsta sniegtā aprūpe (profilaktiskās apskates, vakcinācija, mājas vizītes atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai) un ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas;
  • diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu – ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē;
  • valsts organizētais vēža skrīnings (profilaktiskās pārbaudes);
  • grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība;
  • ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi;
  • hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un perioneālās dialīzes procedūras (procedūras pacientiem ar nieru mazspēju);
  • onkoloģija – tai skaitā “zaļais koridors”, ārstēšana, medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
  • programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.

Pilnais medicīnas pakalpojumu grozs

Savukārt apdrošinātajiem būs pieejams pilns medicīnas pakalpojumu grozs, kurā papildus pamata pakalpojumiem ietilpst:

  • primārā aprūpe – tai skaitā zobārstniecība bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām iedzīvotāju grupām (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem);
  • ārstu speciālistu konsultācijas un vecmāšu palīdzība – tai skaitā sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem;
  • laboratoriskie un diagnostiskas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu;
  • medicīniskā apaugļošana;
  • ārstniecība dienas stacionārā;
  • ārstniecība stacionārā – tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu-otropēdu konsīlijs, endoprotezēšanas operācijas u. c.), orgānu un audu transplantācija noteiktā apmērā;
  • medicīniskā rehabilitācija;
  • veselības aprūpe mājās;
  • kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;
  • psihoterateipiskā un psiholoģiskā palīdzība – tai skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos;
  • izdevumu atlīdzība par citās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveicē saņemtu plānveida ārstniecību (atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai).

Pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai šogad – izdevīgāka

2018. gads ir noteikts par pārejas gadu, tāpēc šogad valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem vēl pieejami neatkarīgi no nodarbinātības. Lai saņemtu veselības aprūpi 2019. gadā, nepieciešams veikt divas iemaksas – 51,6 eiro par 2018. gadu un 154,8 eiro par 2019. gadu, savukārt, 2020. gadā šī iemaksa būs 258 eiro, kas ir 5% no minimālās mēnešalgas gada apmēra.

Svarīgi ievērot, ka veselības apdrošināšanai pievienoties uzreiz ir izdevīgāk. Darot to vēlāk – piemēram, tikai 2020. gadā – iedzīvotājam būs jāveic apdrošināšanas iemaksas arī par iepriekšējiem diviem gadiem, ja šajā periodā nebūs veiktas sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā.

Ja vēl joprojām šaubāties, vai esat apdrošināts, Nacionālais veselības dienests piedāvā to noskaidrot pavisam vienkāršā testā

Viedoklis: Inese Reinfelde, grāmatvede ar 21 gada darba stāžu

Piekrītu, ka darbspējīgiem Latvijas iedzīvotājiem jāmaksā nodokļi, lai pretī varētu saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, tajā skaitā veselības pakalpojumus. Salīdzinoši ilgu laiku darba specifikas dēļ sekoju nodokļu likumdošanai un tās izmaiņām Latvijā. Diemžēl, iepazīstoties ar šo jauno nodevu, nerodas priekšstats, ka tas ir pieņemts uz ilgāku laika periodu, jo nav skaidra aprēķinu pamatotība, kā arī tas, kas notiks ar cilvēkiem, kuri tomēr šo nodevu nesamaksās.

Rodas jautājums, kāpēc mikrouzņēmumu darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai (likums Par valsts sociālo apdrošināšanu), neskatoties uz to, ka 80% no mikrouzņēmumu nodokļa tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, un ir salīdzinoši daudz uzņēmumu, kuru apgrozījums ir tuvu 40 000 eur, tāpēc iemaksas ir pietiekamas šim jaunajam nodokļu regulējumam.

Runājot par brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, mikrouzņēmuma īpašniekam ir tikai jāsamaksā savam darbiniekam vienreizēja piemaksa pie algas jaunās nodevas apmērā, lai atrisinātu šo situāciju.

Jautājums, vai, samaksājot šo jauno nodevu, Latvijas iedzīvotāji saņems valsts apmaksātus veselības apdrošināšanas pakalpojumus kvalitatīvāk un ātrāk, paliek neatbildēts.

Pēdējā laikā gan izskanējis vairāku jaunievēlēto deputātu viedoklis, ka jaunais regulējums varētu tikt atcelts vai mainīts un jau veiktās iemaksas – atmaksātas, bet sekosim līdzi un, ja būs kādas izmaiņas, publicēsim jaunu informāciju www.businessnetwork.lv