Raksta attēls

Slimības naudas aprēķins, ja darbiniekam nav aprēķināta alga

Jautājums: Kā aprēķināt darbiniekam vidējo dienas likmi, ja darbinieks ir pieņemts darbā, bet pēc divām dienām iesniedzis darbnespējas lapu A? Turklāt pirmās divas dienas darbinieks nav bijis darbā, un tam nav aprēķināta darba samaksa.

Atbildi sagatavojusi praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore.

Atbilde: Sākot ar 2015. gadu, Darba likuma 75. pants "Vidējās izpeļņas aprēķināšana" tika būtiski grozīts (grozījumi no 12.11.2014.). Pirms šiem grozījumiem jautājumā minētajā situācijā likums piedāvāja ņemt par pamatu minimālo mēneša darba algu.

75. panta 3. daļa paredz:

ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.

Tātad gan dienas, gan stundas vidējā izpeļņa konkrētam mēnesim bija nosakāma proporcionāli minimālajai algai. No šādas izpeļņas vajadzēja noteikt 75 procentus un 80 procentus un veikt aprēķinu, ņemot vērā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. panta noteikumus vai uzņēmuma vadības darbiniekam labvēlīgākus noteikumus.

Darba likuma 36. panta 1. daļa paredz, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Vēršam arī uzmanību uz panta papildinājumu, kas ir spēkā no 2015. gada 2. aprīļa:

Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā (par darba dienām saskaņā ar kalendāru – M.G.). Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Izvēloties šādu metodiku, rūpīgi jāapsver, vai tas uzņēmumam neradīs negatīvas sekas.

Sakarā ar to, 2015. gada 1. janvārī no 75. panta redakcijas izņemts minimālās mēneša algas princips, darbiniekam, kas stājies darba attiecībās, bet faktiski nav nostrādājis nevienu stundu, vidējā dienas vai stundas likme ir jānosaka no tās summas, kas tika minēta noslēgtajā darba līgumā. Ja darbiniekam bija noteikts nepilnais darba laiks, likme būs attiecīgi jāprecizē.   

Jautājums un M.Grebenko sagatavotā atbilde publicēti žurnāla "Bilance" 404. numurā.