Publisko iepirkumu jomu gaida būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības jauno publisko iepirkumu direktīvu prasību pārņemšanu Latvijas tiesību aktos.
Lai arī nenoliedzami lielākā daļa līdzšinējā publisko iepirkumu regulējuma saglabāsies arī turpmāk, tās izmaiņas, kas būs jāņem vērā iepirkumu veikšanā, prasīs no pasūtītājiem vēl nopietnāku iedziļināšanos piedāvājumu vērtēšanā un argumentētākus lēmumus, norāda Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja. Viņa atgādina, ka šā gada 12. maijā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 20. maijā.
Nopietnas diskusijas raisīja grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas saistīti ar nodokļu parādu pārbaudi, konkrētāk, ar dienu, kurā iepirkuma dalībniekam nedrīkst būt nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro.
Situācija, ka piedāvājumu var iesniegt pretendents, kuram ir nodokļu parādi, radīja pamatotu sašutumu to uzņēmēju vidū, kas nodokļus maksā regulāri, nevis nokārto savas saistības tad, kad radusies iespēja noslēgt iepirkuma līgumu. Tādēļ Publisko iepirkumu likumā tika noteikts (šis regulējums stājās spēkā 2015. gada 1. augustā), ka, piemēram, atklātā konkursā nevar piedalīties tādi komersanti, kam nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, bijuši konkursa izsludināšanas dienā, turklāt pārbaude veicama attiecībā uz visiem pretendentiem, sākot piedāvājumu vērtēšanu. Atkārtota pārbaude par nodokļu parādu esamību bija jāveic pretendentam, kas pēc visiem kritērijiem bija atzīstams par uzvarētāju. Tādējādi komersantiem, kuri plānoja piedalīties iepirkumā, pastāvīgi bija jākontrolē savi nodokļu nomaksas rādītāji, jo interesējošu konkursu izsludināšanas datumi nebija prognozējami.
Direktīvā 2014/24/ES uzsvērts, ka “piegādātāju neizslēdz, ja tas ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai attiecīgos sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus”. Savukārt direktīvas 2014/24/ES 85. apsvērumā norādīts, ka “ir svarīgi, lai līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pamatā būtu aktuāla informācija, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, jo nozīmīgas izmaiņas var notikt diezgan ātri, piemēram, tādu finansiālu sarežģījumu gadījumā, kas ekonomikas dalībnieku padarītu par nepiemērotu, vai, gluži pretēji, gadījumā, kad nesamaksātu sociālo iemaksu parāds jau ir nomaksāts”. Secināms, ka atbilstoši jaunajām direktīvām pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkumā, balstoties uz aktuālu informāciju, kas diez vai ir iepirkuma izziņošanas diena, kas var būt pat 6 mēnešus pirms lēmuma pieņemšanas dienas. Tādēļ ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, nedrīkst būt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā. Varētu teikt, ka šis regulējums ir zināms kompromiss. Jā, nodokļu parādi vairs netiek pārbaudīti iepirkuma dalībniekam iepriekš neparedzamā datumā, tomēr komersanti, kas nav savas nodokļu nomaksas saistības nokārtojuši līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanai, iepirkumā piedalīties nevar.
Šīs diskusijas neskāra Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, kurā joprojām noteikts, ka nodokļu parādu pārbaude notiek, pārliecinoties par parādu neesamību pārbaudes brīdī.
Visu D.Gailes rakstu varat lasīt žurnāla "Bilance" 2016. gada jūlija numurā.
