23. mai, 2016

Par darba attiecību pārtraukšanu ar darbinieku, kuram ir invaliditāte

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015. gadā ir izskatījis 139 lietas, kas izriet no darba līguma attiecībām. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos, sagatavojis rakstu sēriju, kurā aplūkoti tie Civillietu departamenta spriedumi, kas 2015. gadā skaidro Darba likuma (DL) normu piemērošanu. Viens no šādiem spriedumiem saistīts ar darba līguma uzteikumu invalīdam.

Lietā SKC-2316/2015darbinieks 13.02.2014. saņēma darba devēja uzteikumu (datēts ar 11.02.2014.), kas pamatots ar DL 101. panta pirmās daļas 9. punktu (darbinieku skaita samazināšana) un kurā norādīts, ka ar NBS komandiera 28.01.2014. pavēli darbinieka amata vieta ir likvidēta un darba devējai nav citu vakanto civilo darbinieku amatu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas 02.04.2014.

Darbinieks cēla prasību tiesā, norādot, ka darba devēja ir prettiesiski uzteikusi darba līgumu, cita starpā norādot, ka viņš ir invalīds. Pirmās un apelācijas instances tiesa prasību noraidījušas.

Civillietu departaments apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un norādīja, ka "nav apstrīdams, ka praksē invalīdiem ir sarežģīti īstenot Satversmes 106. pantā nostiprinātās tiesības uz darbu, tādēļ invalīdi ir personu kategorija, kuras tiesības ir īpaši jāaizsargā, kam arī kalpo DL 109. panta otrā daļa, paredzot atkāpes no vispārējās kārtības. DL 109. panta otrās daļas mērķis ir aizsargāt invalīdu tiesības un likumīgās intereses, kā arī veicināt darba tiesisko attiecību saglabāšanu. Turklāt, nosakot aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu ar darbinieku invalīdu, vienlaikus likumdevējs līdzsvarojis darba devēja un ņēmēja intereses, jo uzskaitījis uzteikuma pamatus, uz kuriem šis aizliegums neattiecas."

Civillietu departaments norāda, ka "DL 101. panta pirmās daļas 9. punkts (darbinieku skaita samazināšana) kā izņēmuma gadījums DL 109. panta otrajā daļā nav minēts. Tātad darba devējs pēc savas iniciatīvas nav tiesīgs uzteikt darba līgumu ar darbinieku invalīdu, ja uzņēmumā tiek samazināts darbinieku skaits. DL 109. panta otrās daļas tiesiskā sastāva juridiskais fakts, ar kuru saistāms šajā normā noteiktais aizliegums darba devējam uzteikt darba līgumu ar invalīdu, ir darbinieka invaliditāte. [..] iepriekš minētajā normā noteiktā aizlieguma spēkā esamība nav padarīta par atkarīgu no tā, vai darba devējs uzteikuma brīdī zinājis par darbinieka invaliditāti."

Lietā tika nodibināts un par to strīds nepastāvēja, ka par darbinieka invaliditāti darba devējs bija informēts darba attiecību pastāvēšanas laikā, kad uzteikuma termiņš vēl nebija notecējis. Kā uzskatīja Civillietu departaments, "DL 109. panta otrajā daļā noteiktais aizliegums uzliek darba devējam pienākumu spert saprātīgi sagaidāmus soļus nolūkā nepieļaut likumā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, jo, uzzinot tādu faktu, darba devējam vajadzēja paredzēt, ka pastāv iespēja pārkāpt likumā garantētās invalīda tiesības."
Rakstu lasiet arī žurnālā "Bilances Juridiskie Padomi".

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?