Raksta attēls

Darbinieku ilgtermiņa motivēšana – saimnieciski attaisnotie izdevumi

Laikā, kad daudzos uzņēmumos nākas risināt gan darbinieku lojalitātes, gan darbaspēka trūkuma jautājumus, ir jāsaprot, ka atalgojums gan ir svarīgākais, bet nebūt ne vienīgais kritērijs, kas interesē darbiniekus, izvēloties darba vietu. Šobrīd arī likumdošana atbalsta darbinieku dažāda veida motivēšanu, piemērojot nodokļu atlaides. Pārliecinieties, vai savā uzņēmumā izmantojat visas iespējas, lai jūsu darbinieki jūs uzskatītu par labāko darba devēju.

Rūpes par darbiniekiem – daļa no uzņēmuma saimnieciskās darbības

Visiem zināms, ka kolektīva mikroklimatam un darba videi ir milzīga ietekme uz darbinieku produktivitāti un lojalitāti uzņēmumam. Nevienu vairs nepārsteidz, ka uzņēmumos tiek rīkoti dažādi kolektīvi pasākumi – savas sporta spēles vai piedalīšanās publiskos sporta pasākumos, radoši semināri vai kopīga svētku svinēšana. Kolektīva saliedēšanas pasākumiem var būt neskaitāmi veidi – viss atkarīgs no uzņēmuma vadītāju fantāzijas.

Tikpat svarīgi vai pat svarīgāki ir nosacīti materiāli labumi: transports darbinieku nogādāšanai uz darbu un atpakaļ, izmitināšana, ja darbs notiek arī nakts maiņā, uzņēmumā ierīkota sporta zāle vai telpa bērnu pieskatīšanai u.c.

Jau kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumu, kura 8. panta 4. daļā skaidrots līdz šim likumdošanā nefiksēts jēdziens – personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi – t.i., izdevumi, kas ir saistīti ar dažādiem kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumiem. Jaunā UIN likuma ietvaros tie pamatoti tiek atzīti par daļu no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Tātad personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumu daļa, par kuru uzņēmumu ienākuma nodoklis netiek piemērots.

Kā aprēķina ar nodokli neapliekamo summu

Ar UIN neapliekamais personāla ilgtspējas izmaksu apjoms uz visu finanšu gadu ir 5% no iepriekšējā gada visu darbinieku darba samaksas bruto summas. Tajā iekļauj pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku (toskait par virsstundām) vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas, prēmijas, samaksu par atvaļinājumu, darba nespējas lapu A apmaksu, samaksu par darbu svētku dienās, kā arī to atlīdzības daļu, par kuru tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis.

Par izdevumiem, kas pārsniedz šos 5%, UIN aprēķina tajā mēnesī, kurā uzņēmums ir saņēmis rēķinu par attiecīgajiem izdevumiem (neatkarīgi no rēķina apmaksas datuma).

Piemērs

Jūsu uzņēmuma personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu summa, par kuru netiks ieturēts UIN un kuru sastāda 5% no iepriekšējā gada visu darbinieku bruto algām, ir 5000 eiro.

Oktobrī dažādu pasākumu izdevumi (par kuriem uzņēmums ir saņēmis rēķinus) par visiem iepriekšējiem mēnešiem kopā sasniedz 6000 eiro.

Tātad oktobrī UIN būs jāmaksā par 1000 eiro un turpmāk, līdz gada beigām, – katru mēnesi par visu mēnesī izveidojušos izdevumu summu.

 Kas ietilpst personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos

1. Kolektīvu motivējoši un saliedējoši pasākumi

Likums neparedz precīzu šādu pasākumu definīciju, katrs nodokļa maksātājs var pats izlemt, kādas aktivitātes tam nepieciešamas. Izšķirošais ir mērķis – kolektīva motivēšanas vai saliedēšanas pasākums, kurā pēc vēlēšanās var piedalīties katrs darbinieks, piemēram:

  • Ziemassvētku balle visiem darbiniekiem, gadskārtējo svētku svinēšana uzņēmumā (izdevumi telpu nomai, pasākumu organizēšanai, transportam, ēdināšanai),
  • uzņēmuma sporta spēļu rīkošana vai darbinieku komandas piedalīšanās publiskās sporta aktivitātēs,
  • pārgājiens ar mērķi saliedēt kolektīvu (uzņēmums kompensē darbinieku nogādāšanu līdz pārgājiena sākumpunktam un no beigu punkta vai citus saistītos izdevumus),
  • kopīga muzeja vai kino apmeklēšana, dalība radošā darbnīcā u. tml. (uzņēmums maksā pasākuma organizētājam, sedz transporta izmaksas u. tml.).

Šādus pasākumus var rīkot arī komercsabiedrības atsevišķas filiāles ietvaros – piemēram, filiāļu darbinieku komandas piedalās kādā reģionālā sporta pasākumā atbilstoši filiāles atrašanās vietai.

2. Izdevumi darbinieka nogādāšanai uz darbu un atpakaļ

Šis nenoliedzami ir aktuāls jautājums – īpaši ņemot vērā bezdarba līmeni mazpilsētās un laukos un darbaspēka trūkumu lielajās pilsētās. Jāatceras, ka izdevumi darbinieku pārvadāšanai uz darbu un mājām apstākļos, kad citādi nav iespējams, ir pieskaitāmi pie saimnieciskās darbības izdevumiem. Citos gadījumos šādas izmaksas ir daļa no personāla ilgtspējas pasākumiem.

3. Sociālās infrastruktūras objekti

Mūsdienīga darba vide nav iedomājama bez sociālās infrastruktūras objektiem, kuri nav tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, bet domāti darbinieku komforta nodrošināšanai ārpus tiešo darba pienākumu veikšanas. Šādi objekti likuma izpratnē ir, piemēram, visiem pieejamas sporta un trenažieru zāles, ēdināšanas telpas vai speciālas telpas darbinieku bērnu pieskatīšanai, un to izveides un uzturēšanas izdevumi attiecināmi uz darbinieku ilgtspējas pasākumu izdevumiem.

Tāpat likums paredz ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem pieskaitīt arī izdevumus darbinieku izmitināšanai, piemēram, nomājot kopmītnes, ja darbs notiek nakts maiņās.

4. Bēru pabalsti

Arī šādi izdevumi līdz 250 eiro pieskaitāmi personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Tie ietver, piemēram, izdevumus bēru vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru rīkošanas izdevumus darbinieku vai to radinieku nāves gadījumā u. tml.

5. Darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami – piemēram, par darbiniekiem ikdienā nodrošināto tēju, kafiju u. c. dzērieniem un uzkodām.

Kas nav uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem

Daži piemēri:

  • vitamīnu, uztura bagātinātāju vai medikamentu iegāde darbiniekiem,
  • tēriņi darbinieku dzimšanas dienu un vārda dienu svinību rīkošanai,
  • izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu un nav paredzēti darba koplīgumā,
  • vakariņas darbiniekiem, kuri spiesti strādāt virsstundu darbu, lai nodotu projektus noteiktos termiņos.

 

Darbinieku labsajūtas formula: Jelgavas tipogrāfijas pieredze

SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes loceklis Juris Sīlis ir pārliecināts: “Ja darbinieki labi jūtas dzīvē, viņiem ir interesantāk strādāt, un, ja ir interesantāk strādāt, tad arī visiem ir labi – vienkārša formula.”

Par darbinieku labsajūtu un komfortu Jelgavas tipogrāfijā gādā ar lielu atbildību, organizējot arī dažādus kopīgus pasākumus. Līdzās jau par tradīciju kļuvušajām sporta spēlēm, Līgo svētku un Ziemassvētku svinībām, Juris Sīlis īpaši izceļ pasākumus darbinieku redzesloka paplašināšanai, piemēram, lekcijas, kurās interesanti un ievērojami cilvēki stāsta par savām atziņām un dzīves pieredzi. Darbinieki tiek iepriecināti arī ar kādu pavisam vienkāršu tradīciju – ikdienas saldējumu vasarā, kas karstajā laikā tiek pirkts kastēm un bez maksas dalīts visiem.

Juris Sīlis nešaubās par kolektīvu pasākumu nepieciešamību un pozitīvo nozīmi: “Kolektīva kopābūšana ārpus darba vides ir vajadzīga, jo ikdienā darbinieki fokusējas tieši uz sava darba veikšanu un viņiem ir grūti saskatīt kopējo kontekstu. Nav iespējams apstaigāt visus un pavaicāt – kādas ir tavas rūpes un kā tu šodien jūties?"

"Viena no uzņēmēju nelaimēm – viņu prātus pārlieku bieži ir pārņēmusi pārliecība, ka viņu galvenā misija ir audzēt apjomu, peļņu vai eksporta spējas: tā neļauj saskatīt šo ilgtspējas elementu darbaspēka un vispār cilvēcības attīstības kontekstā.”

Savukārt likuma punktu par darbaspēka ilgtspējas pasākumu izdevumiem Jelgavas tipogrāfijas valdes loceklis vērtē kā likumsakarīgu: “Viens no likumdošanas attīstības ceļiem – attīstoties sabiedrībai, pilnveidojas process kā tāds jeb neformālās saiknes un idejas, un tad likums to formalizē. Ja tā nenotiek, nereti veidojas konfliktsituācijas starp uzņēmējiem un likumdevējiem. Te redzama valsts attieksmes maiņa – katrs mazākais indivīda gūtais labums nav gluži jāapliek ar nodokli, to var attiecināt uz izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmuma darbību.”

Jelgavas tipogrāfijā šobrīd strādā 130 cilvēki ar vidējo bruto algu 1300 eiro. Ar UIN neapliekamie 5% ir liela summa, ar savām aktivitātēm uzņēmums tos nesasniedz. “Tiešā veidā likuma izmaiņas mūsu uzņēmuma stratēģiju nemainīs, bet tas stimulē, noņem šķēršļus vai vismaz neliek ierobežojumus un ļauj realizēt jebkuru nākamo ideju. Darīt labu ir vieglāk, ja skaidri zināms, kā neradīt sev galvassāpes ar nodokļiem un kā tos iegrāmatot,” atzīst Juris Sīlis.